Lielākie trūkumi Latvijas valsts tiesībsargājošajā sistēmā ir nevis likumos, bet gan to realizācijā

Tieslietu ministrija apzināties savu kompetenci

To intervijā Dienas Biznesam atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Kāda ir jūsu kā tieslietu ministra prioritāte? Kas ir jāsasniedz?

Manas prioritātes vienmēr ir balstījušās virzībā uz skaidru rezultātu. Mērķis ir identificēts, un, kopumā runājot, prioritāte ir radīt drošu biznesa vidi - tiesiskums kā ieguldījums tautsaimniecības izaugsmei.

Konkrēti – kā tas izpaužas dzīvē?

Cietušajai personai tiesā ir jāgūst morāls un materiāls gandarījums un atjaunots taisnīgums - tam ir jānotiek maksimāli īsā laikā. Tas ir galvenais rādītājs, vai tieslietu sistēma ir efektīva vai nē! Uz to tad mēs arī koncentrēsimies.

Kur āķis? Kas klibo - likumi vai to izpilde?

Likumu ziņā materiālās tiesības ir augstā gatavības līmenī. Šobrīd klibo praktiskā tiesību normu izpilde, to realizācija.

Kas likumu izpildi kavē?

Atrodas dažādi skaidrojumi – traucē procesuālās normas, tikai paliek jautājums, kādēļ šie traucēkļi nav likvidēti. Es domāju, ka šim cēlonim ir pirmscēlonis - tas, ka nav noteikta prioritāšu prioritāte, virsmērķis visam. Es pieļauju, ka tas ir bijis politiskais pasūtījums, lai šāda virsmērķa nebūtu.

Jūs uzskatāt - tas, ka cietušajiem tiesās nav pietiekami ātra gandarījuma vai arī tā nav vispār, ir politisks pasūtījums?

Man ir pamats tā uzskatīt! Iemesls, kādēļ nav šī gandarījuma cietušajiem, ir jāatrod, un daļēji jau tas ir izdarīts.

Kas to ir paveicis?

Pašreiz diagnostiku mums sniedz jau esošie ziņojumi un pētījumi par tieslietu sistēmu Latvijā. Pētījumus veikušas dažādas organizācijas – CEPEJ, OECD, Moneyval, SVF, Valsts Kontrole un citas. Secinājumi tiks apkopoti - būs skaidras arī zāles tai tieslietu sistēmas slimībai, kas mums ir.

Ir nojausma, kāda varētu būt ārstēšana?

Šķiet, runa ir par personāla vadību. Ir nepieciešamība iesaistīt tieslietu institūciju vadībā maksimāli kvalificētus un motivētus vadītājus. Ir jāpalīdz kvalificēties sistēmā iesaistītajiem - izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Šajā jomā aicināšu ar ministriju sadarboties visiem tiem profesionāļiem, kuriem ir vēlme to darīt, neatkarīgi no ieņemamā statusa. Es kā ministrs bez sabiedrības atbalsta nevaru visu paveikt viens.

Vēstuli ārvalstu vēstniecībām rakstījāt ar vēlmi gūt atbalstu? Reakcija uz šo vēstuli bija skaļa. Ir komentāri?

Ir divas lietas, kuras šīs vēstules sakarā gribētu pateikt. Tas, protams, ir skaļš sauciens un reizē atbalsta meklējums, kā arī skaidrs signāls visiem, ka mēs zinām situāciju. Vēstules kritika, lai arī smieklīga, atklāj savas vājās vietas. Šī kritika pasaka, ka jautātāji nekad nav bijuši līdzīgā situācijā, tā viņiem ir neparasta. Rakstīt vēstules ārvalstu vēstniecībām visumā ir normāla prakse. Tā ir jādara. Mūsu partija tā rīkojas. Vēstulē nav nekādu zemtekstu, tur viss ir skaidri pateikts, un pēkšņi tāds protests! Līdzība ir situācijā, kad kādā telpā, kurā neviens un nekad nav nācis ar baltu kreklu, mēs ienākam baltos kreklos. Visi apkārt ir sašutuši un jautā – kā tā drīkst, jo iepriekš šajā telpā nāca cilvēki melnā un kapucēs. Saruna par šo vēstuli būtībā ir divu diametrāli atšķirīgu politisko kultūru sadursme.

Vēstule pati par sevi nav izraisījusi jautājumus ne pašām vēstniecībām, ne Ārlietu ministrijai. Tieši šobrīd mani aicina uz Ziemeļvalstu tirdzniecības kameru, kur prezentēšu situāciju ar Latvijas tieslietu sistēmu. Interese ir tieši vēstules dēļ.

Kopumā Jaunā konservatīvā partija arī turpmāk rakstīs vēstules un paziņojumus, lai gūtu atbalstu savām inciatīvām, skaidrotu darbību un panāktu iecerēto.

Jūs norādāt, ka problēma ir likumības uzraudzīšanā, uz politisku nostāju tajā, kā arī līdzšinējo politisko kultūru, kas ir krasi atšķirīga no Jūsu pieejas. Ir skaidri redzama norāde, praktisks piemērs, kādēļ tā uzskatīt?

Lietuvā nupat tika aizturēti desmitiem tiesnešu un advokātu. Abu valstu biznesa vide, vēsturiskā situācija, tieslietu sistēmas ir tik tuvas un līdzīgas! Jautājums ir tikai par to - vai pie mums koruptīvās vides darboņi ir veiklāki vai arī likumsargi ir neveiklāki. Man nav šaubu par to, ka pārkāpumi eksistē! Man kā ministram tas ir jākonstatē un jādod savs novērtējums.

Šķiet, tieši jūsu kolēģi advokāti sociālajos tīklos jūsu rīcību dēvē par nekompetentu?

Esmu to pamanījis. Saka, ka šur un tur manis izvirzītās problēmas neesot mana kompetence. Vēlos norādīt, ka šī ir mana kompetence, un gribu uzsvērt, ka līdzīgas operācijas trūkums Latvijā to arī nozīmē, ka tieslietu ministri līdz šim nav spējuši pilnībā apzināties savu kompetenci. Arī es esmu bijis tieslietu ministrs pirms pieciem gadiem, un tas nav pārmetums kaut kādiem kolēģiem, tas vienlaikus ir pārmetums arī man pašam. Šobrīd tam vienkārši ir jāpievērš uzmanība, un tas ir jādara tūlīt pat! Tas ir politiski nozīmīgs virziens.

Pieminējāt koruptīvo vidi, ar kuru spēka struktūras netiek galā. Ir kādas norādes arī mūsu pašu valstī?

Ar tieslietu sistēmu ir gluži tāpat kā ar savienotajiem traukiem. Ja labi strādā spēka struktūras – policija, prokuratūra, tiesa –, tad uzņēmējiem ir mazāks administratīvais slogs. Ir mazāk jāmaksā notāriem, mazāk jāizdod par tiesvedību.

Kas Latvijā notiek? Spēka struktūras ir vājas, un valsts pastiprina birokrātisko kontroli. Piemēram, es nevaru ātri samest dokumetus ātršuvējā un aiznest uz Uzņēmumu reģistru kā ASV. Procedūra pie mums ir sarežģīta, un tas ir tādēļ, ka spēka struktūras netiek galā ar dokumentu viltošanas un krāpšanās gadījumiem. Ja ar šo tiktu galā, būtu atbilstoši sodi un krāpniekus noķertu, tad nevajadzētu izbūvēt dārgu infrastruktūru dokumentu reģistrēšanai. UR pieslēdz notārus, kas apstiprina parakstus, domā tālāk, kā stiprināt infrastruktūru, lai gan primāri ir jātiek galā ar reideru bandām, un tas ir jādara policijai, prokuratūrai un tiesai!

Iznāk, ka paralēli policijas darbam ik dienu pieaug uzņēmēju izdevumi par drošu infrastruktūru, aizvien vairāk izmaksā elementāra drošība?

Piemēram, Moneyval ziņojuma sakarā VID iesaka licencēt konsultantus, kas palīdz ar pakalpojumu uzņēmumu reģistrēšana. Visdrīzāk, valsts aparāts to arī būs spiests izdarīt, un tas palīdzēs, bet tas viss būs uz uzņēmēju pleciem.

Tad kādēļ mums vajag policiju?

Pieļauju, ka būtu lietderīgi likvidēt daļu policijas, ja tā nepilda savas funkcijas. Gluži kā, teiksim, ASV pirmsākumos - cilvēki paši aizsargāja savu teritoriju. Regulācija iestājās automātiski. Kā konservatīvam cilvēkam man šāds risinājums būtu pieņemams. Kā tieslietu ministrs centīšos indentificēt problēmas un risināt tās iespēju robežās. Prokuratūra pakļaujas Augstākajai tiesai, nevis Tieslietu ministrijai. Mēs varam ietekmēt Uzņēmumu reģistru un tā ierobežot reideru darbību valstī. Tieslietu ministrija var stiprināt Uzņēmumu reģistru, tiesu izpildītājus, tas ir tas, ko mēs tieši un nepastarpināti varam darīt!

Vai tas ir virziens, kurp mums doties, - aizvien vairāk dokumentu, aizvien stingrākas birokrātiskās procedūras?

Es to neredzu kā virzienu, kurā patiešām vēlētos iet vai Latvijai kopumā būtu jāiet, bet šī brīža situācija to spiež darīt! Protams, rūpēsimies arī par prokuratūras un tiesas efektīvu darbu. Iedzīvotāji un uzņēmēji noteikti netiks atstāti bez aizsardzības. Par problēmām un tiesiskās aizsardzības trūkumu aicinu rakstīt uz ministra biroju.

Jūs runājat par reideriem kā nopietnu draudu? Par ko mēs īsti runājam?

Te ir runa par grupējumiem, kuros ir iesaistīti negodprātīgi advokāti, policisti, tiesneši. Tā ir mūsu valsts koruptīvā vide, par ko mēs tagad runājam. Tā pati vide, kurā funkcionēja, attīstījās un veiksmīgi darbojās pasaules lielākā naudas atmazgāšanas mašīna. Šī koruptīvā vide ir gluži kā puzle, kas katrā jaunā gadījumā saliekas no jauna, un šūniņas viena otru jau pazīst no iepriekšējās sadarbības. Šie cilvēki cits citu atrod pēc vajadzības un pēc nozīmes katrā konkrētajā lietā.

Cīņa ar sarežģītām daudzpakāpju reiderisma shēmām ir viens no tieslietu sistēmas nākotnes izaicinājumiem.

Ir kāds skaidrs un konkrēts piemērs nākotnes riskiem?

Ievērojot Moneyval un citus ziņojumus, šobrīd Uzņēmumu reģistrā jau notiek čaulas uzņēmumu likvidācijas process. Apzinos problēmu un norādīšu to reģistram, ka šī ir iespēja likumpārkāpējiem un tā ir jāapzinās. Ir likvidējami uzņēmumi, bet vienmēr pastāv iespēja kļūdai – vēstule nepienāk, kaut kas ir aizmirsts, un UR izsludina konkrēta uzņēmuma likvidāciju. Ja šis uzņēmums ir ievērības cienīgs, tad atbilstoši cilvēki jau ir klāt. Viņi zina, ka šo reāli darbojošos uzņēmumu likvidēs kāda sīkuma dēļ. Klāt ir savs likvidators, kas sāk darboties. Vienā rītā vairākuma akciju īpašnieks ierodas darbā, un pie viņa atnāk likvidators, kurš pasaka, ka ir nomaksājis viņa parādus par kaut kādu summu, un īpašniekam pilnīgā neizpratnes brīdī paziņo, ka ir uzņēmuma likumīgais likvidators.

Katra tiesiskās vides sakārtošana ir jāuzlūko no diviem aspektiem – no tā, ko mēs sakārtojam, un no tā, kādas iespējas pats sakārtošanas process vai tā sekas paver likumpārkāpējiem. Vislielākā iespēja riskiem ir tad, ja valsts riskus neapzinās. Brīdī, kad sakām, ka mums vairs nav reiderisma problēmas, ziniet - tā atkal ir radusies.

Ir vēl kādas Tieslietu ministrijas pakļautības iestādes, kuru darbam pievērsīsiet uzmanību?

Zinu katras iestādes stiprās un vājās vietas. Šobrīd man ir izveidots apmeklējumu darba grafiks, un klātienē iepazīšos ar ministrijas pakļautības iestāžu darbu. Gandrīz par katru iestādi varu pateikt ļoti daudz ko labu. Apmeklējumu mērķis ir uzdevumu prioritizēšana.

Piemēram, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, ja būtu realizēts Liepājas cietuma būvniecības projekts, daudzas lietas būtu atrisinājušās. Šobrīd daudz kas stāv uz vietas un cīnāmies ar vecajām problēmām. Ieslodzījumu vietu pārvaldes attīstība līdz ar Liepājas cietuma projekta iesaldēšanu līdz 2020. gadam tika aizturēta.