Iesaka gatavoties ļaunākajam
Patlaban saistībā ar gaidāmo Brexit vērojama divu veidu rīcība no uzņēmumu puses – daļa gatavojas sliktākajam scenārijam, bet daļai nav konkrēta rīcības plāna, taču tāds būtu jāizveido, lai uzņēmums neattaptos pie sasistas siles, intervijā iesaka BDO Nīderlandes Starptautisko nodokļu partneris Nīks de Hāns (Niek De Haan)
Darījumi
Vai pieaug uzņēmumu pārrobežu darījumi un kas to veicina?
Pašlaik vērojama liela uzņēmumu aktivitāte, paplašinoties starptautiskajos tirgos. Daļēji to veicina e-komercija, kas ļauj preci tirgot aizvien vairāk valstīs bez nepieciešamības pēc fiziska vietējā pārstāvja, kas organizē biznesu. Visaktīvākās tieši darījumu ziņā var minēt telekomunikāciju, mārketinga un mediju nozares.
Kādas ir raksturīgākās kļūdas, uzņēmumam ieejot jaunā tirgū?
Bieži vien uzņēmumiem nav pietiekamu zināšanu par konkrēto tirgu, taču viņi arī nenolīgst vietējo pārstāvi konkrētajā valstī, un tas var radīt ievērojamus zaudējumus. Redzu, piemēram, vienu no raksturīgām kļūdām mazumtirdzniecības sektorā – ja uzņēmumam ir apģērbu zīmols un tas kļūst populārāks, uzņēmējs vēlas atvērt savu veikalu. Ir vairāki veidi, kā uzsākt tirgot preci tirdzniecības vietās ārvalstīs. Pirmais variants ir nolīgt pārstāvi konkrētā valstī, kurš dodas runāt ar lielajiem veikaliem, lai tie iekļautu šo preci savā kolekcijā. Otrs ir atvērt veikalu lielveikalā. Savukārt trešais –atvērt savu veikalu lielās pilsētās. Šajā gadījumā redzam daudz kļūdu, jo uzņēmuma īpašnieki bieži vien nenovērtē potenciālās izmaksas, ko rada savs veikals. Tas ir ļoti dārgi, dažkārt veikala iekārtošanā tiek iztērēts pat viens miljons eiro, līdz ar to ir jāpārdod ļoti daudz preču, lai sāktu pelnīt. Mēs iesakām klientiem būt uzmanīgiem, izvēloties šo variantu, un uzņēmējam, pieņemot šādu lēmumu, jābūt pilnīgi pārliecinātam par sava produkta perspektīvām. Dažkārt, lai panāktu labākus rezultātus, ir nepieciešams vietējais pārstāvis konkrētajā Eiropas valstī, jo viņš labi pārzina vietējo tirgu un to, ko pieprasa pircēji. Es vienmēr iesaku pārliecināties, vai izaugsme būs pietiekami strauja, lai spētu segt visas izmaksas.
Vai ir vērojams atbalsts no valdību puses jaunu kompāniju ienākšanā?
Dažkārt jā, bet galvenokārt lieliem uzņēmumiem. Visbiežāk palīdzība tiek sniegta labas atrašanās vietas izvēlē vai iepazīstinot ar nodokļu sistēmu. Taču tas vērojams tikai attiecībā uz lielajām kompānijām, bet mazajiem uzņēmumiem valdības nepalīdz. Līdz ar to mazajiem uzņēmumiem būtu nepieciešama profesionāla palīdzība no profesionālo pakalpojumu kompāniju puses, lai palīdzētu pārvarēt vietējos šķēršļus.
Vai Eiropas valstis veido starptautiskajiem darījumiem labvēlīgas izmaiņas nodokļu politikā? Kā mainās šī joma?
Dažas valstis veido jaunas nodokļu atbalsta programmas, bieži vien tas vērojams tieši tehnoloģiju sektoram un inovācijām – attiecībā uz šīm jomām atbalsts vērojams daudzās Eiropas valstīs. Šādas nodokļu atbalsta programmas attiecināmas gan uz vietējām, gan ārvalstu kompānijām no Eiropas, jo nedrīkst būt diskriminācijas. Tomēr nav izplatīti nodokļu atvieglojumi, īpaši ārvalstu kompānijām, kas ienāk konkrētajā valstī, jo tas būtu klasificējams kā valsts atbalsts, bet tas nav atļauts. Ja esat liela kompānija, valsts var pateikt: «Jā, mēs varam asistēt un palīdzēt darīt pareizās lietas.» Bet tas arī ir viss, ko viņi var darīt, jo Eiropas Savienības noteikumi liedz valdībai piešķirt, piemēram, desmit gadu nodokļu atbrīvojumu. Agrāk tas bija iespējams, taču tagad tā vairs nedrīkst. Tomēr valdības ir gudras, un, ja nodokļu atvieglojumi ir liegti, tad subsīdijas ir atļautas, un valdības tās arī piešķir. Tās neietekmē nodokļus, bet tajā pašā laikā tas ir veids, kā samazināt uzņēmuma izmaksas, un var teikt, ka uzņēmums saņem atpakaļ izmaksas, ko iztērējis. Piemēram, Nīderlandē tiek piešķirta subsīdija, ja uzņēmums konkrētajā valstī izmanto konsultanta pakalpojumus. Tāpat subsīdijas nereti tiek maksātas, ja uzņēmums nodarbina invalīdus. Līdz ar to vērojama tendence, ka daudzas valstis pārveido nodokļu iniciatīvas par subsīdijām, lai saglabātu valsts pievilcību, taču tajā pašā laikā nepārkāptu Eiropas likumdošanu.
Kādas vēl barjeras ir vērojamas starptautiskajos darījumos?
Jāsaprot, ka, strādājot starptautiski, katrai valstij ir sava specifiskā likumdošana attiecībā uz nodokļiem un grāmatvedību un kompānijai pašai nav iespējams pārzināt visas jomas. Turklāt vairākās valstīs, pārkāpjot vietējo likumdošanu, uzņēmuma vadītājs kļūst personiski atbildīgs par to un var pat nokļūt cietumā. Valstu vietējā likumdošana ir jāpārzina, taču, tā kā nav iespējams visu pārzināt, nereti starptautiskās kompānijas izmanto vietējo grāmatvedības vai nodokļu konsultāciju uzņēmumu palīdzību, lai izvairītos no nepatikšanām.
Vai novērojat satraukumu uzņēmumu vidū saistībā ar Brexit? Kā norit gatavošanās tam?
Daudzas Eiropas valstu kompānijas šobrīd gatavojas sliktākajam scenārijam, un es uzskatu, ka šis ir labākais veids, kā rīkoties, jo, pat ja situācija nebūs tik slikta, kompānijas būs gatavas. Daudzi mūsu klienti, kas strādā Lielbritānijā, jau pārvieto daļu biznesa vai centrālo mītni uz Eiropas valstu lielpilsētām– pārsvarā uz Amsterdamu, Frankfurti vai Parīzi. Kā zināms, Latvija ievērojamu apjomu kokmateriālu eksportē uz Lielbritāniju, tas ir galvenais partneris, līdz ar to tā ir ļoti nopietna problēma. Ja tiks piemērots muitas nodoklis, tas ievērojami paaugstinās izmaksas, un rodas jautājums, vai Latvija joprojām, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, spēs eksportēt uz Lielbritāniju kokmateriālus, vai arī tas kļūs pārāk dārgi. Vērojam, ka daudzas kompānijas patlaban cenšas aizvest uz Lielbritāniju pēc iespējas vairāk produkcijas, līdz ar to visas noliktavas ir pārpildītas. Savukārt Lielbritānijas kompānijas pašlaik izvērtē, vai Eiropas struktūrvienību galveno mītni nepārcelt uz citām Eiropas valstīm. Tiesa gan, aizvien ir liela nenoteiktība, un daudzas kompānijas vēl nav izveidojušas konkrētu rīcības plānu. Tās domā par potenciālajiem scenārijiem, kas varētu notikt, taču lēmumi vēl nav pieņemti. Mans ieteikums tomēr būtu sagatavoties ļaunākajam un izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties no likumdošanas, struktūras un nodokļu perspektīvas.