E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni

VESELĪBA

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Jau sākoties komisijas sēdei, bija zināms, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uz laiku apturējusi e-veselības trešās kārtas izsludināšanu, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes.

Komisijā pēc jautājumu uzdošanas NVD speciālistam un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniekam finanšu jautājumos Ārim Kasparānam kļuva skaidrs, ka ne NVD, ne Veselības ministrijā līdz galam nekas īsti nav skaidrs, proti, nebija atbildes, kā projekts vispār ir realizējams, lai nebūtu tikpat neveiksmīgs kā iepriekšējās divas e-veselības kārtas.

Ā. Kasparāns uzsvēra, ka ministres I. Viņķeles pašreizējais uzstādījums ir panākt lielāku lietotāju iesaisti gan projekta izstrādē, gan plānotajos pasākumos, kā arī komisijas deputātiem solīja tikšanos ar ministri šā gada 13. martā, kad arī varētu rasties lielāka skaidrība par e-veselības tālāko nākotni.

Saprast vai izbeigt

Pēc NVD un Veselības ministrijas pārstāvju uzstāšanās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja e-veselības vērtētājus apdomāt iespēju visu e-veselību izveidot no jauna un kā noderīgu instrumentu gan pacientiem, gan ārstiem, gan valsts institūcijām.

«Mēs visu laiku šajā sistēmā redzam caurumus un lāpām tos ciet. Iespējams, ka ir jābeidz caurumu lāpīšana un jāizveido lietošanai derīga sistēma,» norādīja I. Aizsilniece.

Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava vērsās pie deputātiem, NVD, Veselības un citu ministriju pārstāvjiem ar aicinājumu vispirms saprast un pēc tam pieņemt kardinālus lēmumus, piemēram, veco e-veselību aizmirst pavisam, kas nozīmētu 16 miljonu eiro utilizēšanu vienā paņēmienā.

«Ir jāsaprot, kur ir šīs fundamentālās problēmas e-veselībā. Vai tā ir sistēmas arhitektūra, vai tā ir veiktspēja, vai ir tehnoloģiju, funkcionalitātes problēmas? Ja, piemēram, saprotam, ka problēma ir veiktspējā, tad seko nākamais jautājums - kurā vietā ir šī problēma. Tā ir Nacionālā veselības dienesta atbildība!» sacīja I. Vārava, norādot, ka izprot ārstu neērtības darbā ar e-veselības informatīvajām sistēmām, tostarp uzskaitot pašreizējos ieguvumus: e-recepti, e-nosūtījumu un darba nespējas lapas.

Norāda uz laika trūkumu

Ieceres par e-veselības projekta izmaiņām, kuras kopumā emocionāli atbalstīja visi klātesošie, norādot, ka jāpieliek punkts līdzekļu izšķērdēšanai un tā ir praktiskas dabas problēma. Par to deputātus informēja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis, uzsverot, ka divi līgumi par e-veselības trešās kārtas projektu realizēšanu, katrs par 5 miljoniem eiro, pērn jau ir noslēgti, viens neilgi pirms valdības maiņas. «Šobrīd jāsaprot, ka ir runa par līgumu izmaiņām. Šajā plānošanas periodā ir konkrēti termiņi noslēgtajiem līgumiem - tas ir 2021. gads,» norādīja M. Brencis, pasakot, ka pašreizējā Eiropas fondu līdzekļu plānošanas periodā projekta realizācijai var rasties tīri praktiskas dabas problēmas - var pietrūkt laika parakstīt visus papīrus, lai iekļautos termiņos, bet termiņi konkrētajā plānošanas periodā iet uz beigām.

Deputātu jautāts, cik ilgu laiku varētu aizņemt e-veselības trūkumu pētīšana un projekta sakārtošana, M.Burčenko norādīja, ka ne vairāk par mēnesi. Kādas izmaiņas tas nestu projektos un cik daudz laika būtu nepieciešams, lai CFLA šādas izmaiņas līgumos atzītu un atļautu naudu tērēt, paliek neatbildams jautājums, jo nav izejas datu.

Iesaka aprakt beigto zirgu

Daudz skarbākas norādes par e-veselības iespējamo nākotni sekoja no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Finanšu ministrijas. VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors norādīja, ka nevajadzētu steigties vienkārši apgūt 10 miljonus eiro, ja nav skaidrības par to, vai nebūs tāpat kā ar iepriekšējo finansējumu. Savukārt Finanšu ministrijas ES fondu investīciju pārvaldības departamenta direktore Diāna Rancāne norādīja, ka zūd ticība projektam, jo atkal ir jāpārskata noslēgtie līgumi, sabiedrība nav guvusi cerētos labumus no līdzšinējiem tēriņiem.

Noslēgumā opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) norādīja, ka e-veselības projekts ir apturams, jo atbildīgie par 16 miljonu eiro izsaimniekošanu, kā viņam zināms, vēl aizvien esot «Veselības ministrijā augstos amatos».

«Mūs mēģina piespiest jāt ar beigtu zirgu, un kādam tas ir jāizbeidz! Pašreiz strādājošie e-veselības moduļi ir izmaksājuši ne vairāk par desmito daļu no tiem 16 miljoniem, kas ir iztērēti. Ir jāmaina pieeja, jāļauj privātā sektora kompānijām iesaistīties. Kamēr projekts būs tikai pie Veselības ministrijas, nekas nemainīsies!» sacīja I. Zariņš.