Degvielas cenu un kopējās kapacitātes kāpums neko spožu nozarei šogad nesola

Jūras transports

Pērnais gads jūras konteinerpārvadājumu jomā bijis visai turbulents, taču tā varētu būt bijusi tikai iesildīšanās 2019. gadam, prognozē AlixPartners analītiķi. Šogad nozari varētu sašūpot tirdzniecības kari, kas beigtos ar jauniem tarifiem, un mazākā mērā arī Brexit. Flotes paplašināšana turpinās pasliktināt līniju finanšu rādītājus, turklāt jaunu spiedienu radīs izmaksas saistībā ar tīrākas degvielas prasībām no nākamā gada (skat. DB 30.10.2018.). Kombinācijā ar ierobežotajiem panākumiem izmaksu samazināšanā šie faktori būs pamatā tam, lai kompānijas vēl vairāk kļūtu atkarīgas no aizņemtās naudas.

Saskaņā ar Alphaliner datiem, kopējā konteinerlīniju kapacitāte patlaban ir 6134 kuģi ar 22,85 milj. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents). Pirmo piecinieku veido: APM-Maersk (4,04 milj. TEU ar 17,7% no kopējā apjoma), MSC (3,3 milj. TEU, 14,5%), Cosco (2,78 milj. TEU, 12,2%) CMA CGM (2,6 milj. TEU, 11,4%) un Hapag-Lloyd (1,68 milj. TEU, 7,3%). Pirms 10 gadiem kopējā līniju kapacitāte bija nedaudz virs 12 milj. TEU, atgādina starptautiskā jūrniecības asociācija BIMCO.

Degviela un loģistika

Kopējās kuģu kapacitātes pieaugums liek samazināt frakts likmes vairumā galveno tirdzniecības maršrutu, līdz ar ko 2019. gadā nav pamata sagaidīt būtisku apgrozījuma pieaugumu. Vienīgais izņēmums pērn bijuši pārvadājumi maršrutā Āzija‒ASV rietumkrasts, kad ASV kompānijas steidza veidot uzkrājumus pirms tarifu spēkā stāšanās. Taču šobrīd arī šīs frakts likmes krītas. Savukārt pāreja nākamgad no flotes degvielas (IFO 380) uz tādu, kam zemāks sēra saturs (LSFO), vai skruberiem (izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām) konteinerlīnijām izmaksās apmēram 10 miljardus ASV dolāru 2018. gada cenās, lēš AlixPartners. Atklāts gan ir jautājums, vai un kādā mērā šajos tēriņos vēlēsies līdzdalīties kravu nosūtītāji. BIMCO norāda, ka gadījumā, ja šīs papildu izmaksas nevarēs uzlikt klientiem visā piegāžu ķēdē, konteinerlīniju peļņas procents mazināsies, un tas savukārt var novest pie līniju bankrotiem. Neziņa par to, kas maksās par tīrāko degvielu, pat aizēnoja visas pārējās tēmas Journal of Commerce organizētajā ikgadējā konferencē Longbīčā, kur parasti konteinerlīnijām un kravu nosūtītājiem notiek sarunas par frakts likmēm, vēstīja Theloadstar.com. Tiek pieļauts, ka papildu izmaksas varētu sasniegt pat 15 miljardus ASV dolāru gadā. Konferencē arī minēts, ka tīrāka degviela, pieņemot, ka tā ir par 200 ASV dolāriem tonnā dārgāka, papildus izmaksās 65,8 ASV dolārus par konteineru kuģim ar 8500 TEU kapacitāti un 49,5 ASV dolārus kuģim ar 13,1 tūkst. TEU kapacitāti, raksta Americanshipper.com.

Lai uzlabotu savas stratēģiskās pozīcijas, konteinerlīnijas pievēršas t.s. trešās puses loģistikas pakalpojumu (3PL ‒ loģistikas pakalpojumu sniegšana citiem uzņēmumiem) jomai, kas ir pretēja tendence šī gadsimta pirmajā dekādē piedzīvotajai, novērojuši analītiķi. Vairākas līnijas iegādājas 3PL kompānijas vai vēlas to darīt par spīti tam, ka pēdējos gados peļņas procents šajā jomā mazinās. Daži lielākie jūras pārvadātāji izrādījuši interesi par autopārvadājumiem un noliktavu saimniecību. Lai paplašinātu klientiem piedāvājamo pakalpojumu klāstu, Maersk, piemēram, nesen iegādājās muitas brokeru kompāniju Vandegrift Inc., vēstīja Ajot.com. Savukārt CMA CGM izteicis piedāvājumu šveiciešu loģistikas kompānijai CEVA, lai kļūtu par vienu no pasaules līderiem transporta un loģistikas jomā ar kopējo apgrozījumu 30 miljardi ASV dolāru. Tikmēr ķīniešu Cosco Shipping Lines un Francijā bazētā Bollore Transport & Logistics (agrāk SDV) parakstījuši nodomu protokolu par sadarbību, jo īpaši digitalizācijas jomā, lai intensificētu kravu plūsmu, tostarp Āfrikā.

Arī Drewry analītiķi atzīmē, ka dažas no lielākajām līnijām, kurām pārgājusi apetīte uz ultra lielu konteinerkuģu iegādi, tagad vēlas kļūt par globāliem loģistikas spēlētājiem. Citas kompānijas nav sekojušas Hyundai M. M. (patlaban 9. vietā ar 0,44 milj. TEU, 2,9%) megakuģu ar skruberiem iegādes piemēram (pērn septembrī paziņoja, ka pasūta 12 kuģus ar kapacitāti 23 tūkst. TEU un astoņus – ar 15 tūkst. TEU), līdz ar ko šogad, pieaugot kuģu norakstīšanas tempiem, kopējā kapacitāte augs vien par 2,5%. Tā kā vēl šogad vidējais kuģa izmērs turpinās augt (pērn +6% līdz 15 tūkst. TEU), jo nāks klāt 0,46 milj. TEU ultra lielo kuģu izskatā, analītiķi iesaka kompānijām domāt netradicionāli. Piemēram, nelikt tos visus Āzijas‒Ziemeļeiropas maršrutos, bet jaunās līnijās, jo rietumu virzienā šajos maršrutos gada vidējā izaugsme kopš 2011. gada bijusi vien 1,3%. Saskaņā ar Alphaliner datiem, vislielākais kapacitātes pieaugums šogad gaidāms MSC, kas saņems 20 jaunus kuģus ar kopumā 334,5 tūkst. TEU. Šveicē bazētā kompānija arī plāno palielināt esošo 14 tūkst. TEU kuģu kapacitāti līdz vairāk nekā 17 tūkst. TEU. Cosco kapacitāte palielināsies par 181 tūkst. TEU, bet Evergreen (patlaban 7. vietā ar 1,19 milj. TEU, 5,2%) – par 134 tūkst. TEU. Savukārt dāņu Maersk kapacitāte augs vien par 73,6 tūkst. TEU.

Vaicāts, kas mums – Latvijā – no visas šo lielo milžu globālās cīņas par vietu zem saules, jūras pārvadājumu kompānijas SIA Containerships biroja vadītājs Kristaps Jakovļevs norāda, ka pēdējos gados (Rīgā) apkalpoto konteineru apjomi auguši par apmēram 10% gadā. Taču reģionā – Polijā un Baltijas valstīs ‒ pieaugusi nevis kopējā kuģu kapacitāte, bet savienojumu frekvence, kuģiem ienākot ostās biežāk.

Kas maciņā

Nule kā pērnā gada darbības rezultātus paziņojis ceturtais lielākais (konteineru skaita ziņā) nozares spēlētājs CMA CGM. Līnijas apgrozījums audzis par 14,2% līdz 23,5 miljardiem ASV dolāru, vēstīja Americanshipper.com. Marseļā bazētā konteinerlīnija, pārvadājot 20,7 milj. TEU (+9,3%), nopelnījusi 34 milj. ASV dolāru, kas ir ievērojami mazāk nekā 2017. gadā nopelnītie 697 milj. ASV dolāru. Viens no iemesliem – naftas cenu kāpums, degvielas cenām pērn augot par 33%. Lai uzlabotu peļņas rādītājus, kompānija paziņojusi par 1,2 miljardu ASV dolāru vērtu izmaksu samazināšanas plānu. Par spīti ģeopolitiskajam saspīlējumam, kompānija uz šo gadu raugās pozitīvi.

APM-Maersk audzējis apgrozījumu par 26% līdz 39,02 miljardiem USD, bet peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) – par 8% līdz 3,81 miljardam ASV dolāru. Šagad līnija sagaida organisku pārvadājumu apjomu pieaugumu, kas atbilst tirgus izaugsmei 1‒3% apmērā.

Tikmēr Hapag-Lloyd apgrozījums palielinājies par 15% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet EBITDA peļņa – par 7,9% līdz 1,14 milj. eiro. Līnija atzīmē, ka izaugsmes pamatā ir lielāki pārvadājumu apjomi (+21,1% līdz 11,87 milj. TEU) un frakts likmju uzlabošanās pērnā gada otrajā pusē.

Attiecībā uz konteinertermināļiem Drewry lēš, ka šogad to kopējais kravu apgrozījums būs lielāks par 800 milj. TEU, nozares kompāniju EBITDA peļņai pārsniedzot 25 miljardus ASV dolāru. Kaut arī nozares peļņas procents vairs neesot tik pievilcīgs kā agrāk, paredzamas apmēram 7,5 miljardu ASV dolāru investīcijas, ostu termināļu globālo kapacitāti audzējot par 25 milj. TEU.