Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Saistības

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

No kopējā skaita 1,15 miljoni (23,8%) bija spēkā esošas saistības un 3,71 milj. (76,2%) bija izbeigušās saistības. To skaita pārmaiņas notikušas tikai nedaudz, palielinoties izbeigto saistību skaitam, savukārt 2018. gada 4. ceturksnī dalībnieki reģistrā iekļāva ziņas par 62,29 tūkst. jaunām saistībām ar dažādiem to rašanās veidiem. Vērtējot pēc kavēto saistību faktiskā atlikuma 2018. gada beigās, kredītiestādēm bez kavējumiem bija 85% no izsniegtajām saistībām. Saistīto komercsabiedrību ziņās ar kavējumiem virs 180 dienām ir 29,1% saistības, no kurām 86,3% veido saistības pret parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodarbojas ar t.s. slikto kredītportfeļu uzpirkšanu no citiem kreditoriem.

Visi dalībnieki reģistrā papildus iekļauj ziņas par konkrētās personas saistību pārkāpumiem, ja persona kavē līgumā noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendāro dienu un kavēto maksājumu summa sasniedz 150 eiro vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā. No reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli pārkāpumi atbilstoši minētajiem kritērijiem reģistrēti 146,6 tūkstošiem personu (20,6% no kopējā skaita), tostarp 140,2 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 0,9 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem, 5,1 tūkstotim juridiskajām personām rezidentiem un 0,4 tūkstošiem juridiskajām personām nerezidentiem.

Kredītinformācijas birojā (KIB) DB skaidro, ka aizdevējiem labāk patīk, ja persona nav kā «balta lapa» un aizdevums ir bijis un ir kārtīgi samaksāts. Kopumā cilvēka kredītvēsturi veido maksāšanas disciplīnas vēsture, ko veido ne tikai izpildītās, bet arī aktīvās saistības un tas, cik akurāti un savlaicīgi tās tiek pildītas. Saskaņā ar KIB informāciju, no kredītu reģistra 85-90% gadījumos vēsture ir pozitīva un labvēlīgāk ietekmē aizdevēja lēmumu nekā gadījumos, ja par klientu informācija vispār nav pieejama.

Skatās uz disciplīnu

Ziņas par atmaksātu kredītu LB Kredītu reģistrā glabājas 10 gadus pēc kredīta atmaksas, savukārt ziņas par maksājumu kavējumiem un to novēršanu – piecus gadus pēc kavējumu novēršanas. Banku pārstāvji gan neizslēdz, ka aizdevumu varētu izsniegt arī cilvēkam, kas reiz kavējis maksājumu, taču šādā gadījumā aizņēmēju vērtē īpaši strikti. «Kredītreģistra izveidošanas mērķis nebija uzskaitīt parādniekus, bet gan ierobežot viņiem iespējas uzņemties jaunus aizņēmumus,» atgādina Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, piebilstot, ka kredītreģistra galvenā ideja bija dot platformu, kur aizdevējiem pārliecināties par jaunu aizņēmumu klientu maksātspēju, lai to varētu pārbaudīt pēc kopējo saistību apjoma ar domu, ka cilvēki neuzņemtos pārāk lielu finansiālo slogu. Reģistra trūkums lielā mērā sekmēja Latvijā piedzīvotās finanšu krīzes dziļumu, jo aizdevējiem nebija vienotas iespējas pārliecināties par kredītņēmēju kopējo finanšu slogu, skaidro eksperts.

Runājot par to, kādiem klientiem, ņemot vērā reģistra datus, varētu tikt atteikts aizdevums, K. Šics uzsver, ka klientam pat nav jābūt «parādniekam» – pat, ja ar uzņemto finanšu apmēru cilvēks tiek galā, banka tāpat izvērtē Kredītu reģistrā pieejamo informāciju un var pieņemt lēmumu klientam tomēr kredītu nepiešķirt. Turklāt par kredītreģistrā fiksētajiem parādniekiem banka tāpat pieņem lēmumu individuāli, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. Izvērtēšanā noteikti pievērš uzmanību parāda ilgumam, tā apjomam un kā klients ar aizdevēju nokārtojis parāda situāciju. Jebkurā gadījumā ieraksts reģistrā, ka klientam ir bijis parāds, diez vai ir laba zīme jaunu aizdevumu saņemšanai, jo kurš gan saprātīgs aizdevējs kreditēs personu, kurai ir bijušas problēmas ar iepriekšējo saistību dzēšanu, retoriski vaicā Swedbank pārstāvis.

«Tomēr, lai kāds apzināti veidotu vienotus noteikumus, ka kredītu nepiešķirs pie noteiktas parāda summas vai nokavējuma apmēra, to es apšaubu. Katrs gadījums ir unikāls, tāpēc arī banka katru gadījumu izvērtē individuāli,» viņš piebilst.

Arī SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars apliecina, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, taču primāri banka vērtē to, kādēļ persona ir nonākusi maksātnespējā un vai tā ir bijusi godprātīga pret kreditoriem, piemēram, pirms maksātnespējas pasludināšanas nav pārrakstīti īpašumi uz citām personām, samazināta alga vai bijušas citas darbības. Banka vērtē arī to, kāda ir personas disciplīna kredītmaksājumu veikšanā – cik garš bijis kavējums, cik bieži kavējis. Ja klients pēc rakstura ir bezatbildīgs pret savām saistībām, tad banka var lemt par finansējuma nepiešķiršanu, viņš skaidro. Savukārt klientiem, kuriem ir bijis kavējums ar objektīvu stāstu un mīkstinošiem faktoriem, kredītiestāde mēģina situācijā iedziļināties un izvērtēt to, vai un cik lielā apmērā finansējumu piešķirt, apgalvo A. Škapars. Savukārt maksātnespējas izgājušus klientus banka nefinansē, jo klients nav norēķinājies pilnībā ar kreditoriem. Šādas personas gan piesakās pēc jauniem kredītiem, bet to skaitu kopumā varētu vērtēt kā nelielu.