Finanšu sektora reputācijas atjaunošanai būtiski ir veselīgi paskatīties uz esošo situāciju, nevis neskaitāmas reizes atkārtot to, kas ir noticis pagātnē

Bankas

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Protams, atsevišķs jautājums ir ABLV Bank likvidācija, taču nevajadzētu pozicionēt, ka tagad no tās ir atkarīga visa Latvijas finanšu sektora nākotne. Banka ir slēgta, un tai notiek likvidācijas process. Lai kāds tas nebūtu, pārējam sektoram jādzīvo un jāattīstās neatkarīgi no šī procesa. Tā ir emocionāla kļūda, ko bieži vien pieļauj, runājot par Latvijas finanšu sektora nākotni, – tiek pieminēts ABLV Bank gadījums, bet tam nav nekādas loģikas un pamatojuma.

Pērnais gads sektoram bija gana saspringts. Vai patlaban situācija ir stabilizējusies un kādi rezultāti sasniegti?

Gads bija notikumiem bagāts, taču līdz gada beigām lielāko daļu mājasdarbu banku sektors bija izpildījis. Tagad lielākajai daļai tirgus dalībnieku ir skaidrs, kā virzīties tālāk, – ir bankas, kas pārorientējušās uz vietējiem korporatīvajiem klientiem un privātpersonām, ir tādas, kas strādā līdzīgi kā Signet Bank – privātbaņķieru pakalpojumu segmentā, un ir tādas bankas, kas vairāk fokusējas uz finanšu tehnoloģiju risinājumiem. Stratēģijas ir iesniegtas un izvērtētas FKTK, un tagad sākts darbs, lai šīs stratēģijas realizētu dzīvē un parādītu, ka biznesa modeļi strādā. Šā gada centrālais temats, protams, būs Moneyval izvērtējums, taču, ja visi – regulators, ministrijas, kontroles dienests, tiesībsargājošās iestādes un sektora dalībnieki – strādās kopīgi vienota mērķa sasniegšanai, tad, protams, izdosies izvairīties no sliktākā scenārija. Domāju, ka šis process nebūs viegls, jo prakse rāda, ka Latvijā sadarbība starp dažādām institūcijām nenotiek īpaši labi. Taču vismaz no banku sektora puses ir signāls, ka mājasdarbs ir izpildīts un sektora dalībnieki ir gatavi no savas puses maksimāli iesaistīties, lai Moneyval izvērtējumā būtu vērojams progress.

Banku sektors šobrīd ir sadalījies trīs daļās – vienā grupā ietilpst skandināvu un ASV kapitāla bankas, otrā – bankas, kas pieder vietējam kapitālam, bet trešo veido pārējās bankas. Ja runājam par to sektora daļu, kas pieder vietējam kapitālam, ir skaidrs, ka tas savā ziņā tagad ir kļuvis vienots segments un tajā ietilpstošās bankas ir vienisprātis, ka nepieciešams atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju. Tas ir nepieciešams gan valstij kopumā, gan banku sektoram. Tas, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas dēļ uz vietējā kapitāla bankām starptautiskie partneri skatās ar aizdomām, ļoti traucē ikdienas darbam un rada neērtības arī klientiem.

Skaidrs, ka aizvien ir traucēti norēķini dolāros. Ar kādiem vēl sarežģījumiem sastopaties starptautiskajos tirgos?

Mums, kas ir uz investīciju risinājumiem orientēta banka, krietni svarīgāka ir sadarbība ar starptautiskajām brokeru sabiedrībām, turētājbankām – visu, kas saistīts ar vērtspapīru tirgus infrastruktūru, jo tas ir mūsu pamatbizness. Ir ļoti grūti noturēt esošos sadarbības partnerus, nemaz nerunājot par jaunu partneru piesaisti. Tas ļoti apgrūtina darbu un rada papildu izmaksas.

Kā valdības veidošanas procesa aizkavēšanās varētu ietekmēt Moneyval rekomendāciju ieviešanu?

Valdība tikai nupat ir izveidota, taču labs sākums ir valdības deklarācijā iekļautā informācija, ka viena no prioritātēm ir panākt labāku Moneyval izvērtējumu. Premjers arī izteikumos uzsvēris reputācijas atjaunošanas nozīmi, pasvītro jau paveikto šajā jomā, izskatās, ka ir arī reāls pasākumu plāns, kas tiks īstenots. Manuprāt, tas ir ļoti labs sākums. Ceru, ka no valdības puses sadarbība būs arī ar plašāku banku loku, jo pēdējā gada laikā šī sadarbība praktiski neeksistēja, tā bija tikai ar četrām lielākajām bankām, taču, manuprāt, pienācis laiks šo loku paplašināt.

Kādas varētu būt sekas, ja Latvija neizpildīs Moneyval rekomendācijas?

Izteikumi bijuši daudz un dažādi, un daži pat, manuprāt, ir bijuši pārspīlēti. Grūti minēt konkrētas sekas, jo tas ir daudzfaktoru modelis, taču skaidrs, ka tās būs negatīvas. Turklāt sekas nebūs tikai formālas un tiešas, bet arī netiešas, piemēram, tālākā starptautisku sadarbības partneru attieksmes pasliktināšanās, finansējuma izmaksu palielināšanās. Bet, manuprāt, no sliktākā scenārija Latvijai izdosies izvairīties.

Kā aizvadītajā gadā savu darbības virzienu mainījusi Signet Bank?

Manuprāt, banka diezgan veiksmīgi aizvadīja pagājušo gadu, ņemot vērā visus notikumus. Pērn lielāku uzmanību pievērsām vietējam tirgum, un gada beigās 45% no kopējiem klientu noguldījumiem bija no vietējiem klientiem. Šajā gadā, visdrīzāk, līdzīga proporcija saglabāsies. Esam pievērsušies arī vietējo uzņēmumu kreditēšanai, 2019. gada budžetā paredzēts šim segmentam izsniegto kredītu pieaugums, pat divas reizes pret esošo apjomu. Nekreditēsim nekustamā īpašuma attīstību, taču veiksim esošu projektu – gan komercplatību, gan dzīvojamās platības – finansēšanu, esam uzsākuši arī korporatīvo kreditēšanu. Bez kreditēšanas darījumiem esam kļuvuši aktīvāki arī vērtspapīru tirgū. Pērn kļuvām par Nasdaq Riga biržas biedru, depozitārija dalībnieku, un šajā gadā esam ieplānojuši palielināt savas aktivitātes šajā segmentā, tajā skaitā palīdzot kompānijām izlaist obligācijas, konsultēt pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumus.

Banka attīstās un nedaudz mainās, bet viena lieta paliek un arī paliks nemainīga – klientu servisa visaugstākā kvalitāte. Šis princips bija un arī vienmēr paliks Signet Bankas stratēģijas galvenais stūrakmens, tā ir mūsu galvenā priekšrocība, salīdzinot ar konkurentiem.

Vai darījumu konsultēšanas tirgus jau šobrīd nav ļoti piesātināts?

Tirgū strādā diezgan daudz kompāniju, kas konsultē šos darījumus, taču nav daudz banku, kas gatavas finansēt M&A aktivitātes vai palīdzēt izlaist augstā riska obligācijas, tādēļ nevar teikt, ka šeit būtu pārāk liela konkurence. Protams, šajā segmentā strādā daži tirgus spēlētāji, bet jauniem dalībniekiem ir vēl vieta. Mūsu priekšrocība ir tāda, ka mēs kā banka ne tikai varam izsniegt finansējumu, bet mums ir diezgan plaša klientu bāze, kuriem ir brīvi finanšu resursi un kuri var iesaistīties finansējuma piešķiršanā. Tāpat, runājot par obligāciju emisiju organizēšanu, mēs varam lielu daļu parāda vērtspapīru izvietot savā klientu bāzē, nevis piedāvāt šos vērtspapīrus institucionāliem investoriem, kuriem var būt savi ierobežojumi.

Vai aug pieprasījums pēc obligāciju emisijām?

Jā, un arī tas daļēji saistīts ar skandināvu banku stingrāku pieeju kreditēšanai. Es uzskatu, ka Latvijas kompānijas arvien vairāk izmantos šo iespēju kā alternatīvu veidu kredīta saņemšanai bankās, – varam paskatīties uz Igauniju, kur šis variants jau labu laiku ir ļoti populārs.

Vai organizēsiet arī akciju emisijas?

Šajā segmentā pagaidām sevi īsti neredzam, skatāmies tieši uz parāda finansēšanas organizēšanu. Tomēr uzskatu, ka birža pareizi dara, uzsverot valsts uzņēmumu akciju kotācijas nepieciešamību, tas arī uzlabotu korporatīvo pārvaldību un radītu mārketinga efektu, turklāt kotēšanas izmaksas nemaz nav tik lielas.

Pēdējā laikā vairāki banku klienti teikuši, ka skandināvu bankas atsaka aizdevumus. Vai vērojat pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem?

Jūtam, ka no tirgus ir interese, un esam dzirdējuši, ka skandināvu bankas samazina aktivitātes kreditēšanā. Līdz ar to domāju, ka vietējās bankas – Signet Bank, BlueOrange, Baltic International Bank un Rietumu Banka var aizpildīt to nišu.

Kuru segmentu uzņēmumi būs bankas prioritāte?

Mūsu filozofija ir nedaudz citādāka – mūsu galvenais klients līdz šīm ir bijis un arī paliks privātpersona – uzņēmumu īpašnieks. Tas, ka esam gatavi apkalpot nevis tikai pašu īpašnieku un viņa kapitālu, bet arī viņam piederošus uzņēmumus, ir loģisks mūsu līdzšinējās stratēģijas turpinājums. Mēs, sniedzot private banking pakalpojumu, runājam ne tikai par īpašnieka kā privātpersonas vajadzībām, bet arī uzņēmuma vajadzībām, un tad arī sarunas gaitā izriet finansēšanas projektu izskatīšana.

Vai piesaistīsiet arī jaunus klientus?

Jā, protams, bet apkalposim tad, ja uzņēmuma īpašnieks arī pats būs mūsu klients. Ja viņš nebūs mūsu klients, tad, visdrīzāk, sadarbība nenotiks.

Kāda situācija patlaban ir ar ārzemju klientiem?

Ārzemēs bankai arī ir klienti, bet galvenokārt fokusējamies uz Eiropas Savienības nodokļu rezidentiem. Savukārt Krievijas un Ukrainas klienti ir ar visaugstāko risku, tādēļ šo klientu īpatsvars samazinās. Eiropa ir diezgan plašs tirgus, Londonā mums ir diezgan daudz klientu, paplašinām tajā savu klientu bāzi, un arī citās valstīs, taču tas ir sistemātisks ilgtermiņa darbs.

Kā izmaiņas tirgū ietekmēja Signet Bank darbības rezultātus?

Mūsu komisijas ienākumi pērn pieauga, bet, tā kā kreditēšanas apjomus ārpus Latvijas samazinājām, tad procentu ienākumi samazinājās, savukārt administratīvās izmaksas bija līdzīgas kā iepriekšējā gadā. Rezultātā gadu esam pabeiguši ar 0,5 milj. EUR peļņu, kas, manuprāt, ir samērā labs rezultāts.

Kādas izmaiņas prognozējat sektorā šajā gadā?

Domāju, ka daudzas bankas vērtē situāciju, skatās, kas notiek tirgū. Ņemot vērā, ka mainījušās darbības stratēģijas, nereti rodas jautājums – varbūt izvērtēt potenciālās izmaiņas ne tikai bankas iekšienē, bet arī ārēji, apvienojoties ar kādu. Ir bankas, kas izliktas pārdošanai, ir tādas, kam nomainījusies vadība. Domāju, ka agri vai vēlu notiks arī banku apvienošanas darījumi. Banku skaits Latvijā joprojām ir liels, un jebkura apvienošanās ļauj samazināt administratīvās izmaksas, taču process nav vienā dienā izdarāms. Tāpat, ņemot vērā esošo fonu, katrai bankai ir sava reputācijas bagāža un ne vienmēr, saliekot kopā labo ar slikto, sanāks labais.

Kas darāms, lai atjaunotu reputāciju starptautiskajos tirgos?

Starptautiskās reputācijas atjaunošana nav vajadzīga tikai bankām, bet visai valstij kopumā, un tas iespējams, tikai koordinējot darbības, signālus un īstenojot rīcības plānu, nevis haotiski rīkojoties. Manuprāt, šobrīd joprojām trūkst koordinācijas, kaut arī jaunā valdība jau ir spērusi soļus, lai šo situāciju uzlabotu, un pastāv visi priekšnosacījumi, lai tā būtu.

Kāda ir finanšu sektora un valdības sadarbība pārējās Baltijas valstīs?

Igaunijā vēsturiski tā bijusi laba, un, paskatoties uz atbildīgo institūciju reakciju, kas sekoja, piemēram, Danske Bank skandālam, tā ir krietni koordinētāka un uz valsts interešu aizstāvēšanu vērsta nekā Latvijā uz ABLV Bank notikumu. Bija vērojama skaidra rīcība un sniegts vienots signāls, tika ziņots, ka notiek izmeklēšana un paši ar situāciju tiek labi galā. Lietuvā regulatora pieeja ir liberālāka nekā pārējās Baltijas valstīs, kam ir savi plusi un mīnusi, valstij arī ir izdevies piesaistīt Eiropas banku ārpakalpojumu centrus.

Kas varētu būt pamati vai darbi, uz kuriem turpmāk balstīt finanšu sektoru?

Būtiski ir veselīgi paskatīties uz esošo situāciju, nevis neskaitāmas reizes atkārtot to, kas ir noticis pagātnē. Protams, atsevišķs jautājums ir ABLV Bank likvidācija, taču nevajadzētu pozicionēt, ka tagad no tās ir atkarīga visa Latvijas finanšu sektora nākotne. Banka ir slēgta, un tai notiek likvidācijas process. Lai kāds tas nebūtu, visam pārējam sektoram jādzīvo un jāattīstās neatkarīgi no šī procesa. Tā ir emocionāla kļūda, ko bieži vien pieļauj, runājot par Latvijas finanšu sektora nākotni, – tiek pieminēts ABLV Bank gadījums, bet tam nav nekādas loģikas un pamatojuma.

Runājot par finanšu sektoru, manuprāt, ir pienācis brīdis izvērtēt un pateikt, kāds tas patlaban ir, kādi ir stratēģiskie attīstības virzieni, kas apmierina gan finanšu sektoru, gan valsts institūcijas. Ja kaut kas neapmierina, tad noteikt, kādas vēl korekcijas būtu veicamas, lai panāktu, ka vienas valsts ietvaros mēs vienoti virzītos uz priekšu. Kopumā ceru, ka šis gads būs pagrieziena gads, un, ja līdz gada beigām izdosies panākt, ka Moneyval ziņojums ir pozitīvāks nekā iepriekš, kā arī finanšu sektoram un valdībai būs vienota pozīcija, tas būs ļoti labs gada rezultāts.