Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs

Apdrošināšana

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem.

2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

Arī Ergo pieprasījums pēc grāmatvežu CTA ir pieaudzis par 60%, lēš Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš. Pieprasījuma pieaugumu, pēc viņa teiktā, veicina ne tikai uzņēmuma piedāvājums, bet arī kontrolējošo institūciju veiktās pārbaudes un VID soda naudas, kas noteikti mudina grāmatvežus aktīvāk iegādāties CTA, ja tas nav darīts. Ergo aptuveni puse no grāmatvežu CTA līgumiem tiek noslēgti ar minimālo atbildības limitu 3000 eiro apmērā. Taču, iegādājoties CTA, kompānija aicina uzmanīgi izvērtēt iespējamos riskus un attiecīgi piemērotāko uzņēmuma atbildības limitu, kā rezultātā novērojams, ka pērn vidējais apdrošināšanas līguma limits ir palielinājies no 15 tūkst. eiro līdz 25 tūkst. eiro.

Savukārt 2018. gadā BTA parakstīto polišu apjoms audzis par 36,5%, un vairumā gadījumu grāmatveži izvēlas iegādāties polises par minimālo atbildības limitu, bet AAS Balta novērojumi liecina, ka grāmatveži neizvēlas minimālos limitus un pērn vidējais atbildības limits AAS Balta sasniedzis 20 tūkstošus eiro. «Šī izvēle liecina par to, ka grāmatveži apzinās – zaudējumi var būt lielāki, atbildīgi izvērtējot iespējamos riskus un izvēloties savam darbības mērogam atbilstošu atbildības limitu, lai pasargātu savu uzņēmējdarbību un klientu no iespējamiem zaudējumiem,» komentē V. Antropova. Tirgus piedāvātajā minimālajā apdrošināšanas segumā ir iekļauti finansiālie zaudējumi, VID piemērota soda nauda, juridiskie un tiesāšanas izdevumi. Tomēr gandrīz puse no apdrošinātajiem grāmatvežiem izvēlas iekļaut polisē plašāku risku segumu, tostarp apdrošinot iespējamo nokavējuma naudu, uzticēto dokumentu nozaudēšanu, atrauto peļņu un reputācijas atjaunošanas izdevumus, novērojusi Baltas pārstāve.

Pat lielie izvēlas minimumu

Tikmēr arī Gjensidige Latvija dati rāda, ka grāmatvežiem interesē apdrošināt savu CTA normatīvajos aktos noteikto minimālo limitu ietvaros. Pat lieliem grāmatvedības uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu ir vēlme apdrošināt visus uzņēmuma grāmatvežus ar minimālo atbildība limitu, piebilst Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane, kas to skaidro ar nepietiekamu izpratni par CTA nozīmi un lietderību, kā arī normatīvajos aktos definēto prasību nekonkrētību. Pēc viņas teiktā, tie grāmatveži, kuri ilgstoši strādā savā profesijā, kā arī tie, kas savā praksē ir saskārušies ar klientu pretenzijām un zaudējumu piedziņu pēc pieļautām profesionālajām kļūdām, prasības apdrošināšanai pārdomā daudz rūpīgāk, izvēloties gan atbildības limitu, kas būtiski lielāks par minimāli noteikto, piemēram, 50 tūkst. vai 100 tūkst. eiro, gan arī izvēloties paplašinātu apdrošināšanas segumu. Kā liecina kompānijas aprēķini, vidēji grāmatveža kļūda izmaksā gandrīz divus tūkstošus eiro. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, šobrīd Latvijā vislielākā izmaksātā atlīdzība par ārpakalpojumu grāmatveža kļūdu sasniedza gandrīz 10 tūkst. eiro, saka M. Leimane.

Kopumā vērojams, ka CTA apdrošināšanas līguma apjoma izvēli ietekmē grāmatvedības uzņēmuma izcelsme, darbības apjoms un klientu bāze, skaidro R. Heniņš. Svarīgi, lai uzņēmums racionāli izvērtētu iespējamos riskus un kopā ar apdrošinātāju noteiktu piemērotāko atbildības limitu, lai nepieciešamības gadījumā tas būtu pietiekams.

Ergo statistika liecina, ka starptautiskie uzņēmumi krietni biežāk izvēlas apdrošināšanas līgumu ar lielāku atbildības limitu, jo, pēc to vērtējuma, atbildības limits 3000 eiro apmērā ir pārāk mazs, lai segtu iespējamos riskus. Savukārt vietējie uzņēmumi atbildības limitu nosaka, balstoties uz uzņēmuma apjomu, klientu skaitu un pārstāvēto nozari.

Sodu daudz

Visbiežāk atlīdzību izmaksas ir saistītas ar trešajām personām piemērotām soda naudām jeb VID uzrēķiniem, kavējuma, soda naudām un līdzīgiem pārkāpumiem.

Balta pērn kompensējusi ne tikai VID sodu gadījumus, bet uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI atskaites dēļ, informē V. Antropova. Saskaņā ar Baltas datiem, 2017. gadā vislielākā izmaksātā atlīdzība par ārpakalpojumu grāmatveža kļūdu pārsniedza likumā noteikto minimālo limitu gandrīz divas reizes, sasniedzot 5552 eiro. Zaudējumi radušies grāmatvedības biroja klientam, kuram VID, veicot tematisko pārbaudi, konstatēja, ka par šī uzņēmuma darbiniekiem tiek nepareizi aprēķināti nodokļi.

Ergo apkopotie dati liecina, ka pērn vidēji izmaksātās atlīdzības apjoms bija līdz 3000 eiro, taču šobrīd vēl notiek atsevišķu atlīdzības pieteikumu izskatīšana, kuru izmaksu apjoms varētu būt arī lielāks. «Praksē esam novērojuši, ka nereti ir gadījumi, kad mums kā apdrošinātājiem ir jāuzņemas paša grāmatveža aizstāvēšanas funkcija gadījumos, kad ārpakalpojumu grāmatvedis nav bijis vainojams pie uzņēmumam radītā zaudējuma, bet uzņēmums vaino grāmatvedi,» stāsta R. Heniņš. Līdz ar to apdrošinātājam ir jāveic situācijas izvērtēšana un apstākļu noskaidrošana, kā arī apdrošinātās personas aizstāvēšana situācijās, kad tiek celta nepamatota prasība. Šādās situācijās tie ir pirmie izdevumi, ko sedz apdrošinātājs un primārais apdrošināšanas aizsardzības segums.

Vieta uzlabojumiem

Tomēr vērojamas arī ne tik pozitīvas tendences, kas nākotnē būtu jāņem vērā likumdevējiem. «Lai arī grāmatvežu CTA kā obligātais apdrošināšanas veids darbojas jau vairāk nekā gadu, AAS BTA Baltic Insurance Company speciālisti novērojuši, ka vēl joprojām sastopami grāmatveži, kuri tikai tagad izlēmuši apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Tas mudina domāt par pastāvošo kontroles mehānisma efektivitāti,» atzīst BTA Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītājs Raivis Štrauss. Ir klienti, kuri vēršas BTA ar konkrētu uzstādījumu, ka vēlas iegādāties minimālo obligātās CTA polisi, savukārt ir tādi, kas jau paredz iespējamos riskus un cenšas laikus pret tiem nodrošināties.

R. Štrauss iesaka klientiem iepazīties ar apdrošināšanas piedāvājumu un noteikumiem, jo, lai arī nezinātājiem visi grāmatveži varētu šķist vienādi, tomēr katram var būt kāda specifika un risks, kas atšķiras no citiem. Viņš atgādina, ka grāmatvežu CTA atlīdzina finansiālus zaudējumus, kas radušies trešajai personai, kā arī tiesvedības izdevumus, ja beztiesas ceļā neizdodas atrisināt radušos situāciju. Tiek atlīdzinātas ne tikai grāmatvežu klientiem VID uzliktās soda naudas, bet arī cita veida finansiāli zaudējumi. Bieži bez ievērības paliek dažādi cita rakstura finansiāli zaudējumi, piemēram, kļūdas rezultātā tiek ietekmēta grāmatveža klienta darbība, tostarp bloķēti konti, iesaldēti līdzekļi, traucēta pakalpojumu sniegšana. Ja tam par cēloni ir grāmatvežu kļūda, tas ir pilnīgi pamatots iemesls celt civiltiesisku prasību pret grāmatvedi.

Uzņēmumu izmērs pieprasījumu kvantitāti būtiski neietekmē, bet grāmatvedības uzņēmuma izmērs ietekmē iepriekš jau pieminēto nepieciešamību iedziļināties apdrošināšanas noteikumos, jo lielākiem uzņēmumiem specifisko nianšu ir vairāk un tās vēlams identificēt un risināt, lai apdrošināšanas polise būtu nevis formāla obligāto prasību izpilde, bet reāls drošības nodrošinājums biznesam. Tādēļ noteikti būtu ieteicams uzņēmumiem parūpēties par savas apdrošināšanas polises kvalitāti, izskatot apdrošināšanas piedāvājumu, pirms pašas polises iegādes, tādā veidā samazinot risku, ka pie kāda konkrēta gadījuma atlīdzība netiktu izmaksāta, saka R. Štrauss.