Apkarojot naudas atmazgātājus, esam pārcentušies, jo bankām uzrakstītie smagie kontroles regulējumi attiecas uz visiem, pat maziem lauku veikaliņiem

Likumdošana

«Saprotu, ka esam «otrā grāvī» attiecībā uz AML (anti-money laundering – AML) prasībām,» sākot uzklausīt Latvijas Finanšu nozares asociācijas ziņojumu, kā mazināt nepamatotu administratīvo un regulatīvo slogu uzņēmējiem, izmantojot banku pakalpojumus, 12. martā Saeimā sacīja Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis.

Sola grozīt kārtību

Latvijas Finanšu nozares asociācija (LFNA) pērnā gada 11. septembrī par problēmām klientu apkalpošanas un kontu slēgšanas jautājumos ar oficiālu vēstuli vērsās pie premjera, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Vakar, 12. martā, LFNA, piedaloties FKTK un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ziņoja Saeimas deputātiem, ka realitātē ir radīti vairāki ļoti smagi kontroles mehānismi, kas nereti jāattiecina uz klientiem, kas, sapratīgi domājot, nav naudas atmazgātāju riska grupā. «Pamats ir, ka visu, ko darām, mēs skatām ar riskos balstītu pieeju, lai vienlaikus nemazinātu efektivitāti, darbojoties ar augstiem riskiem, bet tajā pašā laikā uz klientiem, kuri nerada paaugstinātus riskus, nevajadzētu skatīties caur to pašu prizmu kā uz pirmajiem. Runa ir par zema riska vietējiem klientiem,» sacīja LFNA valdes loceklis Jānis Brazovskis, piebilstot, ka notiek darbs pie noteikumu izmaiņām.

Jātincina mazi veikali

Deputātiem tika minēti divi skaidri piemēri, kas apgrūtina gan banku, gan vietējo uzņēmēju darbu visā Latvijā. Pirmkārt, ir runa par 45 dienu noteikumu bankām. Tas nosaka, ka, nesaņemot pieprasīto informāciju 45 dienu laikā, ir jāpārtrauc attiecības ar klientu. Otrkārt, ir runa par padziļinātās izpētes veikšanu, kas nereti bankām jāveic klientiem, kuriem tas pēc loģikas nebūtu jādara.

«Par padziļinātās izpētes noteikumu runājot, – sākumā tiek deklarēts, ka strādājam pēc riskos balstītas pieejas, bet pēc tam parādās punkti, kuru praktiskā jēga ir cita.

Piemēram, padziļinātā izpēte ir jāveic klientiem, kuri noteiktā laika periodā pārsniedz konkrētu apgrozījumu. Līdzīgi ir ar klientiem, kas strādā ar pietiekami būtisku skaidras naudas apriti. Tehniski zem šīs normas patrāpās daudzi lauku veikali, kur cilvēki izmanto daudz skaidras naudas. Mazam lauku veikalam ar šādām prasībām brukt virsū ir nejēdzīgi! Kopumā tas ir slogs gan bankām, gan klientiem, kuriem ir jāatbild uz informācijas pieprasījumiem,» apakškomisijas sēdē sacīja LFNA Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētājs un bankas Citadele valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks. Viņš uzsvēra, ka vēsturiski visi radītie noteikumi bijuši domāti nerezidentiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Attiecībā pret šiem nerezidentiem prasības ir saprotamas un pildāmas bez ierunām, tomēr nekur noteikumos nav pateikts, ka tie attiecas tikai uz nerezidentiem, un iznāk, ka tie attiecas vienlīdz uz visiem rezidentiem. Viņš konkretizēja trūkumu – starptautiski naudas atmazgātāju tvarstīšanas mehānismi «tiek pielietoti arī pret Latvijas mazajiem uzņēmējiem ar visām no tā izrietošajām sekām».