Muita neiesaka uzņēmējiem pašiem sagatavot eksporta deklarācijas

Muita

To sarunā par Brexit DB norāda VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka. Ja ES un Lielbritānija nenoslēgs Izstāšanās līgumu, ar kuru tiktu ieviests pārejas periods līdz 2020. gada beigām, no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste muitas vajadzībām tiks uzskatīta par trešo valsti. Latvijas transporta jomā strādājošajiem nekādu īpašu jautājumu muitai gan nav, vien novēlējums, lai būtu pietiekama cilvēku un IT sistēmu kapacitāte.

Lai dara savu darbu

«Mums pašlaik nekādu aktuālu jautājumu VID nav, un drīzāk ir jautājums, ko darīs briti,» norāda Starptautisko autopārvadātāju asociācijas ģenerālsekretārs Andris Lubāns. Arī prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktoram Baltijas un NVS valstīs Oskaram Osim nekādu ieteikumu muitai šobrīd neesot, un šobrīd nav zināms, kādi jautājumi varētu rasties, kad būs pagājis kāds mēnesis pēc breksita. «Skaidrību un strādājošu (elektronisko muitas datu apstrādes) sistēmu,» par to, ko nozare sagaida no muitas, saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Pēc viņa teiktā, stāsts (par komersantu un muitas attiecībām) ir dziļāks, un Brexit no tā atsevišķi nodalīt nevar. Jautājums ir par darba organizāciju kopumā, tostarp par tranzītkravu kontroli. Piemēram, somi par kontroli uzskata jautājumu uzdošanu, bet mums – suņus, rentgenu utt. Viņaprāt, Latvijai jāmācās no Rietumeiropas valstu muitas iestādēm, lai, no vienas puses, kontrolētu, bet, no otras puses, veicinātu kravu plūsmu. Labākie Eiropas valstu piemēri rāda, ka ir iespējams veikt kontroli, neietekmējot preču kustību ne laika, ne izmaksu ziņā. Pēdējā laikā komersantu dialogs ar muitu ir uzlabojies un sasāpējušie jautājumi risināti. Viņš cer, ka šāda atvērtība un vēlme uzklausīt nozari būs arī jaunajai VID vadītājai.

Gatavi jebkam

Muita būs gatava sliktākajam scenārijam, proti, t.s. cietajam Brexit, saka I. Knoka. Ja būs labāks variants un to atliks uz pāris nedēļām vai mēnešiem, arī tad procedūras būs skaidras, muita zinās, ko darīt. Ja tomēr piepildās pozitīvais scenārijs, ES un Lielbritānijai noslēdzot Izstāšanās līgumu, līdz 2021. gada 1. janvārim viss būs kā līdz šim. Lielāka skaidrība gaidāma šodien. Nevienošanās nozīmēs visu muitas deklarāciju un papilddokumentu iesniegšanu, dažādas licences, atļaujas abās robežas pusēs.

Britu kolēģi par savu gatavību procesam Latvijas muitai neatskaitās, pajoko I. Knoka, taču viņa lēš, ka jautājums saistībā ar preču plūsmu uz Latviju caur ostām vairāk vai mazāk būs sakārtots. Nav gan zināms, kas notiks ar karsto «kartupeli» – Ziemeļīrijas robežu. Otrs «pudeles kakls» ir Lamanša tunelis, «kur es negribētu atrasties Brexit brīdī». Ir zināms, ka Duvras (Lielbritānijā) ostas muita gatavojas aktīvākai darbībai, tāpat nopietni pasākumi ir Nīderlandē.

Cer uz pretimnākšanu

Attiecībā uz gaisa satiksmi ir vismazāk riska, jo ES sagatavojusi skaidrojumu, ka pirms izstāšanās brīža nosūtītās kravas tiks palaistas kā brīvā apgrozībā esošas. Savukārt kuģiem būs nepieciešami noteikta veida dokumenti statusa apliecināšanai. Attiecībā uz kravām, kuras tiek vestas uz Lielbritāniju, Latvija paudusi bažas ES par to, vai dalībvalstis, kuras ir uz robežas – Holande, Francija ‒, būs gatavas un pietiekami atsaucīgas. Proti, gadījumā, ja komersantam ir EORI (unikāls uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas) numurs, vai viņam atļaus šajās valstīs noformēt eksporta muitas deklarācijas. ES normatīvi paredz, ka standartā – ja nenotiek pārkraušana, iepakošana ‒ deklarācijas tiek iesniegtas pēc reģistrācijas vietas. Ja kāds Latvijas komersants izbrauks ar autotransportu cerībā, ka paspēs un eksporta deklarāciju nevajag, paliekot Eiropas pusē, deklarāciju tomēr vajadzēs. Muita gan apņēmusies apelēt pie šo dalībvalstu sirdsapziņas un informēt komersantus, «uz kuru pantu atsaukties, bet, vai tas strādās, nevar galvot». Kaut arī pastāv risks, ka var nepaspēt nonākt Anglijā pirms Brexit, nav tiesiska pamata deklarācijas formēt pirms 29. marta pusnakts. «Tāpēc jau tas ir cietais Brexit,» atzīst I. Knoka.

Gaida papildspēkus

Runājot par to, vai pati muita ir gatava darba apjoma pieaugumam, VID pārstāve atzīmē, ka galvenajā eksporta – kokmateriālu – jomā ostā muitnieki rēķinās, ka būs papildu slodze ar deklarāciju noformēšanu, un problēmas varētu būt tikai tad, ja kuģis sagatavots, bet nepagūst izbraukt pirms Brexit. Tas nozīmē, ka kravai uzreiz būs jāformē eksporta deklarācija. No profesionālā viedokļa muitas darbinieki ir gatavi. Taču šī gada budžets vēl nav pieņemts, un «vēl nezinām, vai varam rēķināties ar pieprasītajām papildu štata vietām». Viņa tomēr cer, ka ostā, kur pamatā ir komersantu apkalpošana, ar esošajiem resursiem muita tiks galā. Turpretī pasta sūtījumu jomā, ja nekritīsies apjoms, pastāv iespēja, ka pēc kāda laika varētu rasties sastrēgums. I. Knoka gan pieļauj, ka muitas maksājumu un PVN dēļ fiziskajām personām, kas ļoti rēķina izmaksas, interese par pirkumiem no Lielbritānijas varētu mazināties.

Vaicāta, cik šis process ienesīs papildu naudu valsts kasē, viņa skaidro, ka par eksportu nekādi nodokļi iekasēti netiek, bet importā nav pārāk daudz sūtījumu, turklāt muitas nodoklis 80% apmērā aiziet ES budžetā. Arī nodokļu likmes nav nekādas dižās: «Uz lielu papildinājumu valsts budžetā cerēt nevar.»

Reģistrējieties laikus!

Attiecībā uz IT sistēmu gatavību VID pārstāve uzsver, ka Brexit skar ne tik daudz Latvijas muitas produktu, cik starpnacionālās sistēmas, kas nodrošina informācijas apmaiņu un ir nepieciešamas eksporta, tranzīta kontrolei. EK izstrādājusi plānu, kā tiek veiktas izmaiņas šajās sistēmās. Jārēķinās, ka tajās varētu būt darbības pārtraukumi. Piemēram, attiecībā uz uzņēmēju reģistrācijas datubāzi EORI tiek plānots pārtraukums jau no 27. marta. Tiem, kas jau reģistrējušies, viss darbam nepieciešamais ir. Taču problēmas varētu rasties komersantiem, kuri pēdējā brīdī sapratīs, ka viņiem «vajag un tūlīt», diemžēl «mēs viņiem šo pakalpojumu pēdējā dienā nevarēsim sniegt». Tiek gan plānots, ka izstāšanās naktī visas sistēmas tiks palaistas.

Latvijas muitas EMDAS sistēmā izmaiņas ir niecīgas, jo tiek paņemts jau gatavs produkts no ES sistēmām. Vaicāta, vai šī sistēma ir gatava kapacitātes pieaugumam, I. Knoka atzīmē, ka Latvijas koncepcija šajā jomā atšķiras no tām, kas lielajās dalībvalstīs. Proti, mums EMDAS ir lietotāju saskarne, kuru, pašam veidojot deklarāciju, var izmantot ikviens, kuram ir pieeja VID elektroniskās deklarēšanās sistēmai. «Tā kā latvieši ir praktiski cilvēki, viņi šo iespēju arī izmanto, jo tas ir ērti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tie var ietaupīt līdzekļus.» Lai cilvēki, pašiem gatavojot deklarācijas, nekļūtu par muitas noteikumu pārkāpējiem, ir «salikts ļoti daudz kontroles, lai viss būtu pēc iespējas pareizāk». Šīs kontroles tad arī visu procesu palēnina. Mazajiem ietekme ir minimāla, bet komersantiem ar lielu deklarāciju skaitu tā ir lielāka. Pēc viņas teiktā, Eiropā turpretī lielajiem komersantiem ir savas sistēmas, un viņi iesniedz deklarācijas programmiskajā saskarnē. Taisīt programmatūru pašam vai pirkt no kāda ir dārgāk. Pie mums to pārāk bieži neizmanto, kaut arī lielajiem komersantiem šādi būtu ātrāk veikt deklarāciju apstrādi.

Uz jautājumu, vai muita nav iecerējusi pastiprinātas kontroles, I. Knoka skaidro, ka tās nenotiek tāpat vien, bet tiek balstītas uz riska analīzi. Ja kādā laika periodā tiek konstatēts, ka kādās preču plūsmās ir lielāki riski, tad jārēķinās, ka riska analīzes sistēma attiecīgās kravas novirzīs uz kontroli.

Prasiet viedajiem!

Komentējot Latvijas eksportētāju gatavību Brexit, viņa atzīmē, ka mūsu komersanti atšķirībā no citu dalībvalstu komersantiem zina, kas ir robeža un ka preces uz ES ārējās robežas ir jāmuito. Pēc viņas teiktā, mūsu uzņēmēji pārāk neuztraucas, un daudz vairāk jautājumu ir fiziskām personām.

Ja uzņēmums ir mazs, tam, visticamāk, nebūs eksotiskas muitošanas darbības, kur vajadzīgas īpašas atļaujas, bet būs parasts imports vai eksports. Turklāt Latvijā ir pietiekami daudz profesionālu muitas brokeru un aģentu, kuri sniedz attiecīgos pakalpojumus. Vaicāta, vai ieteiktu komersantiem pašiem ar to nodarboties, viņa saka, ka «nevēlētos pēc grāmatas sev taisīt aklās zarnas operāciju». Kaut arī muitošana nav tik riskants pasākums, dokumentu formēšana bez pietiekamas izpratnes ir zināms risks, turklāt attiecīgie pakalpojumi nav tik dārgi, lai tos nevarētu atļauties. Ikviens gan var visu nepieciešamo informāciju atrast VID mājaslapā, VID vēl arī 22. martā rīkos semināru par Brexit.