Liepājas ostā pārvadātāji par klientiem necīnās un palīdz cits citam

Pakalpojumi

Kravu pārvadātājiem, kas strādā ostā, karstākais darbalaiks ir ziema, stāsta neliela loģistikas uzņēmuma SIA Oskara Transports tehniskais direktors Oskars Dekants. Lai vasarā nebūtu jāsēž piespiedu dīkstāvē, Oskara Transports kā papildu darbības virzienu izraudzījies ceļu būvi un tehnikas nomu.

Izvēlas zināmus partnerus

Oskara Transports ir ģimenes firma – par grāmatvedi strādā O. Dekanta sieva Sarmīte, bet ekonomiste ir meita Agnese. Uzņēmums oficiāli reģistrēts netālu no Liepājas – Medzes pagastā, taču birojs atrodas ostas teritorijā, stividorkompānijas Terrabalt ēkā. Esot uz vietas, ir vieglāk atrisināt dažādus jautājumus.

Uzņēmuma rīcībā ir ne tikai puspiekabes, pašizgāzēji, bet arī apkalpojošā tehnika – frontālie iekrāvēji, ekskavatori, riteņtraktori un cita. Lielākoties darbības teritorija ir Liepājas osta. Tas strādā pie kuģu iekraušanas, izkraušanas un produktu pārvešanas no vienas noliktavas uz citu, veic sniega tīrīšanu un brauktuvju kaisīšanu. Tāpat ar prāmi ostā ienākošās kravas piegādā tālāk klientiem vajadzīgajā adresē. Ar smagsvara treileri pārvadā lielizmēra tehniku. Vairāku gadu garumā reizi, divas mēnesī veikalam Daugmalē piegādā ar prāmi atvesto piekabi. Tajā ir no Vācijas iepirktas lietotas mēbeles.

Lai gan klientu vidū ir arī Rīgas uzņēmumi, pārsvarā pārvadājumi notiek Liepājas apkārtnē, kur cits citu zina. «Ar nepazīstamām firmām grūti strādāt. Bieži paliek parādā. Uztaisa tik maksātnespēju, un mums jāpaliek tukšā,» stāsta O. Dekants. «Cits saka – prasi priekšapmaksu! Taču neviens jau negrib maksāt uz priekšu. Paši gaida, kad ienāks līdzekļi par piegādāto. Viss iet pa ķēdīti.»

Iepriekšējā ziemā pāris reižu kravu pārvadājumus veikuši arī uz ārzemēm, taču secinājuši, ka uz šo virzienu nepieciešams specializēties. «Var atrast preci, ko aizvest turp, bet atpakaļ jānāk tukšā. Pa vidu vēl ir loģistikas firmas, kas pārvadātājam samaksā minimumu un starpību savāc sev. Tik daudz transporta mums nav, lai varētu sadarboties bez starpniekiem ar lielām firmām ārpus Latvijas robežām. Beigās gandrīz degvielu nevar atpelnīt. Tad mēs labāk uz vietas strādājam,» izlēmis O. Dekants.

Izaug no zemnieku saimniecības

Uzņēmumā viesojamies saulainā pavasara dienā, un no jūras nāk sāļgana smarža. Ekskavators no milzīgas kaudzes grābj šķeldu un nogādā to tuvāk piestātnei, jo vakarā gaidāms kuģis. Attālums ir pavisam neliels, tādēļ ar cita veida tehniku kurināmo pārvadāt nebūtu prātīgi. «Ja jābrauc tālāk, piesaistām divas, trīs mašīnas,» stāsta O. Dekants.

Viņa tehnika ostā strādā jau kopš 90. gadu beigām. Tolaik O. Dekanta zemnieku saimniecība paralēli pamatnozarei nodarbojās ar kravu pārvadājumiem. Saņēma piedāvājumu ar traktoriem un mašīnām kuģiem pievest kokmateriālus un aptuveni pēc trim gadiem šo jomu attīstīja tik tālu, ka nolēma atdalīt, izveidojot atsevišķu SIA.

«Kad sāku nodarboties ar pārvadājumiem, caur Liepājas ostu nāca milzīgas rīsu kravas – pa piecdesmit tūkstošiem tonnu. Cilvēki no kuģa krāva maisus konteineros pa divām tonnām, tos ar krānu lika uz lielajām mašīnu platformām – es kādas četras, piecas laidu –, un veda uz Brīvības ielu. Tur ar rokām krāva ārā,» atceras O. Dekants. «Tagad arī ienāk lielākas kravas, bet darbs notiek vairāk mehanizēti. Piemēram, graudi ienāk slēgtos vagonos, ar lentēm ielaižam noliktavā.»

Kuģiem ir noteikta izkraušanas norma – stundā 200–300 tonnas. Ja ar transportieri nav iespējams sasniegt vajadzīgo ātrumu, Oskara Transports iet palīgā ar savu tehniku. Trīs mašīnas palīdz ātrumu palielināt par 150–200 tonnām stundā. «Pirmie Panamax tipa kuģi, ko apkalpoja kompānija Dan Store, 2005., 2006. gadā nāca ar sojas kravām no Argentīnas, Brazīlijas. Lielākajam bija četrdesmit divi tūkstoši tonnu liela krava. Pie izkraušanas bija četri lielie krāni. No diviem vedu ar mašīnām, no diviem ar transportieriem laida iekšā noliktavā,» atmiņās vēl kavējas uzņēmējs. Izdevās sasniegt ātrumu 300–400 tonnu stundā. Tā darbs ilga veselu nedēļu.

Dzīvo kā lielā ģimenē

Liepājas SEZ SIA Dan Store ir viens no senākajiem Oskara Transporta sadarbības partneriem – jau 15 gadu. Tā nodarbojas ar beramo kravu apstrādi un uzglabāšanu. Tāpat pastāvīgo partneru vidū ir Liepaja Bulk Terminal, Ekers Stividors LP, Terrabalt, kādreiz bija arī Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs.

«Ik pa laikam kaut kas pamainās – kāds atkrīt, kāds pienāk klāt. Metalurgs nebija ļoti liels partneris, tikai pa reizei gāju palīgā. Citur varēja vairāk nopelnīt. Uzņēmums man parādā nepalika. Tur bija labi stividoraģenti, kas pateica, ka būs bankrots. Naudas, ko maksāt, vairs nebija, bet vēl vajadzēja atdot nepilnus desmit tūkstošus. Paņēmu no tā materiālu – armatūru, un tūlīt pat to pārpirka lietuvieši,» stāsta O. Dekants.

Firmām, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, konkurence ir liela, notiek nopietna cīņa. Ostā citādi – strādā dažas līdzīga profila kompānijas, klientus cits citam necenšas atņemt. «Viens otru pazīstam, neuzskatām par konkurentiem. Ja mums kāda kuģa apkalpošanā pašiem nepietiek mašīnu, sadarbojamies,» saka A. Dekante.

Nevarot gan noliegt, ka gadījušās transporta firmas, kas cenšas ielauzties tirgū, piedāvājot dempinga cenas. «Tiem cilvēkiem parasti labi neiet. Nosit cenu uz leju un atpakaļ vairs nevar dabūt. Ja sāk līst otram virsū, tas vairs nav bizness. Labāk sadarboties!» pārliecināts O. Dekants.

Vasarā pievēršas būvdarbiem

Ostiniekiem klusākais laiks ir vasara, kad šķeldas, kokmateriālu un graudu kravu ir mazāk. «Ziemā ar šķeldu nodrošinām pamatā Zviedriju, Somiju. Helsinkos ir ļoti liela katlu māja, izkurina kādus trīsdesmit tūkstošus kubu nedēļā – mūsu Liepājas enerģija blakus būtu kā mazs bērns,» zina teikt O. Dekants.

Ja nav darba pie kuģiem, Oskara Transports nodarbojas ar ceļu un ēku būvi. Tam ir gan visa nepieciešamā tehnika, ceļu rulli ieskaitot, gan vajadzīgā licence. Uzņēmums nodarbojas arī ar smilts un melnzemes ieguvi savā karjerā netālu no Liepājas – Dubeņos. Tādējādi iespējams nodrošināt pilnu pakalpojuma ciklu – sākot no dabas resursu ieguves, piegādes objektā, izlīdzināšanas līdz noblietēšanai vajadzīgajā blīvumā. «Tas nodrošina iespēju saņemt adekvātu samaksu,» norāda O. Dekants.

Uzņēmums būvējis vairākus kilometrus ceļa valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži pasūtījumā, kā apakšuzņēmēju to piesaistījušas Liepājas apkārtnes lielās ceļu būves kompānijas – CTB, Aizputes ceļinieks un A-Land.

O. Dekants secinājis, ka objektā ekskavators vai frontālais iekrāvējs dienā nopelna vairāk nekā divas, trīs kravas automašīnas, veicot pārvadājumus. Ekskavators, strādājot vienā objektā vairākus mēnešus, patērē mazāk degvielas, turklāt mašīnām slikto Latvijas ceļu dēļ pēc reisiem bieži vajadzīgs remonts.

Meklējot izdevīgāko, šobrīd lielākais uzsvars pārlikts uz traktortehniku, un aktīvā darbībā esošo kravas automašīnu skaits patlaban samazināts no deviņām uz trim. «Autotransportā šobrīd konkurentu ir pārāk daudz un cena pārāk maza,» pamato A. Dekante. O. Dekants piebilst: «Tāds tas bizness ir. Visu laiku kaut kas mainās. Kad pēc treknajiem Kalvīša gadiem sākās kritums un visi teica, ka ir slikti, man bizness gāja stabili. Daudzi to laiku nepārdzīvoja, mūsu uzņēmums neizjuka. Tagad sevišķi bagāts nevar kļūt, bet uz maizes, ko uzlikt, ir.»