Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri

Līzings

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Atpaliek no treknajiem

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

Patlaban līzinga finansējuma procentu likmes, pēc kompāniju pārstāvju teiktā, ir daudzmaz stabilas, taču pieaugošās prasības no regulatoru puses bankām un līzinga sabiedrībām, iespējams, nākotnē varētu veicināt pakāpenisku likmju kāpumu, akcentē J. Mūrnieks. Salīdzinot ar Centrāleiropu, Baltijā vēl arvien var baudīt zemas procentu likmes, taču paredzams, ka tuvākajos 2–3 gados šī likmes starpība ar Centrāleiropas valstīm varētu izlīdzināties.

SEB līzings 2018. gadā līzingā piešķīris finansējumu 127 miljonu eiro apjomā, kas ir nedaudz mazāk nekā 2017. gadā, informē SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova. 2017. gadā bija novērojams augsts pieprasījums; tas palielinājās par 30%. Pieprasījums pēc finansējuma auga tieši privātpersonu segmentā, savukārt pērn tajā pieteikumi saglabājās mērenā līmenī. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieprasījums bija nedaudz augstāks nekā pirms gada – kompānija novērojusi 5% pieaugumu.

Runājot par kopējā līzinga tirgus tendencēm, eksperte pamanījusi nelielu kritumu agro, auto, autobusu un komerctransporta segmentos, bet iekārtu un industriālās tehnikas segmenti pērn demonstrējuši pieaugumu – industriālās tehnikas sektors lielā mērā aug, pateicoties būvniecības nozares attīstības tempiem. Autobusu segmentā šobrīd ir nenoteiktība, jo Autotransporta direkcija 2019. gadā plāno izsludināt konkursu par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā, attiecīgi – pirms būs zināmi konkursa rezultāti, visdrīzāk, pasažieru pārvadātāji būs piesardzīgi attiecībā uz jaunu autobusu iegādi, skaidro eksperte.

Vairāk pērk jaunas

Kā liecina Auto asociācijas dati, 2018.gadā populārākais zīmols jaunu automašīnu pirkumiem Latvijā bija Volkswagen (2718), 2. vietā – Toyota (2481) un 3. vietā – Škoda (1322). Pirmo divu vietu zīmolu automašīnas gadu gaitā spējušas iegūt augstas pozīcijas klientu vērtējumā, un J. Mūrnieks uzskata, ka šo zīmolu viens no galvenajiem veiksmes faktoriem noteikti ir lielā modeļu izvēle tirgū, nevis kāda konkrēta modeļa radīta pieprasījuma rezultātā. Savukārt Škoda zīmola izcīnītā 3. vieta jaunu automašīnu pārdošanas saraksta trijniekā pierāda, ka oficiālajam dīlerim, pieliekot nopietnas pūles un aktīvi piesakot sevi tirgū, iespējams bruģēt ceļu uz auto pircēju sirdīm, spriež J. Mūrnieks.

Kompāniju pārstāvji akcentē, ka augusi līzinga daļa privātpersonu segmentā, kas izdarījušas izvēli par labu tieši jaunas, nevis lietotas automašīnas iegādei. Arī kopumā to klientu skaits, kuri iegādājušies automašīnu ar līzinga starpniecību, ar katru gadu kļūst lielāks, kas nozīmē, ka līzings kā finanšu risinājums tiek novērtēts un aktīvi izmantots. Iegādājoties jaunu auto, patērētājs var būt drošs par tā tehnisko stāvokli un pret iespējamiem tehniskiem defektiem to pasargā auto garantija, tāpat savu lomu par labu tieši jauna auto iegādei spēlē jaunā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtība, kas liek vēl vairāk pievērst uzmanību ne vien automašīnas iegādes cenai, bet arī uzturēšanas izmaksām, uzsver J. Mūrnieks.

«Novērojumi liecina, ka auto pirkumi ir kļuvuši krietni pārdomātāki, – patērētāji izvēlas sapratīgi, izvērtējot savas vajadzības un dzīvesveidu, vienlaikus meklējot ekonomiskākos un izdevīgākos variantus. Un tā ir atšķirība no situācijas tā dēvētajos treknajos gados, kad daudzi patērētāji iegādājās dārgas un neekonomiskas automašīnas, nereti domādami tikai par līzinga maksājumu, bet aizmirstot izvērtēt savas iespējas uzturēt šo transportlīdzekli,» viņš klāsta.

Auto ražotāji nāk klajā ar jauniem automašīnu modeļiem, kā arī to uzlabojumiem ar jaunākajām tehnoloģijām, līdz ar to aug arī vidējā automašīnas cena, skaidro J. Mūrnieks. UniCredit Leasing klientu – privātpersonu – pērn līzingā iegādātās jaunas automašīnas vidējā cena bijusi 23,2 tūkstoši eiro, savukārt klientu – juridisko personu – vidēji 25,3 tūkstošu eiro vērtībā. Vienlaikus auto tirgotāji iepriekšējiem modeļiem piedāvā pievilcīgāku cenu, rīkojot izpārdošanas un piedāvājot īpašus nosacījumus pircējiem. Automašīnu tirgū konkurence ir bijusi, un tā arvien ir sīva – tas redzams pēc dažādu pārdošanas kampaņu apjoma un agresīvajiem piedāvājumiem – automašīnu pārdevēji cīnās par katru klientu, tirgu raksturo J. Mūrnieks.

Arī Swedbank dati rāda līdzīgi, iedzīvotāji izvēlas iegādāties jaunu automašīnu vidēji 22 tūkstošu eiro vērtībā, novērojis K. Sausais. Visbiežāk spēkrats tiek iegādāts operatīvajā līzingā uz pieciem gadiem, par to mēnesī attiecīgi maksājot 207 eiro (ikmēneša maksājums aprēķināts automašīnas cenai 22 tūkst. eiro ar pirmo iemaksu 20%, atpirkuma vērtību 30%; likme noteikta 1,99% + sešu mēnešu Euribor; komisijas maksa veido 1,5% no automašīnas cenas). Swedbank visbiežāk jaunu auto iegādājas iedzīvotāji 31 līdz 45 gadu vecumā, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un kuru vidējie ienākumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī.

Kopumā 2018. gadā UniCredit Leasing no jauna piešķirtā auto līzinga finansējuma apjoms pieaudzis par 45%. SEB līzings 2018. gadā piešķīris finansējumu 2776 jaunu auto iegādei. Pieprasītākie auto līzinga kompānijā šajā segmentā bijuši Volkswagen un Toyota, un, pēc tās datiem, vidējā iegādes summa salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugusi par 5% un veido gandrīz 23 tūkstošus eiro.

«Kopumā šobrīd pircēju izvēli, iegādājoties jaunu automašīnu, ietekmē gan tās ekspluatācijas izmaksas, lai nevajadzētu riskēt ar neplānotām remonta izmaksām, gan jaunā nodokļu aprēķināšanas sistēma. Interesanta nianse ir tā, ka jaunu automašīnu segmentā vairāk pieprasītas ir ar benzīnu darbināmās automašīnas, taču lietoto auto tirgū ar 75% pieprasījumu stabili dominē dīzeļdzinēju auto,» liecina Swedbank eksperta novērojumi. Arī SEB bankā līdz ar augošu interesi par jauno auto iegādi palielinās arī pieprasījums pēc operatīvā līzinga – 2017. gadā tas tika izvēlēts 60% gadījumu, bet pērn jau 70% gadījumu, informē J. Gavrilova.

Nedaudz sarucis

Runājot par lietoto auto tirgu, J. Gavrilova atzīmē, ka pērn pirmo reizi reģistrēto lietoto auto skaits nedaudz sarucis (53 461 pret 53 929). Interesanti, ka 2017. gadā šajā segmentā bija pieaugums par 16%, attiecīgi 2018. gadā tendences pamainās. Eksperte uzskata, ka tam ir vairāki iemesli, kā piemēru minot valsts kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta veiktos pasākumus lietoto auto tirgus sakārtošanā. Populārākās markas lietoto auto tirgū joprojām ir Volkswagen un Volvo. Arī SEB līzingam pērn sarucis darījumu skaits lietoto auto segmentā – kompānija piešķīrusi finansējumu 588 lietotu auto iegādei, un vidējā iegādes summa bija 17,2 tūkstoši eiro. Populārākie modeļi SEB līzinga portfelī ir Volkswagen, Toyota un BMW. Sākot ar 2018. gadu, tiem klientiem, kuri vēlas iegādāties auto, kompānija piedāvā izvēlēties – līzingu, ja auto iegādes summa ir augstāka par septiņiem tūkstošiem eiro, vai kredītu auto iegādei ar īpašiem nosacījumiem, ja summa ir zemāka. Ņemot vērā minēto, darījumi, kas ir zem septiņiem tūkstošiem eiro, neparādās SEB līzinga portfelī.

Runājot par jaunām premium zīmolu automašīnām, pēc J. Mūrnieka domām, pieprasījums pēc tām nākotnē varētu turpināt stagnēt, tuvinoties Rietumeiropai, kur patērētāji priekšroku dod jaunam, kompaktam un ekonomiskam spēkratam no tā dēvētās tautas klases mašīnām. Pērn SIA UniCredit Leasing izsniegtais finansējums jaunu premium klases automašīnu iegādei veidoja 12% no visiem jaunu automašīnu pirkumiem līzingā.

Par elektromobiļu tirgus pieaugumu 2018.gadā vēl runāt nevar, un prognozējams, ka vismaz tuvākajos divos gados vērā ņemams pieaugums nav gaidāms, lai gan to piedāvājums no ražotāju puses kļūst plašāks, pauž J. Mūrnieks. Izskaidrojums tam, pēc eksperta domām, ir elektroautomobiļu uzlādes staciju trūkums, kā arī atbalsta neesamība no valsts puses šādu automašīnu iegādei. Lielā daļā Eiropas valstu jau šobrīd ir lielāks vai mazāks atbalsts elektromobiļu iegādei, kas daļēji vai pilnībā kompensē cenas starpību starp elektromobili un auto ar iekšdedzes dzinēju. Iespējams, ka 2021. gads varētu ieviest izmaiņas, jo, pēc auto ražotāju prognozēm, ap šo laiku elektroauto un iekšdedzes dzinēju mašīnu cena būtiski tuvināsies. Latviju, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, saista dažādas klimata vienošanās, tādēļ, pēc J. Mūrnieka domām, mūsu valsts likumdošanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai motivētu iegādāties automašīnas ar zemiem izmešiem, kas nozīmē jaunas automašīnas ar jaunākām tehnoloģijām. «Jācer, ka mūsu likumdevēji apzinās, ka burkāns, nevis pātaga ir labākais motivētājs, tādēļ tuvākajā laikā tiks piešķirts valsts atbalsts elektromobiļu iegādei. Ja tas tiks īstenots, tad paredzams, ka tuvākajos 5–7 gados jaunas automašīnas ar zemiem izmešiem, iegādātas līzingā, būs ievērojami izdevīgākas par lētu, bet vecu automašīnu. Un pie šāda scenārija līzinga finansējuma pieejamība spēlēs vēl lielāku lomu,» prognozē eksperts.