Galvenais

Liepājas uzņēmums Sekargas Latvija nākotnes iespējas saskata Igaunijas tirgū

Gazele

Salīdzinot ar 2015. gadu, Liepājas uzņēmums Sekargas Latvija, kas veic kravu tehniskās pārbaudes un analīzes, 2017. gadā apgrozījumu kāpinājis par aptuveni 350 procentiem, sasniedzot 760 tūkstoš eiro atzīmi. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami, tomēr uzņēmuma valdes locekle Sanita Vecvagare prognozē, ka rādītāji būs labi. Uzņēmums turpina augt un attīstīties.

Starp pircēju un pārdevēju

Straujāk augošo Latvijas uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā, ko veido DB kopā ar Lursoft, SIA Sekargas Latvija ierindojas 47. vietā. Kurzemes uzņēmumu vidū tas atrodas ceturtajā pozīcijā.

«Dzinējspēks ir tas, ka vēlamies augt vēl lielāki. Varam attīstīties, tikai ejot uz priekšu,» saka S. Vecvagare. Sākotnēji Sekargas Latvija strādāja tikai Liepājā, vēlāk izveidoja filiāli Rīgā, tagad dodas izbraukumos pa visu Latviju, pārbaudot produkcijas kvalitāti gan elevatoros, gan noliktavās.

Uzņēmums veic beramo kravu tehnisko analīzi, kvalitātes pārbaudi, svara kontroli. Inspicējamo produktu klāsts ir liels. Pārbaudes veic graudiem, rapsim, sojas spraukumiem, rapšu raušiem, cukurbiešu un saulespuķu sēnalu granulām un citiem. «Kvalitātes noteikšana ir būtiska, lai saprastu, kādam mērķim produktu tālāk novirzīt. Vai granulas tālāk izmantos lopbarībā vai kurināšanā? Vai no kviešiem ceps smalkmaizītes vai izmantos kombikorma ražošanā,» skaidro S. Vecvagare. Ideālā gadījumā pārbaudes veic katrai mašīnai, katram vagonam, kā arī kuģa kravai, kas atstāj ostu.

Lai skaidrāk ilustrētu firmas darbību, uzņēmuma vadītāja piemin dažus piemērus. Ja Latvijā nonāk Ukrainā ražotu saulespuķu sēnalu granulu tranzītkrava, īpašnieks vēršas pie Sekargas Latvija, lai veiktu tās kvalitātes pārbaudi. Kad rezultāti saņemti, uzņēmums par tiem informē klientu, kurš, balstoties uz iegūto dokumentāciju, meklē klientu, kas būtu gatavs šīs kvalitātes produktu iegādāties par to apmierinošu cenu. Vai arī – zemnieks novāc ražu, kviešus ved uz ostu, kur pārdod uzpircējiiem. «Mēs esam vidusposms, kas nosaka katras kravas kvalitāti – cik tonnu ievests, kāda būs kvalitātes grupa,» stāsta S. Vecvagare. «To svarīgi zināt gan zemniekam, gan uzpircējiem. Ir ļoti sīks sadalījums, katrai grupai noteikta sava cena. Tomēr galvenais cenas noteicējs ir nevis kvalitāte, bet tas, par ko brokeri un birža vienojas savā starpā.» Taču tas nenozīmē izteiktu sezonas darbu tikai graudu ražas laikā. Ir produkcija, ko piegādā vasarā, ir tāda, ko pārvadā ziemā.

Lielākie Latvijā

Uzņēmuma klientu vidū ir gan zemnieku saimniecības, gan uzpircēji, tostarp Linas Agro un Latraps, gan ostas termināļu kompānijas. Tāpat tas sadarbojas ar Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas uzņēmumiem, kas sūta kravas tranzītā uz Eiropu.

Analīzes veic atbilstoši līgumā noteiktajām klienta vajadzībām. Lielu daļu produktu Sekargas Latvija pārbauda savās ekspreslaboratorijās. Viena atrodas uz vietas Liepājas ostā, trīs – filiālē Rīgas Brīvostas teritorijā. Citus kvalitātes rādītājus nosaka, paraugus sūtot uz citām Eiropas valstu laboratorijām, kur iespējams veikt GAFTA un FOSFA standarta analīzes.

«Ja produkcijas pircējs atrodas Spānijā un vēlas saņemt kvalitātes sertifikātu, kurā norādīts, ka analīzes veiktas pēc Eiropas standarta, paraugus ar kurjerpastu sūtām uz tā norādītu laboratoriju, piemēram, Vācijā. Sagaidām rezultātus un, balstoties uz tiem, izdodam kvalitātes sertifikātu,» klāsta S. Vecvagare. Izdevumus šai gadījumā sedz pircējs, nevis pārdevējs.

Pēc izpildītā darba apjoma Sekargas Latvija savā nozarē ir valstī lielākā kompānija, apgalvo uzņēmumā. Liepājā darbojas piecas sešas līdzīga profila firmas. Tomēr lielākais konkurents ir inspekcijas kompānija SGS, kas darbojas vairākās pasaules valstīs.

Lai neapstātos pie sasniegtā, nosprausts nākamais lielais mērķis. Tas ir Igaunijas tirgus. «Tas mums ir neizpētīts «ūdens». Plānojam apciemot šā brīža klientus, lai saprastu tirgu. Zinām, ka tur vispārīgi daudzas lietas ir citādas nekā Latvijā.»

Papildina piedāvājuma klāstu

Lai paplašinātu iespējas produktu pārbaudes veikt uz vietas, lielākā daļa peļņas tiek investēta jaunās iekārtās – analizatoros. «Regulāri cenšamies ieviest ko jaunu, riskēt. Tieši interese, vai risks attaisnosies, ir tas dzinulis,» S. Vecvagare pasmaida.

Tā kā nozare ir specifiska, Latvijā atbilstošu izglītību nav iespējams iegūt un laborantus apmāca uz vietas uzņēmumā. «Lauksaimniecības Universitātē Jelgavā iespējams mācīties līdzīgā virzienā, taču tur vairāk specializējas uz agronomiju,» zina teikt uzņēmuma valdes locekle. Arī pašai S. Vecvagarei nav nozarei atbilstošas izglītības, to var iegūt Lielbritānijā. Ikdienā vajadzīgās zināšanas ieguvusi dažādos kursos. Kā apliecinājums tam ir GAFTA un FOSFA sertifikāti, ko nepieciešams katru gadu atjaunot.

Jautāta, vai negadās situācijas, kad darbinieks apmācīts, bet pēc pāris mēnešiem dodas strādāt citur, uzņēmuma vadītāja to noliedz. Kadru mainība uzņēmumā ir minimāla. «Darbs ir interesants, visu laiku notiek kustība – nāk kuģi, vagoni, mašīnas. Nav jāsēž uz vietas, garlaicīgi nekļūst.»

Sākusi ar pašu vienkāršāko

SIA Sekargas Latvija dibināta 2015. gadā, kad tajā bija vien divi darbinieki. Viena no dibinātājām – S. Vecvagare – iepriekš strādājusi citā līdzīga profila uzņēmumā. Sākumā naktīs svērusi ienākošās kravas, vēlāk strādājusi laboratorijā, līdz karjeras izaugsmē tikusi līdz biroja darbam. Vienā brīdī kopā ar kolēģi nolēmusi, ka iegūts pietiekami daudz zināšanu, lai izveidotu savu firmu.

Lai arī patlaban uzņēmuma darbības rādītāji ir pozitīvi, īpašniece atzīst, ka katrs gads ir smaga cīņa. Regulāri mainās normatīvi, nosacījumi, tirgus situācija. Tas liek atrast iespējas piemēroties apstākļiem. «Mums nepārtraukti nākas sekot līdzi aktualitātēm – katru sezonu mainās kāds nolikums, normas, ir papildinājumi. Tā kā kravas iet tranzītā, strādājam, ievērojot Eiropas direktīvas,» S. Vecvagare uzsver. Tomēr viņa par to izsakās pozitīvi un nežēlojas. «Tas ir izaicinājums – visu laiku apgūt kaut ko jaunu, mācīties.»

Vietējais tirgus uzņēmumam nodrošina darbu četrus, piecus mēnešus gadā. Tāpēc pie lielākajām problēmām tiek minēts tranzītkravu apgrozījums, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp valstu politiskās attiecības. «Bija problēmas ar graudu tranzītkravu plūsmu, taču tam esam tikuši pāri, un kravu tonnāža tikai aug,» priecājas S. Vecvagare. Gada laikā tiek pārbaudītas vidēji seši miljoni tonnu produkcijas.

Vēl viens kravu samazinājuma iemesls ir pieaugošās izmaksas. «Valdība cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk, līdz ar to novirzīt tranzītkravas caur Latviju kļūst arvien dārgāk. Izmaksu ziņā Latvija sasniegusi gandrīz Eiropas līmeni, tāpēc ar cenu vairs nevar konkurēt. Protams, klienti meklē izdevīgākus ceļus – kur lētāki dzelzceļa pārvadājumi, transports, ostas pakalpojumi,» situāciju ieskicē S. Vecvagare.