Latvijas cietumos 25% ieslodzīto pērn bija iespēja strādāt. Visvairāk nodarbināto bija šūšanas nozarē

Ieslodzījuma vietas

Darba vietas 874 ieslodzītajiem pērn nodrošināja 12 uzņēmumi, kuri tiesības izmantot darbaspēku ieslodzījuma vietās ieguvuši konkursa kārtībā, informē Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietniece Tatjana Trocka.

Visiem ieslodzītajiem, kuri vēlas strādāt, darba vietas nav iespējams nodrošināt, un iemesls ir infrastruktūras neesamība, norāda T. Trocka.

Telpas nosaka iespējas

«Potenciālajiem darba devējiem piedāvājam visas telpas un iespējamo infrastruktūru, kas būvēta XX gadsimta sākumā. Šajās telpās var izvietot tik darba vietu, cik tas ir iespējams,» skaidro IeVP priekšnieka vietniece. Pieci gadi ir maksimālais laiks, uz kuru uzņēmēji iegūst tiesības izveidot darba vietas ieslodzījuma vietās, un pašlaik visas iespējas palielināt darba vietu skaitu ir izsmeltas. «Sludinām konkursu uz konkrētu telpu. Nevaram piesaistīt tūkstošiem darba devēju, nepiedāvājot telpas, kur īstenot nodarbināšanu,» pamato T. Trocka. Konkursos priekšroka tiek dota uzņēmējiem, kuri piedāvā telpās izvietot lielāko darba vietu skaitu, kas arī nosaka nozares, kurās ieslodzījuma vietās ir visvairāk darba vietu. Šūšanas nozarē cietumos ir visvairāk nodarbināto, un visveiksmīgāk aroda prasmes parāda vīrieši. Otrā plašāk pārstāvētā nozare ieslodzījuma vietās ir kokapstrāde.

Ieslodzījuma vietās situācija ar darba vietu skaitu varētu mainīties, ja tiks izveidota XXI gadsimtam atbilstoša infrastruktūra, norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ministrs norāda, ka Liepājas cietumu tehniski var uzbūvēt pāris gadu laikā, taču svarīgs ir sabiedrības noskaņojums, lai projektu realizētu.

Pēta noskaņojumu

Sabiedrības noskaņojums svarīgs ne tikai Liepājas cietuma realizācijā, bet arī bijušo ieslodzīto iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izciešanas. Lai bijušos ieslodzītos integrētu sabiedrībā un atgrieztu darba tirgū, Latvijā realizēts projekts, kura laikā noskaidrots, kāda attieksme darba devējiem un sabiedrībai ir pret cilvēkiem, kas izcietuši sodu.

Sabiedriskās domas pētījuma līdzautore un SIA Comperio valdes priekšsēdētāja Gunta Misāne norāda, ka 81% darba devēju uzskata, ka cilvēks, kurš vienu reizi izdarījis noziegumu, spēj laboties. SIA Comperio izpētījusi, ka 14% darba devēju Latvijā būtu gatavi pieņemt darbā bijušo ieslodzīto. Bet 10% aptaujāto darba devēju atzinuši, ka pēdējo piecu gadu laikā savā organizācijā jau ir nodarbinājuši bijušos ieslodzītos.

Arī iedzīvotāji ir samērā lojāli pret bijušo ieslodzīto nodarbināšanu. Vairāk nekā pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav iebildumu, ja uzņēmumi nodarbinātu bijušos ieslodzītos, tajā skaitā, ja šie cilvēki strādātu mazāk kvalificētu darbu valsts un pašvaldību iestādēs. Taču katrs ceturtais bijušais ieslodzītais atzīst, ka darbā vai potenciālajā darba vietā juties diskriminēts savas pagātnes dēļ.