Starp praktiskās dzīves redzējumu laukos un Ekonomikas ministrijas stāstu par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) līdz 2020. gadam ir pretrunas

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē pēc Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Dzintara Kauliņa vēstījuma par NEKP izaicinājumiem tuvākā un tālākā nākotnē lauksaimnieki cēlās kājās un iebilda, saucot Ekonomikas ministriju par mūsdienu reketa perēkli, jo īpaši uzsverot, ka šobrīd par energoaudita kavējumu lauksaimniekam uzreiz tiek uzlikts 4600 eiro liels sods, bet daži sodīti vēl bargāk.

Sola pārskatīt sodu politiku

Energoefektivitātes auditi lielajiem enerģijas patērētājiem bija pirmā tēma, par kuru lauksaimnieki LOSP pārstāvju sapulcē 20. martā cēlās kājās un emocionāli pārmeta Ekonomikas ministrijai par pārmērīgu sodu politiku, jo tos piemēro nebrīdinot un pie pirmās izdevības.

«Kādas gan elektromotoram var būt energoefektivitātes iespējas vispār? Lietderības koeficients ir 80%, un tur neko vairāk neizdomāsi. Mēs nokavējām audita iesniegšanas dienu, jo patiesībā jau auditorus nebija iespējas sarunāt laikā. Sods - 4600 eiro. Tas ir visīstākais rekets, ko realizē Ekonomikas ministrija. Jūs nevienu īstu ražotāju neklausāties, un nekas jūs, izņemot papīrus, neinteresē. Tā neviens nedara: kā pārkāpums, tā uzreiz sods,» LOSP pārstāvju sapulcē sacīja kāds lauksaimnieks.

«Mēs dabūjām 25 tūkstošus. Auditu nokavējām par 24 dienām, proti, tas bija jāiesniedz pērnā gada 1. aprīlī, bet iesniedzām 24. aprīlī. Tas nav normāli, bet mums ir krietni lielākas problēmas, tādēļ runas par šo sāpi atliekam kā pēdējās,» Dienas Biznesam sacīja SIA Latgales dārzeņu loģistika, kas pazīstama ar zīmolu Mežvidu tomāti, valdes priekšsēdētājs Edgars Romanovskis.

EM valsts sekretāra vietnieks Dz. Kauliņš pieļāva, ka sodu politiku varētu mainīt – LOSP tikai jānāk ar priekšlikumu Ekonomikas ministrijā, un jautājums tiks risināts.

«Šis ir praktisks panākums, un priecājos, ka ir apņemšanās. Darbu vajadzētu paveikt līdz 1. maijam, kad sodi ir jānomaksā. Šeit runa nav par ļaunprātīgiem gadījumiem, bet gan par lauksaimniekiem, kuri patiešām ir darījuši un veic auditus, veic energoefektivitātes pasākumus, bet tik un tā saņem sodu, jo kādu tīri cilvēcisku apstākļu dēļ ir nokavējuši termiņu,» norādīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Uz lauksaimniecības rēķina

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķu risināšanu šobrīd risināt uzņemties negrib neviens. Pēc pēdējās dienās dzirdētā LOSP pārstāvju sapulces biedri pauda bažas, ka SEG emisiju mērķus sasniegs uz lauksaimniecības rēķina, kas var nozari pazudināt.

Patlaban – līdz 2020. gadam ir jāsasniedz 6% samazinājums attiecībā pret 2005. gadu, informēja Dz. Kauliņš, norādot, ka 2030. gada plāns būs ambiciozāks un sasniedzams īsākā termiņā. Lauksaimnieki pauda savu neizpratni par to, kā sasniegt lielākus rezultātus, īsākā termiņā neparedzot konkrētus plānus citās nozarēs un nepazudinot lauksaimniecību.

Runājot par atjaunojamajiem energoresursiem, Latvijai ir iespēja noteikt pašiem savu mērķi. Šobrīd EM šo mērķi piedāvā palielināt no 40%, kas ir 2020. gada mērķis, uz 45% 2030. gadā, kas Eiropas kontekstā nav ambiciozi. Dz. Kauliņš klāstīja, ka lietuvieši un igauņi centīsies palielināt vairāk. Eiropas Komisija, ieraugot šādu Latvijas piedāvājumu, bijusi vieglā neizpratnē.

«Ja skatāmies uz SEG mērķi – plāns ir, ka 2030. gadā, īstenojot visus 2020. gada pasākumus un turpinot tādus pašus atbalsta mehānismus kā līdz šim, atbilstoši aktuālākajām prognozēm, mērķi varam sasniegt, bet tas ir ar noteikumu, ka izpildām 2020. gada mērķus. Šajā jautājumā būtiski ir uzsvērt, ka vērtības, kas nodalīti tiek liktas iekšā aprēķinos, ir bēdīgas. Tās parāda iedzīvotāju skaita sarukumu un bāzes scenāriju IKP izaugsmei, bet šis ir pesimistisks scenārijs, un ceram, ka patiesajā dzīvē prognozes nepiepildīsies,» sacīja Dz. Kauliņš.

Sekoja vairākas lauksaimnieku piebildes, ka 31. marts ir termiņš, kad šogad grasās likvidēt OIK, un pēc tam visi aprēķini mainīsies. Jau vēlāk Dz. Kauliņš Dienas Biznesam komentēja, ka nevar atbildēt par politiskiem lēmumiem. «Mēs veicam aprēķinus, izejot no zināmā. OIK šobrīd ir politisks lēmums,» teica Dz. Kauliņš. Tajā pašā laikā SEG emisiju plāns, CO2 piesaistes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas aprēķini ir tieši atkarīgi no OIK likvidēšanas kārtības. LOSP biedri prognozēja, ka OIK likvidēšana Latviju trīs pieminētajos mērķos var atsviest atpakaļ par gadiem pieciem.

Biodegvielas strīds

Stāsts transporta sektorā ir par to, ka mērķi nav sasniegti un steidzami kaut kas ir jādara. Par to arī Dz. Kauliņš visus informēja. Lai nākotnē nerastos problēmas ar ambicioziem mērķiem par biodegvielas izmantošanu, ir jāizpilda mērķi 2020. gadam. Kā ātru risinājumu pašreizējo mērķu izpildei līdz 2020. gadam Dz Kauliņš dīzeļdegvielai iesaka pievienot 7% pirmās paaudzes biodīzeļa, t.i., vietējā ražojuma rapša eļļas un etanola kokteili, tā stimulējot vietējos ražotājus, atbalstot ekonomiku un īstermiņā risinot nospraustos mērķus, lai nesaņemtu soda sankcijas par pārāk mazu atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē.

Lauksaimnieku iebildumi un pārmetumi bija vairāki. Daži pirmās paaudzes biodīzeļdegvielu kritizēja principā un taujāja, vai EM ir gatava zemniekiem apmaksāt jauno traktoru dzinēju remontus. Dz. Kauliņš uzsvēra, ka nav gatavs diskutēt par mītiem. Vairāki minēja piemērus, ka citas valstis otrās paaudzes biodegvielas ražotājus atbalsta, piešķirot nodokļu atlaides, bet Latvijā šādas politikas nav. Savukārt EM pārstāvis oponēja, ka ir jāizvēlas, ko mēs īsti gribam – Latvijā ražotu degvielas piedevu vai pilnībā ievestu.

Šķiet, visaktuālākais bija Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Kārkliņa piedāvājums prezentācijas formā, kur viņš praktiski parādīja, kā Igaunijā darbojas biogāzes ražotāji un kā šo degvielu izmanto pilsētu autobusi vairākās kaimiņvalsts pilsētās.

«Igauņi jau brauc uz Latvijas biogāzes ražotnēm runāt par gāzes iepirkšanu pierobežā, bet Ekonomikas ministrija runā par pirmās paaudzes biodegvielas piejaukuma palielināšanu. Mēs Latvijā plānojam izdarīt visu, lai biogāzes ražotnes tiktu likvidētas. Nelaime ir tā, ka brīdī, kad ražotni izslēdz, viss beidzas. Iekārtas korodē, strauji bojājas, un ražošanu atjaunot vairs nav iespējams. Stāsta beigas! Mūsu progresīvās valsts plānos ir vienīgo efektīvo otrās paaudzes biodegvielu, kuru veiksmīgi ražo Latvijā, aplikt ar akcīzes nodokli! Tā ir ierakstīts plānošanas dokumentos,» teica A. Kārkliņš, norādot, ka biogāzes kā degvielas ražošana ir veiksmīgākais projekts, kādu Latvija varētu izveidot atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķu sasniegšanai topošajā NEKP.