Par maz speciālistu pat uz esošo iedzīvotāju skaitu

Zobārstniecība

Pierakstoties pie zobārsta, jārēķinās, ka līdz vizītei būs jāgaida vismaz divi trīs mēneši. Rindas ir garas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas mutes veselību vēlas uzlabot par maksu, taču kritiskākā situācija ir valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā.

Izmaksā uz pusi vairāk

Zemgalē rindā uz valsts apmaksātu zob- ārstniecības pakalpojumu bērniem jāgaida maksimāli 105 dienas, Latgalē – 127, Vidzemē – 228, Kurzemē – 570, bet Pierīgā – 770, rāda informācija vietnē Rindapiearsta.lv. Kādā Vidzemes zobārstniecībā gan skaidro, ka šie dati nav precīzi. Pirmkārt, informācija ievākta, piemēram, marta sākumā, bet nu jau ir mēneša beigas. Otrkārt, šajā klīnikā, piemēram, pacientus uz vizīti nepieraksta tālāk kā līdz gada beigām. Tam neredz jēgu, jo nav zināms, vai pēc tik ilga laika bērnam vēl zobiņu vispār vajadzēs labot, turklāt līgums ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD) ir noslēgts tikai līdz gada beigām.

Garo rindu galvenais iemesls ir valsts noteikto tarifu neatbilstība reālajai situācijai. Viena piena zoba salabošanai atvēlēti 14 līdz 18 eiro, baltās plombes ielikšanai pastāvīgajā zobā – 20 eiro, zoba izraušanai – 18 eiro. Reāli izmaksas ir uz pusi lielākas. Elektrība, materiāli zobu labošanai, medicīnas māsas atalgojums – tas viss prasa tikpat daudz līdzekļu, cik, strādājot ar pieaugušajiem. Šāda situācija bijusi gadu gadiem. Tomēr valsts tarifus ilgu laiku nepārskatīja, un daudzi zobārsti izvēlējās atteikties no līguma ar NVD, pārejot tikai uz maksas pakalpojumu sniegšanu.

Situāciju cenšas mainīt

Pakalpojumu tarifi, atbilstoši kuriem no valsts budžeta tiek maksāts ārstniecības iestādēm par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem, 2018. gadā tika palielināti, norāda NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Šogad šim mērķim plānots izlietot jau vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Tādējādi tiek veicināta ārstniecības iestāžu motivācija sniegt bērniem valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus,» viņa piebilst.

Daļa nozarē strādājošo mediķu atzīst, ka situācija kopš pagājušā gada tiešām uzlabojusies, tomēr Liepājas zobārstniecības IK Bušmanis kabineta vadītāja Daina Pīlāga iebilst: «Mēs sākām strādāt 2009. gadā. Tas bija krīzes laiks, un tajā gadā valsts finansējumu samazināja par trīsdesmit procentiem. Tagad, pēc desmit gadiem, pieliek tos pašus trīsdesmit procentus un skaļi paziņo, ka cenas ir pacēlušās. Tas nav godīgi!» Tādēļ arī daudzi dakteri vairs nav ar mieru atgriezties pie valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas.

Tieši Liepājas vārds saistībā ar bezmaksas zobu ārstēšanu bērniem pēdējo mēnešu laikā izskanējis visskaļāk. «Liepājā ir ierobežots valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju loks, savukārt ilgais gaidīšanas laiks plānveida pakalpojumu saņemšanai pamatā ir saistīts ar zobārstniecības speciālistu ierobežoto kapacitāti,» skaidro E. Štālberga.

Šobrīd pilsētā reģistrētas 23 zobārstniecības prakses, no kurām līgumu ar NVD noslēgušas tikai četras – IK Bušmanis, SIA Liepājas Reģionālā slimnīca, AS Veselības centru apvienība Liepājas medicīnas centrs un Veselības salons Z. Tajā pašā laikā, piemēram, Ventspilī bērnus par valsts naudu pieņem visās zobārstniecībās, apgalvo Latvijas Zobārstu asociācijas viceprezidente Anda Brinkmane. «Un dakteri ir priecīgi strādāt par kvotām.»

Stomatologi, kuri noslēguši līgumu ar NVD, gan visbiežāk atzīst, ka cenšas nodarboties ar ģimenes zobārstniecību. Tas nozīmē, ka savā praksē pieņem tikai tos bērnus, kuru vecāki arī ir viņu pacienti. Saņemot atlīdzību par pieaugušo ārstēšanu, kompensē darbu par pašizmaksu vai pat ar zaudējumiem atvašu labā.

Vieglāk strādāt par maksu

Meklējot problēmas risinājumu Liepājā, notikušas vairākas tikšanās, kurās piedalījušies gan NVD, gan Latvijas Zobārstu asociācijas, gan pašvaldības pārstāvji. Nacionālais veselības dienests piedāvājis noslēgt līgumu par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu arī apkārtnē esošajām zobārstniecībām. Diemžēl šim aicinājumam nav atsaukušās daudzas, piebilst E. Štālberga.

Pēc stomatologu teiktā secināms, ka ne visos gadījumos jāvaino neatbilstošs finansējums. Zobārsti, kuri savulaik atteikušies no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas samazinātā finansējuma dēļ, secinājuši – saņemt naudu uzreiz kasē ir daudz vienkāršāk. Mazinās birokrātiskais slogs – nav nepieciešams rakstīt atskaites, nav jāuztraucas, ka pēkšņās pārbaudēs ieradīsies Veselības inspekcija. Šī institūcija ar pretimnākošu attieksmi neizceļas un nekavējas uzlikt līgumsodus vai ieturējumus par katru sīkāko pārkāpumu, apgalvo klīnikās.

Vēl viens iemesls ir darba specifika. Ne visi mediķi gatavi strādāt ar bērniem. Tas prasa īpašu komunikāciju un lielu pacietību. Liepājā no darba nozarē aizgājuši vairāki augsta līmeņa speciālisti bērnu zobārstniecības jomā. Savukārt jaunie speciālisti reti izvēlas pēc studijām uzsākt darbu reģionos. Ar to skaidrojamas arī mēnešiem garās rindas uz maksas ārstēšanu, lai arī, virspusēji pārlūkojot pakalpojumu sniedzēju sarakstu Latvijā, šķiet, ka to pret sarūkošo iedzīvotāju skaitu ir daudz. Turklāt, salīdzinot ar algām, cenas par zobu labošanu ir augstas – viena plomba izmaksā virs simt eiro.

Lielākā daļa paliek Rīgā

Zobārstu ir par maz pat uz esošo iedzīvotāju skaitu, atzīst nozarē strādājošie. Laiks iet, un daļa dakteru dodas pensijā. Tie, kas strādā, saprot, ka nevar vairs darboties ar tādu jaudu kā jaunībā – katru darbdienu un vēl sestdienās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Mazinās apkalpošanas apjoms, jo viņi «savu ir sastrādājuši» un secinājuši, ka nu ir laiks pasaudzēt veselību.

Tomēr nevar teikt, ka problēmas cēlonis slēpjas tajā, ka jaunieši mazāk izvēlas zob- ārsta profesiju. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) uz 24 budžeta vietām katru gadu konkurss ir liels. Jauno speciālistu skaits būtu pietiekams, ja viņi pēc mācību beigām dotos strādāt visas Latvijas teritorijā, norāda A. Brinkmane. Tomēr lielākā daļa izvēlas palikt Rīgā, kur, izrādās, darba pietiek visiem. Vēl citi izvēlas doties uz ārzemēm. Jaunie ārsti, kam kabatā Latvijas diploms, ir ļoti pieprasīti gan Lielbritānijā, gan Īrijā, gan Skandināvijā un citviet.

«Tā vietā, lai būtu pirmie nosacīti laukos, absolventi ir gatavi skraidīt pa trim, četrām vietām Rīgā,» viņa novērojusi. «Ilgtermiņā jaunais speciālists būtu lielāks ieguvējs, izvēloties darbu reģionos, – pacientu skaits būtu lielāks.» Taču tas nav tikai jautājums par vēlmi gūt lielākus ienākumus, ir vēl vairāki blakus iemesli. Medicīnas studenti var sākt strādāt patstāvīgi aptuveni trīsdesmit gadu vecumā. Šajā laikā jau Rīgā izveidojusies ģimene, iegādāta mājvieta, iegūti draugi.

Tomēr ir arī labie piemēri. Jaunie dakteri atvēruši kabinetus un veiksmīgi strādā Gulbenē, Alūksnē, Mazsalacā. Daudz darba piedāvājumu esot Daugavpilī, vilinošas «ekstras» sola Valmiera, Jūrmala, Liepāja, min A. Brinkmane.

Piedāvā visādus labumus

Lai veicinātu sadarbību un jauno ārstu piesaisti, pašvaldība marta sākumā noslēgusi līgumu ar RSU, informē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš. Kā viena no prioritātēm izvirzīts nosacījums pēdējo kursu studentiem un rezidentiem Liepājā apgūt praktiskās iemaņas un turpināt profesionālo darbību Reģionālajā slimnīcā, kurai ir arī zobārstniecības poliklīnika.

Vienlaikus pašvaldība piedāvā stipendiju programmu studentiem, kas apgūst kādu no pilsētai īpaši vajadzīgajām specialitātēm un pēc mācību beigšanas gatavi Liepājā noteiktu laiku tajā strādāt. Ārstiem-rezidentiem tā noteikta minimālās algas apmērā – šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Šo iespēju kopš 2014. gada izmanto 17 speciālisti, to vidū ir arī zobārsti. «Esam paredzējuši arī īpašu kārtību, lai jaunajiem speciālistiem varētu piešķirt lietošanā pašvaldības īpašumā esošus dzīvokļus. Jaunajiem ārstiem ir pat īpaša programma, kas paredz īres maksas kompensāciju, izvēloties īrēt dzīvokli,» uzsver G. Ansiņš.

D. Pīlāga gan uzskata, ka labākais risinājums, lai risinātu problēmas vismaz bērnu zobārstniecībā, būtu pašvaldības līdzfinansējums. Viņai zināms, ka citviet šāds mehānisms jau tiek izmantots. Priekšlikums par piemaksām katra pacienta ārstēšanai izskanējis arī sarunās ar domes pārstāvjiem, taču bez rezultāta.

G. Ansiņš atzīst, ka apdomāts arī tāds variants, bet tā kā veselības aprūpes apmaksa ir cieši sasaistīta ar valsti, visus iespējamos modeļus plānots vēlreiz izrunāt ar jauno veselības ministri Ilzi Viņķeli, kura pilsētā viesosies marta beigās.