Veselības ministre Ilze Viņķele ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanas, kuriem būtu jāstājas spēkā no šā gada 1. jūlija

Process

22. martā notikušajā Attīstības komitejas sēdē valdību veidojošās partijas vienojās par vienota pakalpojumu klāsta nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. Lai to izdarītu, viena procentpunkta sociālā iemaksu likme veselības apdrošināšanai tiks attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Ir plānots grozīt likumu līdz pirmajam jūlijam, bet tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Algu paaugstināšana nav apdraudēta

Īss atgādinājums – iepriekšējā Saeima pieņēma valdības, kurā veselības ministre bija Anda Čakša, izstrādāto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz minimālo un maksimālo pakalpojumu grozu, kur pēdējais pienākas tikai sociālo iemaksu veicējiem un personām, par kurām iemaksas veic valsts. Tas nozīmē, ka pilnais pakalpojumu grozs nebūtu pieejams aptuveni 300 tūkstošiem iedzīvotāju, tostarp mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem un pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus. Vienlaikus par 1% tika paaugstināta sociālu iemaksu likme, to novirzot veselības aprūpei. Likums paredz, ka cilvēki, kas nav sociālo iemaksu veicēji, var veikt brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas. Pret jauno divu grozu ieviešanu kā diskriminējošu un sabiedrības veselību pasliktinošu protestēja gan mediķi, īpaši ģimenes ārsti, gan pacientu organizācijas, gan sabiedrības veselības eksperti, tostarp akadēmiskie mācībspēki, uzsverot, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir sliktākais, kas var būt, turklāt tas ir pretēji Latvijas starptautiskajām saistībām. Par divu grozu atcelšanu savās priekšvēlēšanu programmās iestājās arī vairākas politiskās partijas, viskategoriskākā nostāja bija un ir pašreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles partijai Attīstībai/Par.

Pašreizējais ministres priekšlikums paredz vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus saglabājot principu, ka 1% no sociālo iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpei. Lai visi strādājošie solidāri piedalītos veselības aprūpes finansēšanā, I. Viņķele ir ierosinājusi par 1% palielināt likmes arī citiem nodokļu režīmiem, piemēram, mikrouz- ņēmuma nodokļa maksātājiem, to novirzot veselības aprūpei. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka sociālo apdrošināšanas iemaksu procentpunkta apmērā iekasēšana valsts veselības apdrošināšanai no alternatīvajiem nodokļu režīmiem 2020. gada veselības budžetu varētu papildināt ar aptuveni deviņiem miljoniem eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir norādījis, ka I. Viņķeles priekšlikumi jāskata kontekstā ar nodokļu reformu, un finanšu ministrs Jānis Reirs jau ir paudis, ka septiņi dažādi nodokļu režīmi ir pārāk daudz un no četriem, kas nenodrošina pietiekamu sociālo aizsardzību, varētu atteikties. Ja tiks veikti grozījumi likumā, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, varētu Saeimu lūgt divu grozu ieviešanu atlikt, līdz tie stājas spēkā.

Vienlaikus I. Viņķele kā nepamatotas noraida mediķu arodbiedrības bažas, ka divu grozu atcelšana varētu apdraudēt mediķu algu paaugstināšanas grafika izpildi. Veselības ministrijā norāda, ka plānots turpināt darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes tarifos par 20% katru gadu. I. Viņķele teic, ka atteikšanās no diviem groziem nebūt nenozīmē, ka jāatsakās no 1% novirzīšanas veselības aprūpei.

Iemaksas var atgūt

Kā DB norāda Daiga Behmane, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece, divu grozu atcelšana ir vienīgais pareizais risinājums, jo divi grozi noteikti ir risks pacientam nesaņemt tam medicīniski vitāli svarīgus pakalpojumus. Turklāt divu grozu administrēšana būtu dārga un tehniski sarežģīta. Eksperte stāsta, ka valstij ir jāveido obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, kas nozīmē, ka jebkurš legāli nodarbinātais piedalās nodokļu nomaksā un ir apdrošināts. Tas notiek caur vispārējo nodokļu sistēmu, jo 1% novirzīšana veselībai no sociālajām iemaksām veido tikai 10% no kopējā finansējuma, līdz ar to jebkurš iedzīvotājs jau piedalās vidēji 90% finansējuma caur citu nodokļu nomaksu. Vienlaikus D. Behmane, tāpat kā sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere, uzsver, ka pareizi būtu noteikt visiem strādājošajiem vienlīdzīgu sociālo iemaksu likmi, jo tas ir būtiski ne tikai veselības aprūpei, bet arī šo iedzīvotāju sociālajai apdrošināšanai.

Pret divu grozu atcelšanu neiebilst arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Savukārt attiecībā uz priekšlikumu par 1% paaugstināt alternatīvo nodokļu režīmu likmes LDDK eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka to noteikti var darīt attiecībā uz mikronodokļa maksātājiem. Savukārt ar cita veida nodokļu režīmiem situācija var būt sarežģītāka – ja konkrētais režīms nav saistīts ar sociālajām iemaksām, ir jāmēģina šo procentpunktu kā papildmaksājumu pielikt pie IIN, autoratlīdzības, patentmaksājuma u.c. Ja ņem vērā, ka, piemēram, autoratlīdzība var būt relatīvi neliela, tad šis procentpunkts ieņēmumu ziņā var būt mazāks par administrēšanas izdevumiem. P. Leiškalns teic, ka, LDDK ieskatā, labākais risinājums būtu ieviest fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu, kas balstītos otrā līmeņa groza vidējās izmaksās uz vienu iedzīvotāju. Šāds modelis nodrošinātu skaidru un prognozējamu naudas plūsmu, kā arī mazinātu pēdējos gados paaugstinātās priekšrocības aplokšņu algu sektoram. Tajā pašā laikā, kā to norāda vairāki eksperti, fiksēts veselības maksājums, ja tas izteikts nevis procentos, bet absolūtos skaitļos, ir regresīvs, jo uzliek lielāku slogu mazāk turīgiem. Līdz ar to šāds risinājums nebūtu atbalstāms.

Rezumējot – pašlaik ir vērojams atbalsts pārejai uz vienu grozu, taču vēl paredzamas diskusijas, kā tieši tas notiks un kā tiks nodrošināta visu strādājošo solidāra iesaiste veselības aprūpes finansēšanā.

Protams, viens no iedzīvotājiem neskaidriem jautājumiem ir tas, ko iesākt tiem, kas jau paspējuši veikt brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro, ka pašlaik tās veikuši vairāk nekā 5500 cilvēku un kopējā summa ir vairāk nekā 800 tūkst. eiro. NVD uzsver, ka, saskaņā ar pašreizējo regulējumu, lai no 2019. gada 1. jūlija varētu saņemt pilno valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu apjomu, cilvēkam būs jābūt apdrošinātam. Tiesa, ja Saeima lems divu grozu ieviešanu atlikt līdz jauno likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim nākamā gada janvārī, situācija jau būs cita. Taču jau pašlaik jebkurš brīvprātīgo iemaksu veicējs var tās atgūt vai nu klātienē, ierodoties NVD, vai nosūtot iesniegumu pa pastu vai e-pastu ar elektronisko parakstu, vai aizpildot iesniegumu portālā Latvija.lv.