Ekspeditoriem un muitas noliktavām apgrozījums kāpj; grib kļūt redzamāki, apvienot nozares spēkus

Pārvadājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF prezidents Aivars Gulbis un ģenerālsekretārs Māris Dreimanis. Pērnais gads uzrunātajiem asociācijas uzņēmumiem bijis ar pozitīvu zīmi, apgrozījumam augot par 10‒12%, līdzīga tendence ir arī peļņas ziņā, atzīmē A. Gulbis. «Līdz ar to var teikt, ka (ES/Krievija) sankcijas ir notušējušās un tirgus ir pārorientējies, atdzīvojies.» Muitas noliktavas bijušas piepildītas. Patlaban LAFF biedru starpā valdot piesardzīgs optimisms.

Jauniem spēkiem

Pērn viens no asociācijas dibinātājiem, tās ilggadējais ģenerālsekretārs Vladimirs Žerebcovs 86 gadu vecumā devies pelnītā atpūtā, līdz ar ko «bija vajadzīgas «jaunas asinis»,» saka A. Gulbis. Pēc gadu ilgas meklēšanas tas arī izdevies. Proti, LAFF iestājies transporta un loģistikas uzņēmums SIA Vervo, un asociācija piedāvājusi tās direktoram Mārim Dreimanim, kuram ar kolēģiem «acīs vēl ir dzirkstelīte un kuri ne tikai grib, bet arī var strādāt», iesaistīties asociācijas vadībā. Viņu kā ģenerālsekretāru vēl jāapstiprina LAFF kopsapulcei maijā. Arī pats A. Gulbis gribējis dot vietu jaunajiem, taču LAFF padome pagaidām to «neļāva», lai saglabātos vēsturiskā pēctecība, un A. Gulbis kādu brīdi turpinās darboties kā asociācijas prezidents.

Soctīklu spēks

M. Dreimanis ir iecerējis darboties vairākos virzienos, sākot jau ar informācijas apmaiņu publiskajā telpā un jaunu biedru piesaisti. Pēc viņa teiktā, tiks saglabātas LAFF līdzšinējās iestrādes, kā arī asociācijas darbība dažādās padomēs, sniedzot viedokli un ieteikumus arī attiecībā uz izmaiņām normatīvajos aktos. A. Gulbis turpinās strādāt ar muitošanas jautājumiem, bet M. Dreimanis pārņems darbu transporta un ekspedīcijas lauciņā. Viņš atzīmē, ka LAFF kļūs atklātāka, aktīvāka sociālajos tīklos, lai ne tikai biedri zinātu par asociācijas aktivitātēm.

Patlaban LAFF ir 46 biedri. M. Dreimanis apņēmies «caur sociālajiem tīkliem un runāšanu kļūt skaļākiem», lai asociāciju vairāk sadzird, redz, ka tā strādā, un pieaugtu skaits, kuru problēmas asociācija var palīdzēt risināt. Līdz ar biedru skaita un kopējās pieredzes kāpumu LAFF «kļūs jaudīgāka».

Šis tas izdarīts

Vaicāts par līdz šim padarīto, A. Gulbis skaidro, ka, piemēram, bijis vajadzīgs teju pusgads diskusijās ar VID, lai atrisinātu jautājumu par PVN piemērošanu pārvadājumiem, atgriežot to vecajās sliedēs. Proti, ka tranzītam un eksportam nekāds PVN transporta pakalpojumos pievienots netiek. Tāpat pēc pusotra gada ilgas cīņas ar VID izdevies panākt, ka vienotajā nodokļu nomaksas kontā netiek ietverts muitas nodoklis, jo tas apdraudētu preču nonākšanu apgrozībā gadījumā, ja VID no šī konta vispirms paņemtu naudu citiem nodokļu maksājumiem, nevis ieskaitītajam muitas nodoklim. Patlaban tiek gatavotas kārtējās muitas likuma izmaiņas. A. Gulbis cer, ka izveidosies laba sadarbība ar jauno VID vadītāju. Viņu gan joprojām šokē tas, ka muita/VID, kas ir izpildītājs, arvien turpina sagatavot normatīvos aktus – MK noteikumus. Ir jautājums, kāda atmosfēra veidosies muitas iekšienē. Proti, iekšējās kontroles sistēmas dēļ muitnieki bijuši tik ļoti sabiedēti, ka baidījušies no savas ēnas. Rezultātā pie jebkuras kravas noformēšanas procedūras muitas darbinieki bijuši gatavi pieprasīt jebko, tostarp dokumentus, kas īsti nemaz nav nepieciešami, lai tikai nesaņemtu pārmetumus no vadības par sliktu darbu. Savukārt «uzņēmējiem tas nozīmē zaudējumus naudas izteiksmē». Tikmēr fakts, ka muitai trīsarpus gadu nav vadītāja, kuram varētu prasīt stratēģiskos virzienus, ir Ginesa rekordu grāmatas cienīgs, ironizē A. Gulbis. Viņš gan neko nepārmet esošajai p.i. Ingrīdai Gulbei-Otaņķei, jo viņa amatā ir tikai uz laiku.

Ķīna aizvien pievelk

Asociācija grib panākt, lai Latvija ir tas ģeogrāfiskais punkts ceļā no austrumiem uz ziemeļiem, caur kuru ietu Ķīnas, Vidusāzijas valstu kravas uz Skandināviju. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju iecerēts organizēt LAFF biedru braucienus uz lielajām izstādēm Ķīnā, Kazahstānā, Baltkrievijā, jo «tas ir tas ceļš, kā varam nodrošināt gan personīgos kontaktus, gan kravas», atzīmē M. Dreimanis. Pēc viņa teiktā, ar vienotu piedāvājumu attiecīgajās valstīs varam parādīt, ka Latvijā ir potenciāls, ir atstrādāta transporta sistēma, noliktavas, piegāde uz Skandināviju. Uz jautājumu, kādas ir garantijas, ka Krievija neliks šķēršļus konteineru plūsmai Latvijas ostu virzienā ar dzelzceļa tarifiem, A. Gulbis cer, ka šie apjomi priekš kaimiņvalsts nebūs tik lieli, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. Turklāt Latvijā sniegto pakalpojumu kvalitāte ir augstāka nekā Krievijas ostās, piemēram, tiek ievēroti termiņi, nav kravu zudumu, kas preču saņēmējiem ir ļoti būtiski. Tāpat kravu saņēmēji Skandināvijā var ietaupīt laiku un naudu salīdzinājumā ar šo kravu nosūtīšanu, piemēram, caur Somiju. Pēc viņa teiktā, patlaban ir parādījušās Ķīnas kravas nelielos apjomos, kas nāk pa dzelzceļu caur Baltkrieviju un tiek nosūtītas Skandināvijas virzienā. Pagaidām gan ir runa par atsevišķiem konteineriem, nevis konteinervilcieniem, taču viņš cer uz šī biznesa attīstību. Tas esot viens no iemesliem konteinerizēto kravu apjoma pieaugumam Ventspilī (+725% līdz 2112 TEU 2018. g.). Arī Liepāja, viņaprāt, nākotnē šajā ziņā varētu pietiekami labi atsperties (pērn -21,8% līdz 2996 TEU).

Sports vieno

Kā trešo attīstības virzienu M. Dreimanis min ciešāku sadarbību nozares asociāciju starpā. A. Gulbis piebilst, ka tā pajukusi, kad ZZS nākusi pie varas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija «pagāja no tā visa nost». Pirms tam sešas septiņas asociācijas – kā nopietns spēks tirgū ‒ gājušas ar vienotu viedokli pie jebkuras ministrijas. Viens no soļiem, ko LAFF dara kopdarbības veicināšanai, ir Transporta sporta spēļu inciatīvas pārņemšana no Vervo, šogad rīkojot Transporta dienas. Uz tām aicinātas arī citas asociācijas un nozares uzņēmumi, tostarp valsts kapitālsabiedrības, saka M. Dreimanis. Šogad līdztekus sporta spēlēm paredzēta arī semināru daļa, kur dalībnieki varēs diskutēt par sev aktuālajiem jautājumiem, tostarp neformālā gaisotnē. Tādējādi LAFF kā ekspeditori, kas strādā ar visu pārvadājumu veidu komersantiem, cer kļūt par vienojošo elementu nozarē.

Savukārt ekspeditoru iespējamā sertifikācija «nebūs šī gada jautājums», atzīmē A. Gulbis. Pērn LAFF saņēmusi vairākas sūdzības katru mēnesi, ka «telefona ekspeditori savārījuši kārtējās ziepes», bet šobrīd šis jautājums it kā pieklusis. M. Dreimanis lēš, ka transporta uzņēmumi ir kļuvuši uzmanīgāki, ar kādiem ekspeditoriem sadarboties.

Banku faktors

Vaicāts, vai LAFF biedriem nodokļu reformas radījušas kādas problēmas, A. Gulbis atzīmē, ka uz ekspeditoriem tām nav bijis dižas ietekmes, bet problēmas ir ar bankām, kuras klientiem slēgušas kontus. Tāpat bankas mēdz nepieņemt par ekspeditoru sniegtajiem pakalpojumiem pārskaitīto naudu no to klientiem, ar kuriem ir pat ilgtermiņa līgumi. Līdz ar to nozares spēlētāji ir spiesti meklēt kaut kādus apkārtceļus, lai saņemtu samaksu par paveikto darbu. Piemēram, kādam Latvijas nozares komersantam par sniegto pakalpojumu Kirgizstānas klientam janvārī izsūtītā nauda kontā joprojām nav nonākusi, jo mūsu bankas to neņem pretī. Tādējādi uzņēmumi meklē iespējas atvērt kontus, tostarp elektroniskajās bankās, citās Eiropas valstīs. Pastāvīgie sadarbības partneri paši piedāvājot Latvijas transporta nozares uzņēmumiem izmantot bankas neitrālās valstīs. Cita aizvien esoša problēma – muitas deklarēšanas sistēmas EMDAS darības regulārie traucējumi, kas būtiski apgrūtina nozares uzņēmumu darbību.