Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, kā arī reģionālās darba tirgus disproporcijas

Darbaspēks

Šādu situāciju darba tirgū Dienas Biznesam ieskicē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Turklāt darbaspēka nepietiekamība jau nākamajos piecos gados kļūs arvien izteiktāka dažādās tautsaimniecības nozarēs. Līdz 2025. gadam plaisa starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar profesionālo izglītību varētu palielināties līdz 31 tūkstotim speciālistu.

Apmaksā ceļu un īri

Viens no atbalsta pasākumiem darbaspēka piesaistei reģionos ir NVA mobilitātes veicināšanas programma, kurā pērn tika iesaistīti 252 iedzīvotāji. Šogad mobilitātes programmā plānots iesaistīt 350 personas un programmai plānotais finansējums ir 121 156 eiro.

Personu reģionālās mobilitātes atbalsts ir viens no nodarbinātības veicināšanas instrumentiem kopš 2013. gada. Mobilitātes programma, uzsākot darba attiecības, piedāvā transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju līdz 400 eiro pirmajos četros darba attiecību mēnešos, ja darbs ir atrasts vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, skaidro NVA speciālisti.

Vairumam mobilitātes programmas dalībnieku tiek kompensēti ceļa izdevumi. Pērn 241 Latvijas iedzīvotājs izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu atlīdzību, bet 11 – īres izdevumu atlīdzību.

Izceļas Rēzekne

Pēc izglītības grupējot iedzīvotājus, vairumam no mobilitātes atbalsta saņēmējiem 2018. gadā bija profesionālā izglītība – 93, ar augstāko izglītību bija 51 programmas dalībnieks, bet 27 – pamat- izglītība. Mobilitātes programmā pērn vairāk atbalstu saņēma sievietes – 141.

Starp NVA reģionu filiālēm visvairāk izceļas Rēzekne, kurā pērn mobilitātes atlīdzību saņēma 40 personas. Gandrīz uz pusi mazāks pieprasījums pēc mobilitātes atbalsta bija NVA Kuldīgas filiālē – 22. Nākamais lielākais pieprasījums pēc mobilitātes kompensācijām bija Balvu (18), Jelgavas (17) un Alūksnes (16) filiālēs. Arī šogad mobilitātes programmai vislielākais reģionālais pieprasījums ir saglabājies Rēzeknē. Kopumā, salīdzinot 2018. gada janvāri un februāri ar 2019. gadu, dalībnieku skaits reģionālās mobilitātes pasākumā ir pieaudzis – pagājušajā gadā šajā periodā tika iesaistītas 27 personas, šogad – 46.

Viesstrādniekus vēl negrib

Aizvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus apgrūtinot vakanču aizpildīšanu arī vienkāršajās profesijās, secina NVA. Turklāt novērojams ilgstošo vakanču skaita kāpums. Taču uz vakanču aizpildīšanu ar viesstrādniekiem NVA nemudina. «Trešo valstu pilsoņu piesaiste vakanču aizpildīšanai norāda uz to, ka aizvien lielāka vērība jāpievērš vakanču un bezdarbnieku salāgošanas procesam, primāri cenšoties mobilizēt brīvos resursus iekšējā darba tirgū, t.i., aizpildīt brīvās darba vietas ar reģistrētajiem bezdarbniekiem,» Dienas Biznesam situāciju komentē NVA.

«Jāizmanto esošās darbaspēka rezerves un jāpalielina atalgojums līdz 1000 eiro mēnesī – tā ir vienīgā izeja,» šādi situāciju darba tirgū laikrakstam komentē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. «Esmu skeptiska par ukraiņu un baltkrievu darbaspēka eksportu, jo darbaspēks trūkst arī Baltkrievijā un Ukrainā, un pēc būtības tas nerisina problēmas cēloni,» tā A. Feldmane. Padomniece norāda, ka zemais atalgojums ir aspekts, kas nemudina bezdarbnieku atsākt darbu. Turklāt A. Feldmane izrēķinājusi, ka reģiona bezdarbnieks nav ieinteresēts iesaistīties darba tirgū zemā atalgojuma dēļ.

«Jautājums – ja cilvēks neto nopelna 480 eiro, kas reģionos skaitās pat labs atalgojums, cik viņam paliek pāri, kad samaksā par gultas vietu, sabiedriskā transporta biļeti un pieticīgu ēšanu?» retoriski jautā A. Feldmane.

Līdzīgas domas intervijā Dienas Biznesam pauž arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, norādot, ka pašvaldībās ir uzbūvēts daudz jaunu objektu, cerot šādi piesaistīt iedzīvotājus teritorijai. «Taču svarīgākais kritērijs, kas iedzīvotāju piesaista apdzīvotai vietai, ir labi apmaksāta darbavieta. Viens no veidiem, kā to nodrošināt, ir paredzēt mobilitātes iespējas. Esam posmā, kad mums nav bezdarba. Latvijas problēma ir darba alga. Ir jābūt konkurētspējīgākām darba algām, lai uzlabotu ārējās migrācijas saldo un cilvēki nebrauktu no Latvijas prom,» norāda J. Pūce.

Piecos gados akūts trūkums

NVA uzskaitē 2019. gada janvāra sākumā bija 59 588 bezdarbnieki. Pērn visa gada laikā NVA bija reģistrētas 88 492 brīvās darba vietas, kas ir par 17 150 jeb 24% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš. Visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku bija vienkāršajās profesijās.

NVA ziņo, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, vidējā termiņā situācija darba tirgū kļūs arvien sarežģītāka. Pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka, kas nepieciešams, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi, bet, no otras puses, – demogrāfijas tendenču ietekmē turpinās kristies darbaspēka piedāvājums. Tas arī būs iemesls darbaspēka nepietiekamībai dažādās tautsaimniecības nozarēs nākamajos piecos gados.

«Kopumā gan vidējā, gan ilgtermiņā augstākās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums un piedāvājums būs tuvu līdzsvaram, kas nozīmē, ka manevra iespējas attiecībā uz augstākās kvalifikācijas darbaspēka piesaisti būs stipri ierobežotas.

Izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību,» liecina Ekonomikas ministrijas prognozes. Šādi apstākļi novedīs pie situācijas, ka veidosies plaisa starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar profesionālo izglītību. Līdz ar to daļā vidējās kvalifikācijas darbavietu var nākties piesaistīt darbaspēku bez profesionālās kvalifikācijas.