Gotiņu ražotāji izvēlas iet nišas produkta ceļu

Saldumi

Latvijā, Baltijā un pat visas Eiropas tirgū ražotājiem lielākās galvassāpes šobrīd rada Gotiņu tipa konfekšu imports no Ukrainas. Tās izgatavotas automatizēti, visticamāk, no zemākas kvalitātes izejvielām, tādēļ ir krietni lētākas.

Uz pusi lētākas

SIA Skrīveru pārtikas kombināts savu produkciju pārdod vidēji par septiņiem eiro kilogramā. DB novēroja, ka Skrīveru saldumu Gotiņu tipa konfektes atkarībā no piedevām Rimi maksā vidēji sešus līdz deviņus eiro. Tie paši saldumi ar šī lielveikala logo – ar atlaidi 4,49 eiro. Veikalu tīklā Maxima nopērkamo Saldus Gotiņu cena ir 5,38 eiro kilogramā, bet ukraiņu Roshen Korivka maksā vien četrus eiro. «Ar cenu nevaram konkurēt,» atzīst SIA Saldus pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle. «Viss ir atkarīgs no tā, cik tirgotāji un pircēji ir lieli patrioti, vai atbalsta vietējās produkcijas ražotājus. Tajā pašā laikā saprotam, ka ir cilvēki, kam maciņš plānāks, un jāpērk tas, ko var atļauties.» Tirgū ienākot jauniem spēlētājiem no citām valstīm – Gotiņas ražo ne tikai Ukrainā, bet arī Polijā –, gan Maxima, gan top! tīkla veikalos Saldū izgatavoto konfekšu apgrozījums krities. Mazāka cena rada ātrāku apgrozījumu un peļņu, nosaka L. Grīsle. Viņa zina teikt, ka tirgotājiem ir komanda, kas brauc iepirkt produkciju ārvalstīs, meklējot lētākos piedāvājumus. Taču ukraiņi Latvijas tirgus iekarošanā gājuši vēl tālāk. Rīgā nesen atvērta šīs valsts vairumtirdzniecības uzņēmuma filiāle, kas piedāvā iegādāties lētākas izejvielas konfekšu ražošanai un arī jau gatavus saldumus.

Saldus pārtikas kombināts nelielu apjomu produkcijas eksportē uz Vāciju, Lielbritāniju, Īriju. Tur Gotiņu galvenie pircēji ir ārzemēs dzīvojošie latvieši. Taču, atverot robežas ukraiņu produkcijas eksportam, kārumi no šīs valsts nonāk arī Rietumeiropā. Tā kā arī tur cilvēki tomēr skatās uz cenu, nācies zaudēt būtisku tirgus daļu un piegādes apjoms samazinājies. L. Grīsle piebilst, ka ir iestrādes arī konfekšu eksportam uz Singapūru un Krieviju. «Tur ir mazi pircēji, kas izvēlas tikai atsevišķus mūsu ražotos produktus. Taču cerams, ka izaugs par nopietniem pircējiem.» Skrīveru saldumi eksportē 15% saražotās produkcijas.

Izmanto roku darbu

Degustējot jāsecina, ka būtiski atšķiras gan dažādu ražotāju Gotiņu garšas īpašības, gan konsistence. No austrumiem nākusī konfekte vairāk sacukurojusies, atgādina īrisu. Latvijā izgatavotās ir mīkstākas, staipīgākas. Taču arī katrai no tām ir savas garšas īpašības. Viena asāka un cērtas kaklā, cita maigāka. Tāpat kā viena ēdiena recepte atšķiras katrai saimniecei, tā atšķiras arī ražotājiem, pamato Skrīveru pārtikas kombināta pārstāve Baiba Lūse.

Lielākā daļa – 60 līdz 70% pircēju Baltijā – vēlas tieši mīkstu un staipīgu kārumu. «Tādu ar mašīnu nevar saražot,» apgalvo Saldus pārtikas kombināta vadītāja. Tādēļ Latvijā šajā procesā izmanto tikai roku darbu. SIA Skrīveru saldumi Gotiņu tipa našķa ražošanā pie trim darbagaldiem strādā pa vienai griezējai un četrām tinējām.

Darbs ir specifisks, prasa lielu roku veiklību, algu ietekmē arī satītie konfekšu kilogrami. Tādēļ uzņēmumi lepojas ar nelielu kadru mainību. Kas iemanījies, kam patīk, nesteidzas lūkot pēc kā cita.

«Ukrainā pārtikas ražotājiem ir lētākas izejvielas, energoresursi, zemākas darbaspēka izmaksas,» L. Grīsle norāda, ka arī tas ietekmē produkcijas cenu. Nodokļu slogs, minimālās algas pieaugums – Skrīveru saldumu filiāles vadītāja Līga Gobiņa min vēl dažus faktorus.

B. Lūse norāda arī uz derīguma termiņa atšķirībām. Šajā uzņēmumā izgatavotās konfektes ieteicams izlietot mēneša laikā, Saldus ražotāji dod kvalitātes garantiju pusgadam, savukārt šobrīd Maximā nopērkamā ukraiņu produkcija ēdama līdzpat oktobra vidum. Tas liek aizdomāties par to, kādas izejvielas izmantotas ražošanas procesā. Tomēr pēc būtības arī latviešu Gotiņai nekas nenotiks, ja to notiesās vēlāk. Vienīgi mainīsies konsistence, konfekte būs vairāk sacukurojusies.

Izvēlas vietējās izejvielas

Lai spētu konkurēt ar importa produkciju cenas ziņā, būtu nepieciešams izmantot zemākas kvalitātes izejvielas, no roku darba pāriet uz automatizētu ražošanas procesu, taču pagaidām tas nevienā no trim aptaujātajiem Latvijas konfekšu ražošanas uzņēmumiem nav plānots. «Roku darbs un svaigs piens ir mūsu kvalitātes zīme,» uzsver L. Grīsle. B. Lūse papildina: «Tie, kas pērk mūsu produktu, ir gatavi maksāt vairāk, jo zina, ka pretī saņems bērnības garšu.» Saldū Gotiņas ražo no svaiga piena, cukura, cietes sīrupa un sviesta. Svaigpienu iepērk no SIA Saldus Druva, cukurs un sviests nāk no vairumtirdzniecības bāzēm. Ar Sanitex un vairākām zemnieku saimniecībām – Jaunieviņas, Cukuriņi, Virši, Adzelvieši – izveidojušās barter- attiecības. Par izejvielām saldumu ražošanai uzņēmums norēķinās ar gatavo produkciju.

Skrīveru pārtikas kombinātā uzsver, ka izmanto dārgākās, tātad labākās izejvielas, piemēram, no AS Lazdonas piensaimnieks iepērk saldkrējuma sviestu, arī iebiezinātais piens ir tāds pats kā «vecajos laikos». «Sviesti ir ļoti dažādi. Nesaku, ka Polijā ir sliktāks, taču derīguma termiņš tam ir daudz garāks un cena trīs reizes mazāka nekā Lazdonas produkcijai,» aizdomāties rosina B. Lūse. Piedevās izmantotās piparmētras nāk no vietējās bioloģiskās saimniecības Ragāres, kaņepes – no Adzelviešiem Valmierā, kur tās arī audzē pēc senajiem paņēmieniem.

Cīņa par nosaukumu

Citus Latvijas ražotājus par konkurentiem neuzskatām, apgalvo L. Gobiņa. «Katrs darām savu darbu, un tas nav identisks. Saldumu ražošanā konkurence vispār ir liela, tādēļ nepieciešams visu laiku noturēt vienmērīgu kvalitāti. Klients to novērtē.»

Citādās domās par konkurenci vietējo ražotāju starpā ir Skrīveru pārtikas kombinātā. Lūšu ģimenes uzņēmums, kura valdes priekšsēdētājs ir Aigars Lūsis, ar konfekšu ražošanu bijušajās kombināta telpās sāka nodarboties pirms pieciem gadiem. Tolaik notika asa cīņa par tiesībām produkcijai izmantot nosaukumu Skrīveru Gotiņa, kuru jau izmantoja uzņēmums Skrīveru saldumi.

«Mūsu uzņēmums bija pirmais Latvijā, kas saka ražot konfekti Gotiņa. Tas dibināts 1956. gadā un ir izdzīvojis, mainoties varām un laikiem,» atgādina B. Lūse. «Tā ir mūsu bagātība, ar ko lepojamies, – saglabājusies ir ne tikai ražošanas vieta, bet arī receptūras.» 2015. gada nogalē ražotāji saņēma kultūras zīmi Latviskais mantojums, ar ko lepojas.

Tomēr preču zīmi Skrīveru Gotiņa tā arī nav izdevies reģistrēt. Secinājuši, ka cīņa prasa ļoti lielu enerģiju un daudz resursu. «Mēs neiebilstam, ka šeit vēl kāds ražo saldumus, taču esam par godīgu konkurenci,» uzsver B. Lūse. Kad tirgū pircējus dzirdējusi sakām – vai šīs ir īstās Skrīveru Gotiņas, jo pagājušajā reizē nopirkuši neīstās, – izveidojuši plakātu, kur tas bijis uzsvērts. Taču drīz vien Skrīveru saldumi uz savu konfekšu iepakojuma sāka drukāt vārdu «īstā» ar papildinājumu: «no piena», «no sviesta», «īstā recepte». «Viņi skatās, ko mēs darām, un pārņem lietas. Mums liekas, ka tā darīt nav forši,» viņa neslēpj.

Pāriet uz tiešo tirdzniecību

Lai saglabātu savu vietu tirgū, Latvijas Gotiņu ražošanas uzņēmumi cenšas neapstāties attīstībā. Reaģējot uz pircēju kāri pēc jaunumiem, piedāvā arvien jaunas garšas, iepakojuma dizainu. Vairāk pievēršas tiešajai tirdzniecībai. Noietu atrod gadatirgos, pilsētas svētkos notiekošajos pasākumos, kā arī uzņēmēju izstādēs. Saldus pārtikas kombināts atvēris arī savas tirdzniecības vietas. Divas atrodas Saldū, viena – Rīgā.

Skrīveru pārtikas kombināta saldumus lielveikalos iegādāties tikpat kā nav iespējams, tie pieejami vienīgi Rimi zemnieku produkcijas veikalos Klēts. Vēl tos iespējams iegādāties pārsvarā zaļās un mājražotāju produkcijas veikaliņos. Katru nedēļu tiek piegādāta pilnīgi svaiga produkcija. «Mums ir deficīta Gotiņas,» teic B. Lūse. «Uz Rīgu vedam, bet Kurzeme šobrīd ir problēma.»

Uzņēmēji meklē brīvas nišas, piemēram, piedāvā pasūtīt konfektes ar savu logo vai zīmējumu. Šāda iespēja ir gan firmām, gan privātpersonām. To izmanto gan īslaicīgie klienti, piemēram, Ziemassvētku laikā, dodoties uz izstādēm, atzīmējot svarīgus notikumus, jubilejas, gan arī regulārie. L. Grīsle piebilst, ka Saldus ražotne cenšas meklēt arī sadarbības iespējas ar vairumtirgotājiem, ar kuru logo pārdot savu produkciju. Vienu brīdi tāda veiksmīgi izvērtusies ar veikalu tīklu top!.