Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Iepakojumu depozīts

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks tam, ko šobrīd piedāvā realizēt Latvijā, priekšplānā izvirzot tēzi, ka iedzīvotāji iemaksās dažus centus vairāk par dzērienu, bet vēlāk tos saņems atpakaļ, taru nododot. Gluži tāpat kā Latvijā ir runa tikai par PET pudelēm, alus pudelēm un skārdenēm, kuras pieņem depozītu sistēmas automāti, pārējos iepakojumu veidus atstājot atkritumu šķirošanai.

Apakškomisijas deputāts Raimonds Bergmanis K. Karbam jautāja, vai igauņi mēģinājuši paplašināt depozīta sistēmā iekļautās taras sortimentu, lai palielinātu tās kopējo īpatsvaru visā atkritumu masā. «Tas ir sarežģīti. Igaunijā neesam mēģinājuši, bet citās valstīs, kur ir ieviesta depozītu sistēma, ir daži risinājumi,» sacīja K. Karba.

Jautāts par depozītu sistēmas lietderību, jo tā operē tikai ar dažiem procentiem no kopējās atkritumu masas, K. Karba uzsvēra to, ka sabiedrība izglītojas un sāk citādi domāt. Tas labvēlīgi ietekmējot sabiedrības domāšanu, un ar laiku ļaudis gudrojot, kā šķirot pārējo taru, kuru depozītu sistēmā nepieņem.

Nepatīkami apsteigtie

Saeimas deputāti Jānis Vitenbergs un Artūrs Toms Plešs apakškomisijas sēdi uzsāka ar ievadvārdiem, kuros apgalvoja, ka Latvija ir krietni apsteigta depozītu sistēmas ieviešanā, jo, lūk, Ziemeļvalstīs tā jau ir ilgstoši un to ieviesuši arī lietuvieši un igauņi. Tajā pašā laikā, kad K. Karba savā prezentācijā atvēra lapu, kurā atzīmētas depozītu sistēmu ieviesušās valstis, izrādījās, ka Ziemeļvalstīm un mūsu kaimiņiem jāpievieno vien Vācija un Horvātija.

«Saeima pērn 25. oktobrī depozītu sistēmas ieviešanu konceptuāli ir atbalstījusi, un šobrīd priekšlikumu termiņš ir pagarināts līdz 20. maijam. Depozītu sistēmu mums pieprasa sabiedrība, pirmkārt, tie ir vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu. Mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai depozītu sistēma tiktu ieviesta maksimāli labi. Šobrīd mūs ir apsteigušas abas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Nekad nav patīkami, ja kāds mūs apsteidz, un vēl jo vairāk, ja tie ir kaimiņi. Šobrīd mēs varam izmantot kaimiņu pieredzi, konkrēti šobrīd mācīties no Igaunijas kļūdām un veiksmēm,» sacīja J. Vitenbergs.

«Šobrīd pie depozītu sistēmas strādājam. Aktīvi tiek meklēti labākie risinājumi. Mums ir iespēja mācīties, un tas ir labi, jo pati sistēma nav vienkārša. Ir daudz un dažādi iesaistītie spēlētāji. Arī sabiedrības intereses ir jāpatur vērā,» pirms K. Karbas uzklausīšanas teica deputāts A. T. Plešs.

Izskaidrojums, kādēļ Eiropas Savienības valstu vidū depozītu sistēma nemaz nav tik populāra, tā arī nesekoja. K. Karba stāstīja par Ziemeļvalstīm un lielisko pieredzi pašā Igaunijā, tomēr nebilda pat vārdu par to, kā citas Eiropas valstis veiksmīgi iztiek bez taras automātiem.

Drumslas pret kalnu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs ir stingri pārliecināts, ka iepakojuma depozīta sistēma ir jāievieš, ko arī ir paziņojis presei vēl dienu pirms igauņu pieredzes stāsta.

«Iepakojuma depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET pudeļu, stikla un metāla iepakojumiem. Saeima ir saņēmusi vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju iesniegumu par depozīta sistēmas ieviešanu, bet līdz šai dienai nav notikusi reāla šī jautājuma virzība. Atkritumu apsaimniekošanas nozare norāda, ka depozīta sistēmas mērķus var sasniegt ar atkritumu dalītas savākšanas sistēmu, kas, manuprāt, nav labākais iespējamais risinājums,» norāda J. Vitenbergs.

K. Karba stāsts apliecināja, ka arī Igaunijā depozītu sistēma nodarbojas tikai ar dažiem procentiem no visiem valsts atkritumiem, kas ir drumslas iepretī patiesajam atkritumu kalnam. Jau šobrīd atkritumu dalītās vākšanas sistēmas daļēji risina depozītu sistēmas mērķus, jo atkritumu šķirošanas konteineri Latvijā ir.

Reformas nepieciešamība, atklājot paralēli jau esošai atkritumu šķirošanas sistēmai vēl vienu sistēmu, proti, jo inovatīvāka un labāka ir šī sistēma, jo dārgāki ir taras pieņemšanas automāti, un vēlme šo stāvokli saglabāt nozīmē pietiekami biežu modernizāciju. K. Karba Dienas Biznesam atzina, ka dažus gadus pēc sistēmas ieviešanas iepakojuma pieņemšanas automāti Igaunijā mainīti.

Par uzturēšanu klusē

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko līdz šim diskutēja Latvijā, ir depozītu sistēmas uzturēšana, kuru apmaksā dzērienu ražotāji, tomēr šīs izmaksas neizbēgami tiek iekļautas produktu pašizmaksā. Jautāts par precīzu sadārdzinājumu, ko dzērieniem Igaunijā ir sagādājusi depozītu sistēma, J. Karba atturējās runāt, vien norādot, ka kaut kādas izmaksas iedzīvotājiem jau tas sagādājot gan.

Latvijas dzērienu ražotāji DB iepriekš prognozējuši, ka, ieviešot depozītu sistēmu, klienti par pudeli maksās depozītu un vēl vismaz piecus centus, kas faktiski būs depozītu sistēmas uzturēšanas uzcenojums.

Visbeidzot uz jautājumu par to, vai Eiropas Savienības pašreizējā atkritumu šķirošanas politika šobrīd neapdraud depozītu sistēmu eksistenci, K. Karba atbildēja: «Tas ir iespējams!»