Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu

Ceļojums

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos. «Domāju, ka cilvēki izmanto šādus ceļojumus, jo ierastie tūristu galamērķi ar pieczvaigžņu viesnīcu, kur viss iekļauts, un dzīvošanu pie skaistas pludmales septiņas dienas no vietas ir garlaicīgi. Domāju, ka katram tam ir jāiziet cauri – sākumā šķiet, ka tā ir atpūta, bet pēc dažām šādām reizēm saproti, ka vēlies kaut ko vairāk. Kad esi to dabūjis vienreiz, vairs nevari iedomāties pavadīt savas brīvdienas lielā viesnīcā tikai sauļojoties un neko nedarot,» ir pārliecināts A. Mednis.

Līdzīgās domās ir arī SIA Comnet īpašnieks Mārtiņš Šaiters. Ceļojot viņš nonācis pie pārliecības, ka dzīvē visdārgākais ir piedzīvojumi, emocijas un adrenalīns. «No laika gala esmu nicinoši izturējies pret all inclusive tūristiem. Aizbraucot uz kādu jaunu galamērķi, nekad neesmu varējis vārtīties pludmalē vai pie baseina. Mans princips – maksimāli tvert sajūtas un izbaudīt to, kas katrā konkrētajā vietā ir unikāls. Cenšos sevi uzturēt tādā formā, lai nelīdzinātos tiem resnajiem, ar aizdusu sirgstošajiem amerikāņu pensionāriem, ar kuriem pārpilni visi pieczvaigžņu hoteļi. Mani hobiji ir pieradinājuši mani pie komforta trūkuma un negaidītiem pavērsieniem. Spēju ar humoru pārdzīvot dažādas nestandarta situācijas. Toties tikai tādā veidā var pilnībā iepazīt vidi, kurā ceļo,» stāsta M. Šaiters. Viņš šāda veida ceļojumiem pievērsies brīdī, kad dzīvē vēlējies pamēģināt kaut ko jaunu un nebijušu. «Jo vairāk ceļo, jo vairāk saproti, ka mēs neesam pasaules naba un vienīgie pareizie, kas zina, kā dzīvot. Šobrīd krāmēju somas nākamajam piedzīvojumam šā gada aprīlī – Ziemeļkoreja, Ķīna, Mongolija un nobeigumā – Baikāla ezers un ceļojums ar vilcienu cauri visai Krievijai,» plānos dalās uzņēmējs.

Pateicoties ekstrēmajiem ceļojumiem, savu labāko dzimšanas dienu piedzīvojis IT projektu vadītājs Rolands Bērziņš. Viņš meklējis interesantu veidu, kā apsveikt sevi 30 gadu dzimšanas dienā. Vēlējies piedzīvojumu un aizmukt no četru sienu realitātes. «Pareizajā brīdī uzdūros ierakstam «Maroka: Atlasa kalnu augstākā virsotne», ko nobeidza vārdi «Šis nav brauciens komforta mīļiem». Ja vēl mazliet šaubījos, tie mani pārliecināja līdz galam, jo tieši tas liecināja, ka pieredze būs patiesi autentiska. Mēs visi kļuvām par Ziemeļāfrikas tuksnešaino kalnu pirmatklājējiem, kas ik rītu, saulei austot, dodas hemingvejiskā piedzīvojumā. Atmiņu ir ļoti daudz, sākot no rotaļīgām iepazīšanās spēlēm, nositot laiku lidostā, līdz rūpēm, ar kādām cits citu centās atbalstīt grupas dalībnieki grūtākajos brīžos. Ja jānosauc viena īpašākā – dzimšanas dienas kēkss ar svecīti Toubkal (4167m) virsotnē, blašķīte ar viskiju un «daudz baltu dieniņu» dziesma. Tā pacilātības un ģimeniskā sajūta starp tikko iepazītiem draugiem bija diezgan unikāla, un mums izdevās to saglabāt arī pēc ceļojuma. Lai arī visi ierodas lidostā ar plus mīnus vienāda svara rokas bagāžu, katram tā īstā bagāža līdzi ir cita. Vienam tās ir personiska rakstura pārdomas, citam – alkas pēc jaunām emocijām. Domāju, šādi ceļojumi ir labākā terapija, lai arī kāda būtu tava bagāža – ja nes par daudz, tev izdosies daļu no tā liekā svara atstāt tur kalnos un tā vietā pārrasties mājās ar ko daudz vērtīgāku,» pieredzē dalās R. Bērziņš.

Padara par biznesu

Tūrisma aģentūra PostNos nepiedāvā atpūtu pie baseina, tieši pretēji – aicina ļaudis izkāpt no komforta zonas. PostNos (no latīņu valodas – aiz mums) dibinātājs Kārlis Zemke nolēma savā dzīvē uztaisīt eksperimentu. «Studēju, strādāju trīs darbos, izdegu un sāku ceļot. Par 120 eiro ar stopiem ziemā apbraucu apkārt Balkāniem, pierādīju, ka var ceļot bez lielas naudas, tad devos uz Skotiju, dzīvoju kalnos un dienā nogāju 50 km bez ēdiena. Nolēmu sevi paspīdzināt, lai saprastu, kas man ir jādara. Pēc tam aizbraucu uz Spāniju, nogāju gandrīz 1000 km ar kājām un katru dienu uzdevu sev jautājumu – ko es darītu, ja naudai dzīvē nebūtu nozīmes? Sapratu, ka gribu ceļot, iepazīt pasauli un ka tā ir citāda veida izglītība. Tas ir veids, kā varu piepildīt savu dzīvi. Domāju – vai tiešām, ja darīšu to, ko mana sirds liek, tas sanāks, vai no tā var izveidot biznesu un dzīvot? Sliktākajā gadījumā būtu vēl viena neizdevusies dzīve, plāns, sapnis,» stāsta K. Zemke. Sākotnēji nebija domas par biznesu, ceļojumiem un ekspedīcijām, bet gan iedrošināt jaunus cilvēkus ceļot, darīt to, ko sirds liek, izrauties no komforta zonas, redzēt pasauli. Pirmie ceļojumi tika īstenoti, pateicoties sponsoriem – tika savākti līdzekļi, lai dotos ekspedīcijās un to visu filmētu. Piemēram, pusgadu PostNos aktīvisti dzīvoja Indijā, pēc tam brauca uz Nepālu un atradās tur brīdī, kad notika zemestrīce, tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu vietējiem iedzīvotājiem atjaunot mājas. Pēc kāda laika K. Zemke vēlējās aizbraukt uz Āfriku, izplānoja braucienu, taču tam nepietika līdzekļu. Viņš Facebook ielika paziņojumu, ka viss brauciens ir izplānots un, ja kāds vēlas pievienoties, tad to var darīt par 50 eiro. K. Zemkes izplānotajam piedzīvojumam pieteicās pieci vai seši draugi, un ar iegūtajiem līdzekļiem viņam izdevās segt sava brauciena izdevumus. Atgriežoties no Āfrikas, samontēja video, publicēja bildes, un pēc pāris dienām cilvēki sāka rakstīt – kad ir nākamais brauciens? «Es viņiem teicu: jūs esat pārpratuši, es ar to nenodarbojos, tas bija tikai vienreizējs brauciens. Tomēr izplānoju vēl nākamo braucienu, ievietoju paziņojumu, un uzreiz pieteicās aptuveni 40 cilvēki. Par diezgan smieklīgām izmaksām, aptuveni 200 eiro, bijām izplānojuši nedēļu ilgu braucienu uz Norvēģiju. Ieguvām atpazīstamību ar zemu cenu un interesantiem galamērķiem, piedzīvojumiem, sarežģītiem braucieniem – tādiem, kādu citiem nebija. Protams, piemēram, Impro piedāvāja ekskursijas, bet mēs nolēmām, ka vēlamies cilvēkiem piedāvāt izaicinājumu, īstu piedzīvojumu, lai aizbraucot tas būtu kaut kas tāds, ko atcerēsies visu mūžu, tāpēc liela daļa braucienu ir fiziski smagi, cilvēki sevi var pārbaudīt, vai var to izdarīt vai nevar. Galvenokārt, lai iepazītu pats sevi,» stāsta K. Zemke.

Dažādas profesijas

Aptuveni 65% gadījumu piesakās sievietes. K. Zemke pieļauj, ka sievietes ir drosmīgākas, vairāk uzdrošinās, ir atvērtākas iepazīties ar jauniem cilvēkiem, uzņēmīgākas piedzīvojumos braukt arī vienas. Šī tendence parādījusies pēdējos gados. Tomēr starp dalībniekiem ir arī vīrieši, kuri vēlas sevi pierādīt, piemēram, kalnos kāpšanā, fiziski grūtos pārgājienos, ekspedīcijās. Visbiežāk braucēji ir vecumā no 28 līdz 35 gadiem. Tie galvenokārt ir biroja darbinieki. Vairums ceļotāju ir sportiski, taču vēlas izrauties no rutīnas. Piedzīvojumiem visbiežāk piesakās cilvēki, kuri plānošanu labprāt uztic citiem. «Tas ir mans bizness, man patīk sēdēt un kartē likt punktus – plānot maršrutu, meklēt apmešanās vietas, rēķināt finanses. Lielai daļai cilvēku ir vieglāk samaksāt 50 – 100 eiro vairāk, bet lai ir kāds cits, kurš viņu vietā ir izplānojis. Liela daļa cilvēku nemaz paši neizdomās sākt kāpt kalnos bez pieredzes, doties pārgājienā,» saka K. Zemke. Grupās ceļojums sanāk lētāks, piemēram, kalnos personai nolīgt gidu būs aptuveni piecas reizes dārgāk nekā grupai, līdzīgi ir arī ar transporta izdevumiem. Kā vienu no mīnusiem ceļošanai grupās viņš norāda privātuma trūkumu. Iespējams arī troksnis, ja, piemēram, puse grupas nolemj vakarā sēdēt pie ugunskura, bet otra puse – doties gulēt. K. Zemke stāsta, ka citreiz iespējama nesaprašanās, jo katram ir savs viedoklis par lietām, it sevišķi tad, kad tiek pavadīta nedēļa kalnos un katram sākt nākt ārā dēmoni, cilvēki ir noguruši.

Nav tā, ka visi, kas vēlas doties konkrētajā braucienā, tiek apstiprināti. «Ja braucam uz augstkalnēm, izvērtējam cilvēku spējas. Uzzinu, cik bieži ikdienā viņiem ir fiziskās aktivitātes. Arī uz Everesta bāzes nometnēm mēs kuru katru neņemam. Izstāstu visus plusus, mīnusus, riskus, iespējams, jāsāk ar kaut ko vieglāku,» klāsta K. Zemke. Ir bijuši gadījumi, kad ceļojums kādam pusceļā ir jāpārtrauc. «Interesantākais ir tas, ka lielākā daļa braucienu ir izveidoti, lai cilvēkus salauztu. Tā ir galvenā ideja. Iedrošinām cilvēkus darīt visādas lietas, dzīvot citādi, saprast sevi. Ir cilvēki, kas vada lekcijas un stāsta citiem dažādas lietas no gudrām grāmatām. Mēs to paņēmām praksē – aizvedam uz kalniem un nedēļu tur dzīvojam, konsultējam, palīdzam. Liela daļa cilvēku lūst gan fiziski, gan mentāli. Piemēram, Skotijā – cik vidējais latvietis var noiet dienas, ja katru dienu līst lietus, jāguļ slapjā teltī un ar slapjām drēbēm jāgatavo uz uguns ēst, nākamajā rītā jāceļas un jāiet 35 km ar smagu somu. Nav daudzi, kas to spēj izdarīt. Tomēr lielākā daļa paveic visu līdz galam, gidi, kas vada šos braucienus, ir spējīgi palīdzēt,» skaidro K. Zemke. Parasti gidi ir cilvēki ar lielu pieredzi ceļošanā, bieži vien tie ir sportisti vai ar militāro pieredzi. Katrā piedzīvojumā ir viena vai divas vietas, kurās ir iespējams pamest grupu, doties uz galapunktu un tur sagaidīt pārējos. «Mēs spiežam uz to, ka cilvēks salūst, bet pārvar sevi. Atbrauc mājās un – ticiet vai ne – ir cits cilvēks. Pierādījis sev, ka ir daudz spēcīgāks, spējīgāks, nekā viņš domā. Tā ir kolosāla iespēja padomāt par lietām, par kurām nekad nav domāts, iepazīt pašam sevi, un tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki piedalās,» uzskata K. Zemke.

Tūristu neskartu vietu ir diezgan daudz, bet lielākā daļa cilvēku par tādām nav dzirdējuši, tāpēc viņus ir grūti uz turieni aizvilināt. Turklāt tādi braucieni ierasti maksā vairākus tūkstošus.

Ne tikai bagātajiem

Braucienu lielākās izmaksas veido lidojumu biļetes. Pēc K. Zemkes novērojumiem, latvieši ir maksātspējīgi. Lielākā daļa PostNos braucienu izmaksā no 350 līdz 800 eiro. K. Zemke uzskata, ka tā ir cena, kuru vidējais latvietis var komfortabli samaksāt, tomēr ir arī braucieni, kas maksā 1500 līdz 2500 eiro, bet tie domāti citai auditorijai. Visbiežāk šādos braucienos dodas cilvēki, kuriem ir savs bizness. Viņaprāt, latvietis ceļo aptuveni reizi gadā, taču ir cilvēki, kas dodas braucienos trīs četras reizes gadā. Līdzīgi kā citos biznesos, arī starp tūrisma aģentūrām pastāv konkurence, tomēr PostNos iekļauj sevi specifiskā lauciņā. Ļoti daudz tūrisma firmu piedāvā komforta braucienus. «Vēlējāmies parādīt, ka arī latvietis, kurš nekad nav bijis kalnos, var turp doties, pakāpties augstāk un redzēt tālāk. Protams, ir konkurence, bet mums iet labi,» saka K. Zemke.

Šajā gadā PostNos izplānoti jau aptuveni 30 braucieni. «Nesen bijām Černobiļā, pēc tam ar Transsibīrijas vilcienu devāmies uz Sibīriju, gājām pāri aizsalušam Baikālam, –37 grādos palikām teltīs, tad no turienes devāmies uz Dienvidkoreju, Filipīnām, Everesta bāzes nometni un Nepālu. Man nesanāk pavadīt daudz laika Latvijā,» teic K. Zemke. Dažkārt cilvēki pasmejas, ka viņš nav uzkāpis Gaiziņā, bet kāpj pasaules augstākajās virsotnēs. «Latvija ir un paliks manas mājas, es neplānoju visu mūžu skraidīt pa pasauli. Man patīk tā doma, ka vēlāk man būs, ko apskatīt. Man šķiet, ka mēneša laikā es varētu Latviju krustām šķērsām apceļot. Tas ir kaut kas tāds, ko vienmēr paspēšu. Man patīk atgriezties Latvijā,» atzīst PostNos dibinātājs. Sākot ar pavasari, tūrisma aģentūra plāno piedāvāt piedzīvojumus arī Latvijā, piemēram, doties mežā uz divām vai trīs dienām ar dažādiem uzdevumiem. Uzņēmums vairāk fokusēsies uz piedzīvojumiem mežos, braucieniem ar laivām, kanoe, kajakiem, plostiem, tāpat plānots organizēt braucienus uz Roņu salu. Arī cenu kategorija būs pieejamāka. Tāpat pavasarī plānota PostNos ceļotāju centra atklāšana Rīgā.