FKTK un birža atsakās jaukties Olainfarm mantinieku strīdos
Iekšējās nesaskaņas AS Olainfarm šobrīd saistītas ar akciju mantinieku nesaskaņām, un kontrolētāji nesaredz pamatu savu kompetenču robežās iejaukties, lai arī atzīst, ka ilgstošā laika periodā šāds stāvoklis var ietekmēt uzņēmumu
Ekonomika
To pēc AS Olainfarm gaidāmās akcionāru sapulces 1. aprīlī atcelšanas Dienas Biznesam norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un birža Nasdaq Riga.
Sapulce atcelta
Dienas Bizness jau rakstījis par vairākkārtējām padomes izmaiņām AS Olainfarm, kā arī par izmaiņām SIA Olmafarm, kas ir lielākais akciju sabiedrības akciju turētājs – 42,56% un aritmētiski garantē kontroli uzņēmumā AS Olainfarm. Rakstījām arī, ka Valērija Maligina mantinieces Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, kuru pārstāv viņas māte Signe Baldere – Sildedze, bija izteikušas neuzticību pašreizējai AS Olainfarm padomei, kurā darbojas tikai viena no mantiniecēm Irina Maligina. Akcionāru sapulce bija paredzēta 1. aprīlī, tomēr 27. martā biržas Nasdaq Riga mājaslapā parādījās paziņojums, ka akcionāru sapulce ir atsaukta.
Jau iepriekš SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, kura AS Olainfarm lielāko akciju turētāju sāka pārvaldīt ar Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas atbalstu šā gada sākumā, izteica bažas, ka pašreizējās padomes mērķis ir pēc iespējas ilgāk kontrolēt uzņēmumu, tā turpinot reiderismu, proti, vadīt uzņēmumu bez tā īpašnieku vairākuma atbalsta. Tas arī šobrīd noticis – balsojums par AS Olainfarm padomi nenotiek.
Nav iemesla iejaukties
«Emitenta saimnieciskās darbības lēmumi nav FKTK kompetencē. FKTK uzrauga, lai no emitenta puses visa informācija, ko paredz finanšu instrumentu tirgu regulējošie tiesību akti, ir atklāta, lai ieguldītāji var izdarīt uz informāciju balstītus lēmumus. Ja akcionāri uzskata, ka uzņēmuma valde rīkojas nesaimnieciski vai pretēji akcionāru interesēm, akcionāriem ir tiesības vērsties tiesā,» par jautājumiem, kas skar V. Maligina mantinieču nesaskaņas, Dienas Biznesam norādīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja. Arī fakts, ka AS Olainfarm padome darbojas nepilnā sastāvā, attiecināms uz Komerclikumā definētām normām, bet tā nav FKTK kompetence. Akcionāriem, kuri saskata problēmas, ir jāvēršas tiesā.
Līdzīgs viedoklis ir biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājai Daigai Auziņai – Melalksnei: «Olainfarm situācija biržā nav skatīta, jo patlaban nav bijusi tāda situācija, kurā būtu jāizskata uzņēmuma sodīšana. Akcionāru strīdi nav biržas Uzraudzības komitejas kompetencē. Pamatojoties ar Finanšu instrumentu un tirgus likuma noteikumiem un Biržas noteikumiem, biržas pienākums ir uzraudzīt emitenta informācijas atklāšanu likuma noteiktajos ietvaros. Šobrīd uzņēmums ir publiskojis 12 mēnešu nerevidēto finanšu pārskatu, kas ļauj investoriem novērtēt tā finanšu stāvokli, tajā skaitā naudas plūsmu. Savukārt auditētā pārskata publicēšana plānota līdz aprīļa beigām, bet 2019. gada 1.cet. pārskats – līdz maija beigām. Ar šo informāciju varēs iepazīties biržas mājas lapā.»
Nemiers posta
Gluži kā parunā – miers baro, nemiers posta - ir abu emitentu kontrolējošo institūciju spriedums par akcionāru strīdiem.
«FKTK ieskatā šobrīd notiekošais saistībā ar AS Olainfarm akcionāru strīdiem mazina ieguldītāju interesi par ieguldījumu veikšanu šī emitenta akcijās,» Dienas Biznesam sacīja I. Upleja, tā norādot, ka ilgstošas neskaidrības var ietekmēt uzņēmuma stāvokli.
«Akcionāru strīdi uzņēmuma vērtības pieaugumu nesekmē un ilgtermiņā var atstāt negatīvu iespaidu uz jebkura uzņēmuma darbību. Pašreizējā Olainfarm akcionāru rīcība neatbilst biržā kotēta uzņēmuma labas pārvaldības praksei, un to noteikti var uzlabot,» komentēja Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa – Melalksne.
Lai arī birža noliedz nepieciešamību izslēgt AS Olainfarm no kotēšanas biržā, 27. marta priekšpusdienā Nasdaq Riga mājaslapā parādījās paziņojums, ka uz 1. aprīli to pieteikusi pati akciju sabiedrība, kā iemeslu norādot akcionāru sapulci, kuru, starp citu, mazliet vēlāk atcēla.
D. Auziņa – Melalksne Dienas Biznesam norādīja, ka, apturot uzņēmuma akciju tirdzniecību biržā, cieš mazākuma akcionāri. «Tādējādi mazākuma akcionāru tiesības - brīvi pirkt un pārdot akcijas - tiktu būtiski ierobežotas. Savukārt, izslēdzot uzņēmumu no biržas, mazākuma akcionāri zaudētu ne tikai tiesības brīvi pirkt un pārdot, bet arī saņemt informāciju. Tāpēc, mūsuprāt, neviens no šiem risinājumiem nav piemērots un nerisina šo situāciju. Pie tam emitenta izslēgšana no biržas saraksta ir speciāla situācija ar īpašiem nosacījumiem,» teica D. Auziņa – Melalksne. Šāda situācija, lai arī uz vienu dienu, tiek paredzēta 2019. gada 1. aprīlī pēc AS Olainfarm valdes iniciatīvas.