Komersantiem bez atzītā saņēmēja statusa muitošana kļuvusi komplicētāka

Likumdošana

Pērn decembra vidū stājās spēkā izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 500 Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi, tostarp 44. punktā. Tāpat kā līdz šim, personai, kura uzrāda vai kuras vārdā tiek uzrādītas preces pagaidu uzglabāšanai, pagaidu uzglabāšanas deklarācija jāiesniedz uzraudzības muitas iestādē, kas norādīta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai. Atšķirība vien tā, ka līdz šim uzrādāmās preces varēja atrasties pagaidu uzglabāšanas vietā, bet tagad tās jāuzrāda uzraudzības muitas iestādē. Pēc Muitas pārvaldes Muitošanas procesu vadības daļas Muitošanas procesu nodaļas vecākā muitas eksperta Edgara Mazula skaidrotā komersantiem, tas nozīmē: «Lai noslēgtu tranzīta procedūru un precēm piemērotu pagaidu uzglabāšanu, tām nav vairs jāatrodas pagaidu uzglabāšanas vietā. Ja uzņēmumam nav atzītā saņēmēja atļaujas, transporta līdzeklim ar kravu tranzīta procedūras noslēgšanai ir jāierodas pie attiecīgā muitas kontroles punkta.»

Vai pēc VID skaidrojuma DB: «Iepriekš uzņēmējs, kurš nebija saņēmis atzītā saņēmēja statusu, varēja nenogādāt preces uzrādīšanai galamērķa muitas iestādē, bet, saskaņojot ar galamērķa muitas iestādi, uzrādīt tās citā vietā (piemēram, pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā). Izvērtējot Eiropas Savienības normatīvo regulējumu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi, secināts, ka autopārvadājumiem preču uzrādīšana ārpus muitas kontroles punkta teritorijas būtu pieļaujama tikai, ja preces saņem vai nosūta atzītā saņēmēja vai nosūtītāja atļaujās apstiprinātās vietās.» Tādējādi veiktās izmaiņas, VID ieskatā, ir nacionālā tiesiskā regulējuma sakārtošana atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām.

Pabojā dzīvi

Kā skaidro kāds nozares spēlētājs, dzīvē tas nozīmē sekojošas izmaiņas. Pēc viņa teiktā, pirms apmēram pieciem gadiem tikusi ieviesta kārtība, kad krava ar automašīnu no muitas punkta ar tur noformētu tranzīta deklarāciju varēja tikt pa taisno vesta uz muitas noliktavu pagaidu uzglabāšanai. Muitai pa e-pastu tika iesniegta pagaidu uzglabāšanas deklarācija, informējot par to, ka krava ieradusies un nodrošinājums vesels, vai arī ir kādas neatbilstības preču skaita un svara ziņā. Ja bija kādas neatbilstības, tad muitnieks slēdza tranzīta procedūru, ņemot tās vērā, un piemēroja nākamo procedūru – pagaidu uzglabāšanu.

Savukārt tagad procedūra ir šāda: šoferis ar kravu aizbrauc uz muitas posteni, kur tiek uzlikts nodrošinājums. Lai, piemēram, konteineri izvestu, šoferim vai muitas noliktavas pārstāvim jāiet uz muitas posteni, jāpaņem numuriņš, jāgaida rindā, jāiedod dokumenti, kurus tikai tad muita sāk apstrādāt. Tad tiek noslēgta tranzīta procedūra, noformēta pagaidu uzglabāšana, un šoferis dodas ar kravu uz muitas noliktavu. Pirms tam gan jābrauc vēl viens aplis, lai šo plombi pie tā paša darbinieka, kurš to uzlika, pārbaudītu. Taču, kā uzsver nozares spēlētājs, ir vairāki neatbildēti jautājumi. Proti, ir noslēgta tranzīta procedūra un atvērta pagaidu uzglabāšanas procedūra ar konkrētu preču apjomu. Taču pa ceļam auto var saplīst, iekļūt avārijā, kravu var nozagt, vai šoferis var izdomāt doties uz krogu. Tā kā tranzīta procedūra noslēgta, tad «galvojums ir mans». Taču krava vēl nav nonākusi līdz muitas noliktavai, nav pārbaudīta, pārskaitīta, līdz ar ko, kad tā tiek atvesta un pārbaudīta, var nākties veikt dokumentu labošanu: «Viņi mani spiež pieņemt preces bez pārbaudes.» Kas šādā situācijā notiks, ja būs kādas neatbilstības,, šobrīd neesot skaidrs. Viņš arī atzīst, ka katrā muitas postenī esot sava jaunās kārtības interpretācija. Tāpat ir jautājumi par muitas posteņu infrastruktūras piekļuvi un piemērotību, piemēram, lidostā (priekšā barjera, nav stāvvietu) vai šķirotavā (var nostāties tikai četras mašīnas). Nav arī skaidrs, kāpēc dzelzceļa kravu gadījumā viss ir pa vecam.

Laiks un nauda

Pēc nozares komersanta teiktā, vienīgie ieguvēji no jaunās kārtības būs transporta kompānijas, kuru šoferi tērēs laiku, nīkstot muitas punktos. Ja iepriekš muitas noliktavas pārstāvis šofera atvestos dokumentus varējis noformēt un aizsūtīt muitai pa e-pastu pusstundas laikā, tad tagad var paiet stundas, proti, viņam vajadzēs doties uz muitas posteni, paņemt un atvest dokumentus, tos noformēt, aizbraukt atpakaļ, sagaidīt, kamēr muita otrreiz pārbauda plombes, un tikai tad šoferis ar kravu varēs doties uz muitas punktu. Vaicāts, kāpēc šoferis nevar ar viedtelefonu nofotografēt dokumentus, viņš atzīmē, ka ne visiem tādi ir, tāpat ir ārvalstnieki, «kuriem neko neiestāstīsi». Viņš arī lēš, ka jaunā kārtība sarežģīs darbu apmēram 70% jeb vairākiem desmitiem muitas noliktavu, kam nav t. s. atzītā saņēmēja statusa. Tā iegūšana mazākiem spēlētājiem esot ļoti komplicēta.

Arī kādas muitas noliktavas deklarante atzīst, ka jaunā procedūra pusstundas vietā prasa 2‒3 stundas un sarežģī dzīvi gan komersantiem, gan pašai muitai. Tai pašā laika viņa atzīst: «Viņi tur augšā to izdomāja – ko gan mēs tur varam darīt?» Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš norāda, ka juridiski pret jauno kārtību iebilst nevar. Taču ir jautājums par to, kāpēc komersanti nevēlas iegūt, piemēram, t. s. atzītā ekonomiskā operatora statusu. Pēc viņa teiktā, viens no iemesliem ir komersantu ieskatā nepamatoti stingrā kontrole, ko muita veic pret šiem priviliģētajiem uzņēmumiem. VID gan atzīmē, ka grozījumi tika saskaņoti ne tikai ar atbildīgajām ministrijām, bet arī ar iesaistīto nozaru asociācijām. Taču ne visi, jo īpaši mazāki komersanti ir to biedri.

Uz jautājumu par to, cik un kurus komersantus izmaiņas ietekmē, VID norādīja, ka «normatīvie akti neparedz šādu sarakstu sagatavošanu, turklāt šie noteikumi var skart jebkuru personu, kura vēlas preces novietot pagaidu uzglabāšanā». Savukārt attiecībā uz to, vai muitas punkti un infrastruktūra (pietiekami daudz stāvvietu) izmaiņām gatava, VID atzīmēja: «Lai uzlabotu muitas klientu apkalpošanu, VID pastāvīgi īsteno infrastruktūras attīstības pasākumus, tai skaitā turpinot darbu pie papildu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveides MKP un tā tuvumā.» Tikmēr informācija par pērnā gada nogalē veiktajām izmaiņām muitošanas procesā VID mājaslapā publicēta šā gada 19. martā.