Rīga pozitīvi izsakās par Tallinas lēmumu aizliegt plastmasas traukus publiskos pasākumos, tomēr strauji tās pēdās nesekos

Vide

Eiropas Parlaments (EP) marta beigās apstiprināja vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu pēc 2021. gada. Līdz tam brīdim ir jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība. Tāpat līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%, lēmis EP. Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem – jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem. Noteikumi arī paredz, ka uz cigarešu ar plastmasas filtriem, kā arī plastmasas glāžu, mitro salvešu un higiēnas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto brīdinājumi par to kaitīgumu videi. EP ziņotāja Frederike Rīsa norāda, ka šis likums videi nodarītā kaitējuma apjomu samazinās par 22 mljrd. eiro. Tādas tiek lēstas plastmasas piesārņojuma radītās izmaksas Eiropā līdz 2030. gadam. Jāmin, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piesārņojuma. Noteikumi attieksies uz produktiem, kas veido apmēram 70% šādu atkritumu. Plastmasas lēnās sadalīšanās dēļ piedrazojuma apjoms jūrās, okeānos un pludmalēs pieaug visā pasaulē. Plastmasas atliekas nonāk jūras dzīvnieku organismos un līdz ar to arī cilvēku barības ķēdē.

Soli priekšā

Kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir spērusi soli priekšā faktiski visai Eiropai attiecībā uz plastmasas trauku izmantošanas aizliegumu. Tallinas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka no šā gada oktobra būs aizliegts publiskos pasākumos izmantot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus. Aizliegums neattiecas uz traukiem un ēdamrīkiem, kas izgatavoti no sertificētas bioloģiski sadalošās plastmasas. Pasākumu rīkotājiem arī būs jāgādā, lai pasākumos būtu pieejami vismaz trīs atsevišķi konteineri – proti, jauktiem sadzīves atkritumiem, iepakojumiem un atkritumiem, kas bioloģiski sadalās. DB aptaujātās pašvaldības pozitīvi izsakās par Tallinas sperto soli, tomēr uzreiz steigties pakaļ kaimiņiem negrasās. Rīgas pašvaldība norāda, ka pašreizējais valsts deleģējums pieņemt šādu aizliegumu neļauj. «Tallinas iniciatīva ieviest šādu aizliegumu jau šā gada 1. oktobrī ir apsveicama un vērā ņemama, un mēs sekosim līdzi Tallinas pieredzei. Kā zināms, EP ir atbalstījis iniciatīvu, sākot ar 2021. gadu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs aizliegt vienreizlietojamos plastmasas iepakojumus un galda traukus. Šo iniciatīvu ir atbalstījusi arī Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un paredzams, ka šis aizliegums tiks ieviests visā ES teritorijā,» norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RDMVD) Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe. Viņa skaidro, ka Rīgas pašvaldība tāpat kā citas Latvijas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē, uzrauga un veic saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem un pieņemtajiem likumiem. Lai Latvijā, tai skaitā arī Rīgā, īstenotu ieceri par plastmasas trauku lietošanas aizliegumu, esot nepieciešami likumu grozījumi, kurus izstrādā VARAM. Savukārt, izvērtējot Rīgas iespējas ieviest līdzīgu ierobežojumu publisko pasākumu organizatoriem, esot jāņem vērā, ka vienīgais pašvaldības normatīvā akta veids, kas ir saistošs trešajām personām, ir pašvaldības saistošie noteikumi, kurus pašvaldības var izdot tikai ar likumā dotu deleģējumu. Turklāt esot jāņem vērā, ka publiskos pasākumus saskaņo izpilddirektors un viņam nav tiesību ar saviem normatīvajiem aktiem noteikt stingrākas prasības nekā tās, kas ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos, uzsver E. Piņķe. Līdz ar to pašreizējais valsts deleģējums pieņemt šādu aizliegumu neļauj. Tomēr Rīga pārrunās iespējas ar VARAM. «Jāņem vērā, ka, lai nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos ieviestu, vajadzīgs zināms laiks, kas, visticamāk, būtu ļoti tuvu plānotajam aizliegumam no 2021. gada lietot vienreizlietojamos plastmasas traukus visā ES teritorijā,» piebilst E. Piņķe.

Piemēro iepirkumos

Arī Liepājas pašvaldība norāda, ka Tallina ar šo lēmumu ir spērusi ļoti nozīmīgu soli vides aizsardzības jomā. Pašvaldības pārstāve Dace Freidenfelde atzīmē, ka Latvijā arvien vairāk tiek domāts par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi un veicamajiem uzdevumiem šī kaitīguma mazināšanā un novēršanā. Piemēram, šobrīd Latvijā ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, kā vienu var minēt bezmaksas plastmasas maisiņu neizsniegšanu u.c.

«Ņemot vērā, ka EK plāno aizliegt vienreizlietojamos plastmasas traukus, kam ir pieejama alternatīva, arī Liepāja to ir gatava ievērot. Tāpat mums jau šobrīd nav tādu iepirkumu, kuros būtu iekļauti plastmasas trauki. Bet konkrētu pašvaldības lēmumu par aizliegumu izmantot vienreizējos plastmasas traukus vēl nav,» skaidro D. Freidenfelde. Arī Cēsu pilsēta ir par zaļo domāšanu un iestājas par atkritumu samazināšanu, bet par šādu risinājumu, kas būtu līdzīgs Tallinas piemēram, vēl neesot diskutēts, informē Cēsu pašvaldības pārstāvis Aleksandrs Abramovs.

Dzert no krāna

EP ir arī atbalstījis priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens. Pērn EP aicināja savus likumdevējus un darbiniekus rādīt piemēru pārējiem ES pilsoņiem un vairs nedzert ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs, kā arī izveidot EP ēkās dzeramā ūdens strūklaku tīklu. «Esmu priecīgs paziņot, ka EP birojs nolēmis atbrīvoties no plastmasas pudelēm un pēc iespējas samazināt vienreiz lietojamās plastmasas izmantošanu parlamentā no 2019. gada jūlija,» toreiz paziņoja EP viceprezidente, somu ekoloģe Heidi Hautala. Savukārt Saeimas deputāts, Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs tik tikko iesniedzis aicinājumu Saeimas prezidijam noteikt aizliegumu vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu lietošanai Saeimā, tādējādi rādot sabiedrībai labās prakses piemēru un pievēršot lielāku uzmanību apkārtējās vides aizsardzībai. Viņš atsaucas arī uz jau minēto Tallinas piemēru.