Atkritumu apsaimniekošana Tādu lielvalstu kā Indijas un Ķīnas lēmums aizliegt plastmasas atkritumu importu liek Eiropai meklēt alternatīvas

No divdesmitā gadsimta vidus līdz mūsdienām pasaulē ir strauji pieaugusi plastmasas ražošana – no 1,5 milj. tonnu 1950. gadā līdz 322 milj. tonnu 2015. gadā, līdz ar ko ir pieaudzis arī plastmasas atkritumu daudzums, ziņo Eiropas Parlaments (EP). Nule kā Indija ir paziņojusi, ka nosaka pilnīgu aizliegumu plastmasas atkritumu importam no citām, lielākoties attīstītajām valstīm. Indijas lēmums pārtraukt plastmasas atkritumu importu skaidrojams ar centieniem samazināt atšķirību starp atkritumu radīšanas un to pārstrādāšanas jaudām, jo Indijā ik dienu tiek radīti aptuveni 26 tūkst. tonnu plastmasas atkritumu. Sākotnēji bija plānots, ka aizliegums stāsies spēkā jau no šā gada 1. marta, taču tagad ir pieņemts lēmums, ka tas notiks no šā gada septembra. Tas nozīmē, ka tādai valstij, kā, piemēram, Lielbritānija būs jādomā, kā tikt galā ar radītajiem plastmasas atkritumiem. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā aizliegumu attiecībā uz plastmasas iepakojuma importu ieviesa Ķīna.

Citi risinājumi

Ar aizliegumu Indija vēlas arī veicināt ilgtspējīgu valsts attīstību, vienlaicīgi radot iespējami mazāko ietekmi uz apkārtējo vidi. Jāmin, ka Indija ir apņēmusies līdz 2022. gadam izskaust vienreiz lietojamās plastmasas izmantošanu, raksta Lielbritānijas medijs Independent. Aizliegums attiecībā uz šo atkritumu importu Indijā bija spēkā arī iepriekš, tomēr atsevišķās valsts daļās esošās īpašās ekonomiskās zonas varēja saņemt atļaujas importēt plastmasas atkritumus no citām valstīm. Jau piesauktā Lielbritānija ir viena no lielākajām plastmasas atkritumu eksportētājām uz Indiju. Šobrīd jau palielinās Lielbritānijas plastmasas atkritumu eksports uz Malaiziju, Vjetnamu un Taizemi. Iepriekš, pēc Ķīnas aizlieguma, Lielbritānijas politiķi izteicās, ka valstij būtu jābeidz sūtīt savus atkritumus uz ārvalstīm un jāsāk tos vairāk pārstrādāt pašiem. Tomēr toreiz Indija tika izvēlēta kā pagaidu un īstermiņa alternatīva Ķīnas maršrutam.

EP pagājušā gada nogalē ziņoja, ka puse no plastmasas daudzuma, kas tiek savākta otrreizējai pārstrādei, tiek eksportēta uz valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), kur atkritumi tiek apstrādāti. Eksportēšanas iemesli ir vairāki: kapacitātes trūkums, neatbilstošas tehnoloģijas vai nepietiekami finanšu resursi atkritumu pārstrādei uz vietas. Agrāk nozīmīga daļa no plastmasas atkritumu daudzuma nonāca Ķīnā, bet nesenais šīs valsts lēmums aizliegt plastmasas atkritumu importu no ES liek Eiropai steidzami meklēt citus risinājumus. Nelielais plastmasas pārstrādes apjoms ES rada nopietnus zaudējumus ekonomikai, turklāt nodara kaitējumu videi. Aptuveni 95% no kopējās plastmasas iepakojumu vērtības ir burtiski izsviesti pēc īsā, vienreizlietojamā izmantošanas cikla. Plastmasas ražošanas un tās palieku dedzināšanas process katru gadu emitē aptuveni 400 milj. tonnu CO2 visā pasaulē. Šo rādītāju varētu samazināt, veicinot atkārtotu pārstrādi, norāda EP.

Problēmas ar pārstrādi

Galvenās grūtības, kas nestimulē atkārtotu plastmasas pārstrādi, ir tajā iegūtā produkta kvalitāte un cena, salīdzinot ar no jauna ražotu preci, spriež EP. Plastmasas pārstrādātājiem ir nepieciešams liels plastmasas daudzums, kas ir ražota saskaņā ar kontrolētām, specifiskām prasībām un par konkurētspējīgu cenu. Tomēr, tā kā plastmasu var viegli pielāgot katra ražotāja vajadzībām, izejvielu daudzveidība apgrūtina pārstrādes procesu, padara to dārgu un ietekmē gala produkta kvalitāti. Rezultātā pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes plastmasas veido tikai 6% no kopējā plastmasas pieprasījuma Eiropā.

Jāatgādina, ka pagājušā gada septembrī EP deputāti atbalstīja Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasas apriti ekonomikā, kas paredz, ka līdz 2030. gadam viss plastmasas iepakojums būs pārstrādājams. Tas nozīmētu lielāku interesi par otrreizējo pārstrādi, taču deputāti atzīmē, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, kas veicinātu pieprasījumu pēc otrreizējās pārstrādes plastmasas tirgū.

Lētāka izejviela

Kaspars Fogelmanis, AS PET Baltija valdes priekšsēdētājs, uz jautājumu, vai Indijas plāns slēgt tirgu nepārstrādātajiem plastmasas materiāliem no šā gada septembra kaut kādā mērā ietekmēs arī Latvijas otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumus, norāda, ka, visticamāk, tas neatstās nekādu būtisku negatīvu ietekmi. «Indiju kā pamata noietu tirgu saviem polimēru materiāliem izmantoja vairākas Rietumeiropas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, kas tagad būs spiesta meklēt tirgu citur. Tāpēc, ņemot vērā, ka Eiropas tirgū polimēru materiālu piedāvājums kļūs lielāks, varētu samazināties to pārdošanas cena. Tas savukārt ir pozitīvs signāls polimēru pārstrādes uzņēmumiem, kuru kopējās ražošanas izmaksas kļūs konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar pirmreizējo izejvielu ieguvi/ražošanu.» Viņš arī atzīmē, ka, piemēram, uz Ķīnu ir iespēja eksportēt jau pārstrādātas otrreizējās izejvielas granulu formā un šajā tirgū pieprasījums pēc šīm izejvielām ir augošs. Turklāt Eiropā, visticamāk, būs nepieciešamas jaunas pārstrādes jaudas, kas nozīmē arī jaunas investīcijas ekonomikās un jaunas darbavietas.

«Jau šobrīd pēc t.s. China ban pārstrādes jaudas Eiropā ir nepietiekamas un sagaidāms, ka, Indijai slēdzot savu tirgu, situācija tikai vēl vairāk saasināsies. Nepieciešamība Eiropā attīstīt arī savas pārstrādes jaudas kalpos par spiedienu arvien vairāk visām valstīm virzīties uz aprites ekonomikas principiem, paplašinot arī zaļo iepirkumu sistēmu un jaunu produktu ražošanā plašāk izmantot otrreizējās izejvielas,» spriež K. Fogelmanis. Un arī Latvijai neizbēgami tas būs jādara, lai pēc iespējas spētu te radītos un sašķirotos materiālus tepat arī pārstrādāt jaunās izejvielās un ideālā gadījumā – arī gala produktos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eco Baltia grupa investē pārstrādes rūpnīcās, lai tās būtu konkurētspējīgas un varētu tirgū piedāvāt arī jaunus produktus. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levits bilst, ka, salīdzinot ar Ķīnu, Indija ir mazāks spēlētājs plastmasas atkritumu tirgu. Noteikti šim lēmumam sekas būs, taču ne tik smagas kā Ķīnas gadījumā, jo Eiropas atkritumu apsaimniekotāji jau ir diversificējuši riskus. Taču skaidrs ir viens – plastmasas pārstrāde kļūs dārgāka un uzņēmumi, lai varētu nopelnīt, vēl vairāk samazinās šķirotas plastmasas iepirkuma cenas.