2019. gada otrā ceturkšņa dotācijas aizturēšana līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai ir pašreizējais risinājums jau vairāk nekā mēnesi ilgajā strīdā par uzņēmumu Rīgas satiksme un Rīgas mikroautobusu satiksme veikto invalīdu pārvadājumu uzskaiti

Pārvadājumi

Sabiedriskā transporta padome 29. martā atbalstījusi Autotransporta direkcijas (ATD) priekšlikumu apturēt 2,2 miljonus lielo avansa dotāciju par pasažieru ar invaliditāti pārvadājumiem līdz maijam. «Direkcija krasi norobežojas no vēlmes pārvadājumu jautājumu politizēt. Mūsu nolūks ir gūt skaidrību par dotācijas izlietojumu. Paralēli notiek darbs pie valstī vienotas sistēmas izveides, kas izslēgs vairumu šā brīža strīdu cēloņu,» intervijā Dienas Biznesam uzsver ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Līgums ar Rīgas domi

Jautāts par RMS pārmetumiem, ka uzņēmums tiek nomelnots, izteicis pat gatavību tiesāties un nesaskata pārkāpumus savā darbībā, K. Godiņš norādīja, ka izteiktās šaubas par neatbilstībām RMS un RS invalīdu pārvadājumu uzskaitē nav kāda uzņēmuma vainas apstiprinājums. Tieši tādēļ šobrīd konkrēts lēmums attiecas uz Rīgas domi.

«Dotācija līdz maijam ir aizturēta Rīgas domei. Mūsu līguma partneris konkrētajā gadījumā nav kāds atsevišķs pārvadātājs, bet gan Rīgas dome. Katra puse šajā lietā, tostarp RMS, var rīkoties, kā vēlas. Ja grib tiesāties, to var darīt. Pieminēšu jau Sabiedriskā transporta padomes sēdē Rīgas satiksmes valdes locekļa Jāņa Meirāna teikto, ka RS dod informāciju. Tas ir pārvadātāju pašu interesēs – tikt skaidrībā, un pēc iespējas ātrāk. Es ceru, ka sadarbība turpināsies un būs skaidrība. Uzskatu, ka Rīgas dome ar savu vēstuli mums ir atzinusi, ka viņu sistēmā ir nepilnības un tās ir jānovērš!» sacīja K. Godiņš.

RS valdes loceklis J. Meirāns pēc Sabiedriskā transporta padomes sēdes lēmuma 29. martā Dienas Biznesam atzina, ka RS pārvadājumos invalīdu īpatsvars atsevišķos maršrutos ir lielāks, tomēr pauda neizpratni par nepieciešamību aizturēt dotāciju. Viņš uzsvēra, ka šobrīd notiek manipulācijas ar statistiku un pagaidām nav pamata runāt par kaut kādiem pārvadātāju pārkāpumiem.

Jāpiebilst, ka, atšķirībā no reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem, par biļešu kontroli lielajās pilsētās atbild pilsētas pašvaldība. Pēc būtības uz visiem jautājumiem par neskaidrībām pārvadājumu uzskaitē ir jāatbild pašvaldībai, konkrētajā gadījumā Rīgas domei.

Vecās neskaidrības

«Mums aizdomas ir vēl aizvien, tādēļ aicinājām Sabiedriskā transporta padomi šo dotāciju aizturēt. Līguma partnerim tiek lūgts novērst neskaidrības vai pārkāpumus, ja tādi ir. Līdzīgs gadījums bija, piemēram, ar Liepājas pilsētu 2016. gadā, kad uzsvērām, ka nepiekrītam, kā tiek uzskaitīti personu ar atvieglojumiem pārvadājumi sabiedriskajā transportā, un lūdzām to mainīt,» sacīja K. Godiņš.

Kā vienu no būtiskākajām neskaidrībām ATD vēl aizvien min pirmsākumā TV3 raidījumā Nekā personīga izskanējušo informāciju par neatbilstībām invalīdu pārvadājumos RS un RMS. Proti, RMS personu ar invaliditāti pārvadājumu īpatsvars ir 14%, bet RS – 4%.

«Tas ir viens no iemesliem, kas liek uzdot jautājumus, un mēs to esam lūguši skaidrot Rīgas domei. Viņi dod savu skaidrojumu, un mūsu ziņā ir tam ticēt vai arī neticēt. Tā ir jūtama statistiska atšķirība, un ir jautājums – kāpēc?» jautāja K. Godiņš.

ATD atzīst, ka katram pārvadātājam ir sava specifika. RS transportlīdzekļos cilvēki iekāpj pa vairākām durvīm, RMS – tikai pa vienām. RS ir iespēja invalīdiem nevalidēties braucienam, ja līdzi paņemta tikai invalīda apliecība, tomēr K. Godiņš nesaskata nepieciešamību invalīdiem nereģistrēt biļeti.

«Invalīdiem brauciens ir par brīvu. Viņiem pastāv risks kontroles gadījumā iekulties nepatikšanās. Personas atrašanās autobusā vai tramvajā ir leģitīma tad, ja ir biļete,» sacīja K. Godiņš.

Jautāts, kādēļ tikai šobrīd tāda jezga, K. Godiņš uzsvēra, ka jautājums par invalīdu pārvadājumiem Rīgā tiek apspriests jau ilgstoši, par ko liecinot arī Rīgas domes informatīvās kampaņas un aicinājumi invalīdiem iet pēc biļetēm. Arī biļešu kontroles jautājumi apspriesti iepriekš, un tikuši meklēti risinājumi.

Atklātas neatbilstības

Viens no šaubu iemesliem ir arī personu ar invaliditāti validāciju biežums transportlīdzekļos. ATD, apkopojot datus, par 19 tūkstošiem validāciju RS un RMS secinājusi, ka parādās pasažieri, kuri braukā pa 300 reizēm mēnesī.

«Tas liek uzdot jautājumus. Mēs tiekam klāt tikai apliecību un e-talonu numuriem. Skatījāmies, vai katram personalizētajam e-talonam pretī ir derīga invalīda apliecība. Bija situācijas, kur spēkā esošu apliecību nebija. Tas arī ir iemesls, kas liek turpināt izvērtēšanu, lai pārliecinātos. Te var iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, lai veiktu iztaujāšanu, vai tiešām personas ir tik daudz reižu braukušas. Saliekot visus apstākļus, mūsu lēmums bija aizturēt dotāciju, jo ir pārāk daudz neskaidru lietu,» argumentēja K. Godiņš.

Kopā ar Kontroles dienestu ATD pārstāvji piedalījušies RS un RMS braucienos. «Mums nav pārliecības, ka Rīgas dome spēj pienācīgi šo uzraudzību un kontroli par atvieglojumu uzskaiti nodrošināt. Diskusijas par šo jautājumu bija jau 2016. gadā. Tolaik Rīgas dome solīja, ka viņi 2017. gada laikā realizēs projektu, kura rezultātā būs pieejama visa informācija par personu ar invaliditāti pārvadājumiem, ka tā būs salīdzināma un pārbaudāma. Patlaban šāda sistēma, kas nodrošinātu iespēju salīdzināt, vai katram izsniegtajam e-talonam ir derīga invalīda apliecība, neeksistē. Rīgas dome mums oficiālā vēstulē ir atzinusi. Tas ir domes pienākums, izsniedzot šo personalizēto e-talonu, pārbaudīt un salāgot, vai invalīda apliecība ir derīga, vai neveidojas kādas neatbilstības, savietojot talona un apliecības derīguma termiņus,» norādīja K. Godiņš.

Top jauna sistēma

Tas, ka nekārtības iespējamas arī ārpus Rīgas, atzīst arī ATD, atzīstot, ka invalīdu apliecības nav drošas pret viltošanu, bet šoferi autobusos nav spējīgi atšķirt viltotus dokumentus no īstiem.

«Šī ir lieta, kas attiecas uz visu valsti. Invalīdu apliecību sagatavošana ir Labklājības ministrijas kompetencē. Šīs apliecības nav izdotas tādas, kas būtu drošas pret viltošanu. Nezinu, kāpēc, bet Labklājības ministrija šo jautājumu gadu gadiem nebija sakārtojusi. Tam nākotnē būs risinājums, un esam izdomājuši – kāds,» informēja K. Godiņš.

ATD ir uzsākusi darbu pie vienotas valsts atvieglojumu kategoriju validēšanas sistēmas izstrādes. Jau šogad tiks izstrādāta jauna datu bāze, kurā būs atrodama visa informācija par valsts sniegtajiem atvieglojumiem, – gan par personām ar invaliditāti, gan represētām personām, gan bērniem no daudzbērnu ģimenēm, gan bērniem bāreņiem. ATD un Pilsonības migrācijas lietu pārvaldei kopdarbojoties, plānots izveidot validācijas rīku.

«Kā ērtāko un izdevīgāko esam izvēlējušies ID karti. Patlaban, tā kā ir vecais ID kartes formāts, ieviest sistēmu nav iespējams. Jau no šī gada otrās puses sāks izsniegt ID kartes ar iestrādātu aplikāciju, kas ļaus nolasīt to. Pieliekot ID karti pie kases sistēmas, būs viennozīmīgi skaidrs, ka var izsniegt bezmaksas biļeti. Bez ID kartes šādu bezmaksas biļeti izsniegt vairs nebūs iespējams,» ieceri izskaidroja K. Godiņš. Praktiski tā varētu sākt darboties no 2020. gada, bet Rīgā, ievērojot, ka ir līgums ar Rīgas karti, no 2021. gada.

Atrisinās tehniskās problēmas

Tā kā e-taloni un citādi validācijas rīki ir pilsētu risinājumi, tad vēl aizvien pastāvēs vairāki validācijas rīki sabiedriskajā transportā.

«Tas, kas būtu ideāli, būtu vienota sistēma visā valstī. Mēs lielajām pilsētām piedāvāsim izmantot šo risinājumu arī pilsētu vajadzībām, tā izslēdzot citus atsevišķus meklējumus. Bija, piemēram, piedāvājums atvieglojumiem izmantot banku kartes, tomēr tas valstij bija neizdevīgi, arī tehniski tas neizskatījās pievilcīgs,» sacīja K. Godiņš.

Jāpiebilst – par vienotu validācijas sistēmu visā valstī pat daudz plašākā nozīmē runā pārvadātāju parstāvji. «Ja šādas vienotas sistēmas piedāvājums būtu, mēs noteikti iesaistītos tā izstrādē un atbalstītu,» Dienas Biznesam sacīja RS valdes loceklis J. Meirāns.

Šāda vienota sistēma atrisinās personu ar atvieglojumiem vienkāršu validāciju visos valsts sabiedriskajos transportlīdzekļos, novērsīs viltojumu iespējamību. Praktiskas dabas problēma, ka personas ar invaliditāti, iekāpjot autobusā, nereģistrē braucienu, bet kontrolieri aiz līdzcietības ir toleranti, paliek.

«Rīgā pašvaldība ir plašāka, un lieta ir skaļa, tas arī pārējiem liek aizdomāties par uzraudzību. Patiesībā jau runa ir par sistēmas sakārtošanu visā valstī, un tas lēnām notiek. Starp citu, no datiem par februāri mēs redzam, ka Rīgas pasažieru skaits e-validācijās un arī pie vadītāja ir samazinājies. Kā to izskaidrot, es nezinu – varam tikai minēt. Par martu datus saņemsim līdz aprīļa vidum, un tad jau būs redzamas skaidras tendences,» teica K. Godiņš, piebilstot, ka datu bāzi par atvieglojumu saņēmējiem, kas taps jau šogad, visi varēs sākt izmantot nekavējoties, negaidot izmaiņas ID-kartēs.Tiklīdz datubāze būs gatava, radīsies iespēja automatizēti pārbaudīt visu informāciju. Piemēram, pašvaldība sniedz informāciju par pārvadātajiem pasažieriem un validācijām, un ATD var pārbaudīt, vai e-taloniem pretī ir derīgas invalīda apliecības.