Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu

Transports

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Jautājums par to, vai esam pārvadājuši pārāk daudz invalīdu savos mikroautobusos un tādēļ saņēmuši pārāk lielu valsts dotāciju, nav ticības vai neticības lieta. Ja nav ticības, ja ir aizdomas, tad ir jāiet un jāpārbauda, nevis jāizsaka šaubas un nepamatotas apsūdzības.

Jau nosauktie skaitļi, ka RMS 2018. gadā pārvadājusi 1,6 miljonus pirmās un otrās grupas invalīdu, kas ir aptuveni 14% no visu pārvadāto pasažieru skaita, taču ir taisnība?

Protams. Situācija jau gadiem būtiski nemainās, un par to esam runājuši jau pirms vairāk nekā diviem gadiem. RMS pārvadāto personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti īpatsvars mainās 2% robežās: 2016. gadā tie bija 15% jeb 1 656 506 pasažieri, 2017. gadā – 17% jeb 1 776 783 pasažieri un 2018. gadā – 14% jeb 1 665 912 pasažieri. B-Bus grupā ir uzņēmumi, kas veic vietējas nozīmes reģionālos un starppilsētu pārvadājumus. Arī šajos reisos pārvadāto personu ar invaliditāti īpatsvars ir līdzīgs – 16%.

Ir kāds izskaidrojums, kādēļ Rīgas satiksmes autobusos pārvadāto invalīdu īpatsvars ir mazāks?

Skaidrojumi te ir pat vairāki. Pirmkārt, klients, kurš var izvēlēties bezmaksas braucienu, cenšas izvēlēties lielāko komfortu – mikroautobusos ir sēdvieta, bet autobusā tās var nebūt. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā ir daudz ārstniecības iestāžu, dažādu valsts pakalpojumu, kurus brauc izmantot cilvēki no reģioniem. Iebraucējiem nav e-talonu, tikai invalīdu apliecības, tādēļ validācija ir, izņemot papīra biļeti pie vadītāja. RMS tiek reģistrēti visi iekāpušie pasažieri, jo nav citas iespējas, toties autobusi ir ar vairākām durvīm, un invalīds, iekāpis autobusa aizmugurē, reti kad dodas pie vadītāja izņemt papīra biļeti. Lai arī noteikumi paredz, ka jāreģistrē visi braucieni, kontrolieri ir toleranti pret invalīdiem un neuzliek sodus, jo viņiem taču ir invalīdu apliecības. Rezultātā mēs nonākam pie prāvas atšķirības starp mikroautobusiem un autobusiem. Es uzskatu, – ja Rīgas satiksmes autobusos tiktu reģistrētas visas personas ar invaliditāti, valsts dotācijas uzņēmumam būtu jāpalielina par aptuveni miljonu eiro. RMS ir 28% papīra biļešu un tikai 72% e-reģistrāciju braucienam. Salīdzinoši RS papīra biļetes ir tikai kādi 5%. Ievērojiet šo atšķirību! Mūsuprāt, šī situācija rada nesapratni sabiedrībā, un mēs aicinām kontrolēt personas ar invaliditāti arī autobusos, atturoties no pārspīlētas tolerances. Tad skaitļi aptuveni izlīdzināsies. Šobrīd Rīgas satiksmes autobusos ļoti daudz pasažieru pēc būtības vizinās par brīvu, un tas nav labi. Cilvēkiem pienākas bezmaksas brauciens, tomēr, ja nav reģistrēta biļete un notiek nelaime, pasažieris nevar pretendēt uz ārstēšanās izdevumu atlīdzību, jo nav reģistrējies kā pasažieris. Nevajag uz problēmu skatīties virspusēji. Biļetes izsniegšana šajā gadījumā pasargā pasažieri, un būtu tikai pareizi, ja invalīdi šīs biļetes saņemtu visos sabiedriskajos transportlīdzekļos.

Bija pārmetums, ka šoferi brīvos brīžos reģistrē bezmaksas biļetes bez reāliem pasažieriem.

Pēdējās sarunās, kur klāt bija Rīgas satiksmes un RMS pārstāvji, ATD pārmeta, ka vaina ir izsniegtajās papīra biļetēs. Sākotnēji tika izteikti pārmetumi un aizdomas, ka RMS jaucas kasu sistēmās un tā mākslīgi papildina invalīdu braucienu skaitu. Kad to atspēkojām, sekoja pārmetums, ka šoferi brīvos brīžos drukā papildu biļetes, jo starp RS un RMS pārvadāto invalīdu skaitu ir atšķirības. ATD ir iespēja pieprasīt no mums videoierakstus. No šiem videoierakstiem viennozīmīgi varēs secināt, ka šoferi nekādas liekas biļetes neizsit. Ir pasažieris – ir biļete.

Tomēr tas ir daudz – pēc RMS pārvadājumiem 2018. gadā izskatās, ka sestā daļa sabiedrības ir personas ar invaliditāti.

Saruna ar ATD par to, ka invalīdus RMS pārvadā par daudz, ir bijusi jau pirms diviem gadiem, un jautājumi bija tie paši. Mūsu atbilde arī toreiz bija līdzīga – pārbaudiet un pārliecinieties. Mums mikroautobusos ir novērošanas kameras, kurās redzams viss biļešu reģistrācijas process. Braucieni tiek reģistrēti simtprocentīgi un korekti.

Tad viss ir pilnīgā kārtībā?

Nav kārtībā. Autotransporta direkcija ilgstoši nav paveikusi savus mājasdarbus, un no tā cieš ne tikai viens transporta uzņēmums, bet sabiedrība kopumā un, domāju, arī valsts budžets. Sistēma ir nesakārtota, un to nav izdarījusi Autotransporta direkcija. Problēma ir sistēmā, nevis pārvadātājos. Problēmu ir krietni vairāk par vienu pieminēto – kontroli Rīgas autobusos. Tas ir tikai viens no aspektiem. B-Bus pārvadājumi reģionos parāda, ka pārvadāto personu skaits ar invaliditāti mūsu tīklā svārstās ap 15%. Tie paziņojumi, ka reālais skaits ir 2% līdz 4%, ir viltus ziņas un manipulācijas. Vai patiešām sabiedrībā ir tik daudz personu ar invaliditāti, mēs varam tikai minēt. Tā nav mūsu kompetence, lai gan atļaušos norādīt, ka informācija par invalīdu apliecību viltojumiem ir un patiesos apjomus mēs nezinām. Ja tā ir problēma, tad attiecas uz visu valsti, un visā Latvijas teritorijā valsts pārmaksā par braucieniem, bet to var pateikt tikai Valsts policija, kas spēj konstatēt dokumentu viltojumus. Galvenā sistēmas problēma tomēr ir iespēja reģistrēties ar e-talonu un paralēli ar invalīda apliecību. Šajā gadījumā nav vajadzīga liela izdoma. Uzsvēršu, ka ne visi invalīdi ir nestaigājoši, kuriem vajadzīgs pavadonis. Vienkāršs piemērs – transportlīdzeklī kāpj persona ar invaliditāti un braucienam reģistrējas ar apliecību, savukārt savam radiniekam, draugam vai paziņam iedod e-talonu. Rezultātā ar vienas personas tiesībām brauc divi pasažieri. Mēs neizsniedzam invalīdu apliecības un neveicam to kontroli, mēs pārvadājam pasažierus, kuri transportlīdzeklī veic reģistrāciju kā 1. un 2. grupas invalīdi. Pārvadāto invalīdu skaits RMS būtiski nemainās, tādēļ es neizprotu, kādēļ tas kļuvis aizdomīgi tieši tagad. Jo sevišķi tādēļ, ka par problēmu esam runājuši jau iepriekš.

Kā izskaidrosiet, ka viena persona RMS transportlīdzeklī braukusi vairākus simtus reižu vienā dienā? Tā arī ir viltus ziņa?

Nē. Tā ir patiesība. 168 braucieni dienā. Tas ir sistēmā fiksēts fakts un arī pieder pie kopējā problēmas apraksta. Izskaidrojums ir gauži vienkāršs – kurjerpasts. Šajā gadījumā, visticamāk, invalīda e-talonu ir izmantojusi ne tikai viena persona, bet tā ir nodota lietošanā vēl citām personām. Ar vienu e-talonu braukā vairāki kurjerpasta izplatītāji – viens pēc otra, cauru diennakti, kamēr vien kursē mikroautobusi.

Vai ir kāds saprātīgs risinājums, lai ierobežotu vairākkārtēju invalīdu apliecību, e-talonu izmantošanu un izslēgtu viltojumus?

Esam šos risinājumus Autotransporta direkcijai ieteikuši jau pirms vairākiem gadiem. Viens no tiem ir vienotas e-sistēmas izveide, kas ļautu personām ar braukšanas atvieglojumiem reģistrēties jebkurā sabiedriskajā transportā, kur atvieglojumi piemērojami. Tas atrisinātu problēmu ar Rīgas viesiem no reģioniem, kuriem ir tādas pašas tiesības kā rīdziniekiem braukt transportlīdzekļos, izmantojot valsts noteiktos atvieglojumus, un, no otras puses, izslēgtu nepieciešamību izņemt papīra biļetes. Validācija būtu centralizēti kontrolējama un viennozīmīga.

Otra iespēja ir informāciju par invaliditāti norādīt personas ID kartē. Arī šajā gadījumā reģistrācija visā valstī būtu viennozīmīga. Par bankas kartēm kā validācijas iespēju bezmaksas braucienam esmu skeptisks. Neredzu šķēršļus personai ar invaliditāti atvērt bankā vairākus kontus un izņemt vairākas bankas kartes. Būtiskākais kritērijs jebkuram no risinājumiem ir tas, ka tam jādarbojas vienādi visiem Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Iepriekš ATD man ir atbildējuši, ka šādu vienotu sistēmu valstī izveidot būtu sarežģīti. Ir tikai viens jautājums – ja samaksāt miljonu par mūsdienīgu sistēmu ir sarežģīti, tad ap 17–19 miljoniem izmaksāt dotācijās par visām grupām, kurām pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, nav sarežģīti?

Uzskatāt, ka valsts dotācijās par invalīdu braucieniem pārmaksā?

Valsts pārmaksā par invalīdu pārvadāšanu ne tikai Rīgā. Lielākā vai mazākā mērā tas notiek visā Latvijā, bet tā nav pārvadātāju vaina. Vainīga ir sistēma, nevis pārvadātājs. Šo trūkumu apjomus noteikt nav mūsu spēkos.

Piemēram, Beļģijā visā valstī darbojas vienots e-talons, un nav iespējas sabiedriskajā transportā braukt, uzrādot invalīda apliecību, – ir viens vienīgs validācijas dokuments. Var runāt riņķī un apkārt par to, kurš un kad krāpjas, mēģināt kontrolēt, sodīt cilvēkus un apvainot uzņēmumus vai arī var izveidot labu sistēmu, kas izslēdz jebkādus krāpšanās mēģinājumus, kas ir nepārprotama, un izbeigt pārmaksāt.