Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

Būvniecība

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vid- zemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pārsūdzībai jātērējas

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

«Lai turpinātu tiesvedību, bija jāmaksā nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu – 60 tūkstoši eiro, un to aprēķina no apmierināmās prasības summas, kas ir 9,3 miljoni eiro. Līdzekļus lūdzām valsts budžetā, saņēmām un lietu pārsūdzējām,» paskaidroja D. Vilsone.

Zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs Dienas Biznesam apstiprināja savu gatavību lietu uzvarēt. «Lieta ir vinnējama, tur nav šaubu!» pārliecināti sacīja advokāts.

D. Vilsone Dienas Biznesam uzsvēra, ka ministrijai nav cita ceļa, kā vien tiesāties tālāk. «Ja mēs piekristu maksāt šos deviņus miljonus, tad radītu tiešus zaudējumus valstij! Kā zinām, nevienu līgumu tā izpildes laikā nemaina,» par tiesāšanās mērķi sacīja valsts sekretāre.

Viena formula

Sākotnēji liekas neticami, ka Nacionālā Būvkompāniju apvienība un Kultūras ministrija, izmantojot vienu un to pašu kārtulu būvniecības izmaksu aprēķināšanai, nonāk pie atšķirīgiem rezultātiem, tomēr, lai saprastu iemeslu, vispirms jāsaprot, par ko līguma slēdzēji vienojās.

Līgumu abas puses parakstīja 2008. gada 15. maijā. Līgumā tika iekļauts progresīvs noteikums – mainīt projekta izmaksas atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, un tam par pamatu izmantot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus. Pašu principu par progresīvu atzīst gan būvnieki kopumā, gan citas ministrijas un valsts iestādes.

«Līgumā tika ietverts, ka situācijā, kad cenas kāpj, būvniekam samaksā vairāk un situācijā, ja tās krīt, maksātājam jādod mazāk. Līgumā bija ietverts šis svētais mehānisms, kurš paredz ļoti godprātīgu attieksmi abām pusēm par to, kas notiek gadījumā, ja mainās ekonomiskā situācija valstī kopumā,» uzsvēra D. Vilsone.

No CSP datiem tika paredzēts ņemt datus par būvniecības izmaksu izmaiņām darbaspēkam, materiāliem un mehānismiem. To arī sauc par oficiālo būvniecības izmaksu indeksu (BII). Pēc līguma atbilstoši BII tika paredzēts būvniecības izmaksu pārrēķins ik ceturksni.

«Abas puses saņēma vienādus izejas datus, kā to līgumā bija apņēmušās, pēc tiem aprēķināja veikto darbu izmaksu pārrēķinu un veica norēķinus. Bija pilnīgi skaidra formula, kā ir jārēķina, un to izmantoja Kultūras ministrija, pieaicinātais starptautiskais būvuzraugs Hill International un Nacionālā Būvkompāniju apvienība līdz 2011. gada otrajai pusei,» norādīja R. Vonsovičs.

Advokāts pauda cilvēcisku sapratni par situāciju, kas veidojās laikā, kad visi rēķināja vienādi un nekādu strīdu vēl nebija. Tikai 2008. gadā cenas kāpušas un ministrijai bijis jāmaksā mazliet vairāk. Jau kopš 2009. gada sākusies ekonomikas lejupslīde, un ar katru nākamo ceturksni pēc aprēķiniem iznācis, ka būvniekiem jāsaņem aizvien mazāk un mazāk. «Jau 2011. gada vidū būvnieki lūdza nepielietot CSP sniegtos indeksus un pārrēķinu kārtību, un tā tas turpinājās līdz objekta nodošanai ekspluatācijā,» dokumentus caurlūkojot, sacīja advokāts.

Kurš neprot rēķināt?

Jautāts, kurš neprot rēķināt, R. Vonsovičs norādīja, ka prot visi un skaitliskie aprēķini, kas tika iesniegti tiesā, no abām pusēm ir aritmētiski pareizi. Nepareiza, izrādās, ir nevis aritmētika, bet gan algebra, proti, Kultūras ministrija CSP formulā ievieto indeksu BII un no sākotnējās Gaismas pils būvniecības izmaksu summas 217,14 milj. eiro iegūst 195,56 milj., ko arī ir samaksājusi. Savukārt, Nacionālā Būvkompāniju apvienība, izmantojot Darbaspēka izmaksu indeksu (DII) un ievietojot to formulā, no tām pašām nolīgtajām sākotnējām izmaksām iegūst vairāk nekā 204 milj. eiro. Te arī veidojas starpība – tiesas apmierinātās prasības apmērs deviņi miljoni eiro, par ko Kultūras ministrija cēlusi pārsūdzību.

Advokāts R. Vonsovičs norāda uz līgumu un CSP saņemtajiem datiem, uzsverot, ka Kultūras ministrija un starptautiskais būv- uzraugs Hill International izmantojuši pareizo mainīgo aprēķinos, bet Nacionālā Būvkompāniju apvienība izvēlējusies sev tīkamu mainīgo un tādēļ iegūst rezultātu, kas atšķiras.

«Tiesa iepriekš ir rīkojusies vienkārši, paņemot būvnieku aprēķinus un tieši tādus, kādi tie ir, iekļāvusi nolēmumā. Patiesību ir viegli pārbaudīt. Uzziņa CSP maksā astoņus eiro, jāiet tepat uz Lāčplēša un Valdemāra ielas stūri. Šis gājiens man prasīja pusstundu,» norādīja advokāts R. Vonsovičs.

Ne centa vairāk

D. Vilsone Dienas Biznesam uzsvēra, ka visus datus un rēķinus veicis arī valsts nolīgtais starptautiskais būvuzraugs Hill International, kas veicis gan norēķinu dokumentu pārbaudi, gan veikto darbu apjoma pārbaudi dabā un pārrēķinus atbilstoši CSP indeksam. Viņa ir pārliecināta par veikto rēķinu patiesumu un neredz pamatu izmaksāt deviņus miljonus eiro kā papildu samaksu par darbu.

R. Vonsovičs Dienas Biznesam atzina, ka visi saprot, cik nopietns bijis ekonomikas kritums pēc 2008. gada, tādēļ būvnieki lūguši nepiemērot līgumā norādīto indeksu. Tomēr šī sapratne neesot tulkojama kā pielaide līguma «noteikumu patvaļīgai maiņai».

Stāstam ir arī otra, tīri praktiska puse – naudas, lai samaksātu visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, ir pietrūcis, tā apgalvo Nacionālā Būvkompāniju apvienība. Daudziem būvniekiem Gaismas pils atmiņā ir samērā tumšs traips, bet dažiem tas ir sinonīms maksātnespējas procesam.