Latvijas ceļu būves kompānijas nākotnē raugās kā lielā nezināmajā, vienlaikus šajā gadā vēl neprognozējot kritumu, bet stabilu attīstību, jo ir gana daudz lielu projektu

Prognozes

Bažas rada neziņa par tuvāko nākotni, kad nav skaidrs, kas notiks ar Eiropas Savienības finansējumu, un gadījumā, ja tas būtiski saruks, kā to aizvietos valsts finansējums.

Šis gads vēl būs labs

Vienas no lielākajām ceļu būves kompānijām A.C.B., kas apvieno astoņus uzņēmumus, operatīvais vadītājs Armands Sviķis prognozē, ka šogad apgrozījums saglabāsies aptuveni iepriekšējā gada līmenī, gan piebilstot, ka pagājušajā gadā tas bija viens no lielākajiem pēdējos gados un ne katru gadu sanāk sasniegt to.

«Šobrīd ir diezgan daudz izsludinātu projektu, kuros vēl startējam, tādēļ domāju, ka tuvināti sasniegsim pagājušā gada apjomus. Šogad turpināsim Salu tilta rekonstrukcijas darbus, kā arī esam sākuši darbus A2 (Sēnītes posmā). Ir arī noslēgti līgumi ar atsevišķām pašvaldībām par ielu rekonstrukciju gan Talsos, gan Jelgavā, gan Preiļos, tā ka darbosimies visā Latvijas teritorijā,» klāsta A. Sviķis.

Līdzīgi optimistiski par šo gadu runā uzņēmuma Binders valdes loceklis Aigars Sēja: no darba apjoma viedokļa šis gads ceļiniekiem vēl varētu būt iespējami labs periods. Par to liecina šobrīd jau zināmais būvdarbu apjoms. «Pēc tehnoloģiskajiem pārtraukumiem turpināsim un pabeigsim dažādu projektu īstenošanu vairākos Latvijas reģionos, kā arī sāksim jaunu līgumsaistību izpildi. Binders bez ceļu būvniecības īstenos arī citus infrastruktūras būvniecības vai rekonstrukcijas projektus, piemēram, strādāsim tramvaja sliežu ierīkošanas un lidlauka kapacitātes paplašināšanas darbos,» viņš atklāj.

Uzņēmums šogad plāno darbus vismaz tikpat lielā apjomā cik pagājušajā gadā. Ir iestrādes, ir jaunas līgumsaistības, ir t.s. pārejošie objekti, kas ļauj prognozēt vēl diezgan ražīgu arī šo gadu. No šosezon plānotajiem projektiem galvaspilsētā viņš atzīmē Krasta ielas seguma atjaunošanu posmā no Ogres ielas līdz Salu tiltam. Līgumsaistības paredz šo darbu izpildi 90 dienu laikā. Tāpat viņš piemin sabiedrībā ilgi gaidīto procesu uz Siguldas šosejas, tas ar pilnu jaudu sāksies aprīļa vidū – pilnsabiedrība Binders un ACB sāks segas pārbūvi t.s. Sēnītes posmam. Kopumā šā projekta ietvaros tiks pārbūvēta šosejas abu brauktuvju sega vairāk nekā 30 km kopgarumā. Vasarā Kurzemes pusē uzņēmums plāno pabeigt autoceļa P111 Ventspils–Grobiņa 20 km gara posma pārbūvi, bet Vidzemē turpināsies un noslēgsies autoceļa P33 Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs pārbūve 8 km garā posmā.

Pretēji šiem uzņēmumiem Saldus ceļinieka valdes priekšsēdētājs Gints Karols prognozē apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Uzņēmuma šā gada nozīmīgākie darbi ir ielu remonti Saldū, Kuldīgā, Talsos un Dobelē, kā arī atsevišķi Latvijas Valsts ceļu projekti Kurzemes pusē.

Eksports ir tikai daļējs risinājums

Visi aptaujātie uzņēmumi par tuvākajiem gadiem runā ar bažām. Faktiski ceļu būvētājiem pašlaik vēl jāstrādā ar pilnu jaudu, iesaistot visus resursus, vienlaikus domājot, kā strādāt pēc gada un diviem, kad darba būs mazāk. A.C. B. operatīvais vadītājs A. Sviķis ir pārliecināts, ka katru gadu neieguldītā nauda infrastruktūras attīstībā netieši ietekmē visu ekonomiku kopumā, turklāt jāņem vērā, ka kopējā būvnieku kapacitāte arī ir ierobežota. Lielu projektu realizācijas gadījumā, kāds, piemēram, ir Rail Baltica, var būtiski pieaug pieprasījums pēc resursiem, kā rezultātā var sadārdzināties citu projektu realizācija. «Uz šo lietu ir jāraugās ilgtermiņā un, iespējams, ļoti prasmīgi jāpārdala finanšu līdzekļi gados, kad projektu apjoms nav tik liels un resursi ir vairāk pieejami,» spriež A. Sviķis.

Savukārt Binders vadītājs A. Sēja teic, ka raizes rada arī projekta Rail Baltica aizkavēšanās.

Kā viens no risinājumiem, ko darīt būvniekiem, kad samazinās darbu apjoms, ir strādāšana eksporta valstu tirgū, vismaz teorētiski. Praksē tas nav tik vienkārši, un, kā pilnīgi pamatoti norāda G. Karols, tas nekādā veidā neuzlabo pašmāju ceļu stāvokli. Turklāt viņš arī bilst, ka strādāšana eksporta tirgū ir saistīta ar milzīgiem kapitālieguldījumiem un veidojama ilgtermiņā, jo ceļu būve ir kapitāltehniski ietilpīga nozare – minerālo materiālu karjeri, asfalta rūpnīcas, laboratorijas, smagā industriālā tehnika utt. Tādēļ atsevišķu brigāžu nosūtīšana uz ārzemēm nebūs risinājums Latvijas infrastruktūras uzņēmumiem.

Tam piekrīt arī A. Sviķis, sakot, ka ceļu būvniecība kā eksporta prece ir ļoti nosacīta, jo būtiskākais, ko var eksportēt, ir tikai zināšanas. Tehnika, materiāli, kā arī mazkvalificētais darbaspēks tik un tā ir jāizmanto vietējais, līdz ar to ir rūpīgi jāizsver, kur un kādos projektos darboties eksporta jomā. A.C.B. gan regulāri piedalās ārvalstu infrastruktūras konkursos, tieši veicinot inženiertehnisko zināšanu eksportu. Savukārt Binders vadītājs piesardzīgi bilst, ka darbs eksporta tirgos ir risinājums, kas nav uzreiz atmetams, lai gan nav viegli īstenojams.