29. marts – diena, kad Lielbritānijai bija jāizstājas no ES, – ir garām. Nākamo izšķirošo datumu paredzēt no dienas uz dienu kļūst arvien neiespējamāk – 12. aprīlis, 22. maijs, 30. jūnijs vai cita diena ar pāris gadu nobīdi

Brexit

Zināms, ka 10. aprīlī ES līderi gatavojas sanākt uz ārkārtas samitu. Deputātu vidū populārākā no Brexit vienošanās alternatīvām ir atkārtots referendums. Iedzīvotāju vidū visskaļāk dominē viedoklis par palikšanu ES – vairāk nekā miljons cilvēku pirms pāris nedēļām bija izgājuši ielās ar plakātiem Exit from Brexit, bet teju seši miljoni internetā parakstīja petīciju, pieprasot apturēt izstāšanos no ES.

Nevienu scenāriju neatbalsta

Parlaments jau trīs reizes ir noraidījis Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Brexit vienošanos – tajā noteikta izstāšanās nauda apmēram 45 miljardu eiro apmērā un britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, noregulēts Īrijas un Ziemeļīrijas robežjautājums un pārejas periods tirdzniecības nosacījumu ieviešanai. Parlaments noraidījis arī izstāšanos bez vienošanās un iespēju neizstāties vispār.

Pēc neveiksmīgajiem balsojumiem parlaments ņēma kontroli savās rokās un rīkoja tā saucamos indikatīvos balsojumus, kas būtu kā alternatīvas T. Mejas panāktajam līgumam. Tomēr, pat balsojot divas reizes ar nedēļas pauzi, neviena no četrām alternatīvām vairākuma atbalstu neguva.

Pirmais scenārijs paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tas tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273. Otrs scenārijs Kopējais tirgus 2.0 paredzēja pieņemt T. Mejas Brexit nosacījumus, vienlaikus pieprasot vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261. Trešo scenāriju – atkārtotu referendumu – noraidīja ar 292 balsīm pret 280.

Arī ceturtais scenārijs, kas paredzēja uzdot valdībai atsaukt likumdošanas aktus par Brexit, dienu pirms gaidāmās izstāšanās tika noraidīts. Līguma par ES 50. pantā izklāstīta procedūra, kas jāievēro, lai dalībvalsts varētu izstāties no ES, ja tā to vēlas. T. Meja šo pantu iedarbināja 2017. gada marta beigās, kas arī noteica to, ka britiem no ES bija jāaiziet šā gada marta beigās. Taču briti joprojām var vienpersoniski atsaukt to, ka pants ir iedarbināts, un tam nebūtu nepieciešama citu ES dalībvalstu piekrišana. Ja Lielbritānija izvēlas pagarināt izstāšanās procesu, ES dalībvalstīm tam ir jāpiekrīt.

Šo ir atzinusi arī ES Tiesa – jebkurā mirklī var atcelt izstāšanos, tam nebūtu nepieciešama pārējo ES dalībvalstu piekrišana.

Varētu mēģināt ceturto reizi

Pēc šiem balsojumiem Brexit sarunu vadītājs no Eiropas Komisijas (EK) puses Mišels Barnjē sacīja, ka bezvienošanās izstāšanās kļūst arvien reālāka, taču no tās joprojām ir iespējams izvairīties. «Bezvienošanās izstāšanās nekad nav bijusi mūsu vēlme vai iniciēts scenārijs, bet 27 ES dalībvalstis ir tam gatavas. No dienas uz dienu tas kļūst arvien ticamāk,» The Guardian citē M. Barnjē.

Ticama versija, ka ES uzstādīs Lielbritānijai ultimātu, proti, tā piekritīs vēl vienam izstāšanās termiņa pagarinājumam, ja briti akceptē kādu no diviem scenārijiem: pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas vai atkārtots referendums, raksta The Independent.

ES ir noteikusi Lielbritānijai 12. aprīļa termiņu, līdz kuram vai nu jāpieņem T. Mejas panāktā vienošanās, vai jāatrod alternatīva, vai jāizstājas no ES bez vienošanās. Ja briti nobalsotu par vienošanos, Eiropadome piekristu vēl vienam termiņa pagarinājumam, un tas būtu 22. maijs.

ES ir sasaukusi ārkārtas samitu 10. aprīlī un brīdinājusi, ka Lielbritānija bez Brexit plāna riskē 12. aprīlī saraut attiecības ar savu lielāko tirdzniecības partneri, radot smagas ekonomiskas sekas. «Mēs esam bijuši ļoti pacietīgi ar mūsu britu draugiem, bet pat pacietība izsīkst,» izteicies EK prezidents Žans Klods Junkers. «Smags Brexit kļūst gandrīz neizbēgams,» neslēpj Eiropas Parlamenta Brexit komitejas vadītājs Gijs Ferhofstads, norādot, ka «Lielbritānijai ir pēdējā iespēja iziet no strupceļa vai stāties pretī bezdibenim».

Tikmēr britu Brexit ministrs Stīvs Barklajs licis noprast, ka valdība šonedēļ varētu sarīkot vēl ceturto balsojumu, lai novērstu ilgāku Brexit atlikšanu, raksta BBC. Ja piepildās variants par ilgāku izstāšanās atlikšanu, britiem būtu jāpiedalās maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. «Neuzskatu, ka tas būtu pareizi - sarīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas trīs gadus pēc tam, kad tauta ir nobalsojusi par izstāšanos no ES,» izteikusies T. Meja.

Premjere arī deputātiem solījusi atkāpties, tiklīdz tiktu apstiprināta Brexit vienošanās: «Es zinu, ka ir ilgas pēc jaunas pieejas un jaunas vadības otrajā Brexit fāzē, un es tam nestāvēšu ceļā.»

Sit pie trauksmes zvana

Vienalga, kuru scenāriju izvēlēsies britu parlamentārieši, valsts ekonomika cieš jau tagad. Lielbritānijas ekonomika varētu būt par vairāk nekā 2,4% lielāka, ja referendumā iedzīvotāji būtu balsojuši par palikšanu ES, raksta The Financial Times. Pēc ASV bankas Goldman Sachs analītiķu aplēsēm, Lielbritānija kopš referenduma ik nedēļu zaudē apmēram 600 miljonus mārciņu. Ietekmi jūt arī citas ekonomikas, kurām ir ciešas tirdzniecības saites ar Lielbritāniju, piebilst Goldman Sachs. Nekavējoties pieņemt lēmumu aicina daudzi augsta ranga biznesa cilvēki.

Lielbritānijas Mazumtirdzniecības konsorcija vadītāja Helēna Dikinsone uzsver, ka biznesam nepieciešama garantija, ka nebūs cietā Brexit. «Biznesi maksā par politisko nenoteiktību. Tiek neatgriezeniski tērēts gan laiks, gan nauda, gatavojoties bezvienošanās Brexit, kuru patiesībā vairums cilvēku, biznesmeņu un politiķu nemaz negrib piedzīvot,» viņa sacījusi The Guardian.

Politico publicējis Vācijas koncerna Siemens Lielbritānijas struktūrvienības vadītāja Jirgena Maiera atklāto vēstuli Lielbritānijas valdībai un parlamentam. «Pasaule skatās, kā no bākas un stabilitātes simbola, ar ko kādreiz asociējās Lielbritānija, tā pārvēršas par izsmiekla objektu. Pietiek. Mums sāk trūkt pacietības. Pieņemiet lēmumu, panāciet kompromisu muitas savienības jautājumos, lai ekonomikā atgrieztu drošību un stabilitāti!» raksta J. Maiers. Siemens ir viens no Lielbritānijas lielākajiem industriālajiem uzņēmumiem ar gada ieņēmumiem apmēram piecu miljardu mārciņu apjomā un 15 tūkstošiem darbavietu. J. Maiers norāda: kņada ap Brexit arvien vairāk apklusina vāciešu vēlmi investēt Lielbritānijā.

«Katru dienu uzņēmumi zaudē līgumus, investīcijas sarūk, kompānijas balso ar savām kājām un vienkārši aiziet no Lielbritānijas kā vietas, kur nodarboties ar biznesu. Mūsu starptautiskā reputācija ir aptraipīta, mēs esam driskās,» izteicies organizācijas Make UK šefs Stefans Fipsons (Stephen Phipson).