Latvija Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomē 9. aprīlī cīnīsies par dotāciju lielumu un solīsies dzīvot videi draudzīgāk

Eiropas savienība

To 3. aprīlī pēc Ārlietu ministrijas un Ministru kabineta ziņotāju uzklausīšanas valsts budžeta apspriešanas starplaikā ātri un bez jautājumiem zināšanai pieņēma un apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

Grib Kohēzijas miljardu

Tieši tā definējama Latvijas pozīcija pirms Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apspriešanas, jo Vispārējo lietu padomes sēde pēc būtības ir kā starta šāviens diskusiju sākumam. Tostarp 9. aprīlī tiks lemts par Lielbritānijas un ES sarunām, kas plānotas jau nākamajā dienā. Kā deputātus informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, pagaidām izteikt Latvijas pozīciju šajā jautājumā ir pāragri, jo Lielbritānija nav skaidri definējusi attieksmi Brexit tālākā risinājumā. Tas būs skaidrs tikai neilgi pirms sēdes ES. Lai kāda arī nebūtu Lielbritānijas nostāja, iemaksas ES budžetā kļūst krietni mazākas, tādēļ dotāciju saņēmējvalstis, kā, piemēram, Latvija, nervozē.

Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomē runās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam, kā arī par ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam. Abi šie jautājumi ir saistīti un paredz likt pamatus tālākām diskusijām vasarā.

«Sagaidām, ka lielākās diskusijas būs par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas ir kārtējā debašu tēma. Prezidentūra ir piedāvājusi fokusēties uz diviem jautājumiem – Kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika,» informēja Zanda Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka diskusijas pamats kopumā būs par to, kā nodrošināt reģionu sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un Kohēzijas politikas piemērotību jaunajām prioritātēm. Ar tām ne tik daudz jāsaprot kādi svaigi birokrātiski risinājumi naudas pārdalei, bet gan skaudrā realitāte, ka Lielbritānija izstājoties veido pamatīgu robu ES daudzgadu budžeta plānos.

«No Latvijas puses turpināsim uzturēt to ļoti skaidro pozīciju, ka mēs neredzam iespēju turpināt reģionu līmeņu atšķirību izlīdzināšanu, ja tiek pieņemts pašreizējais EK priekšlikums, proti, Latvijai Kohēzijas aploksne tiek samazināta par 13%,» deputātiem norādīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Dienas Bizness jau pērn rakstīja, ko praktiski nozīmē šie 13%. Konferencē Riga Cohesion tika sniegts praktisks Latvijas valsts skaidrojums un protesta pamatojums. Kohēzijas līdzekļu samazinājums nākamajā plānošanas periodā ir iecerēts par 13%, un tas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, krietni pārsniedz Brexit ietekmi. Lielbritānijas kā donorvalsts izstāšanās Kohēzijas fonda iespējas mazina vien par 6%. Kopumā samazinājums Latvijas aploksnē ir 584 miljoni eiro. Tiek samazināts arī ES līdzfinansējums no 85% līdz 70%, kas pie pašreizējiem skaitļiem prasa no Latvijas budžeta papildu 400 miljonus eiro. Īsāk sakot, ja tiek apstiprināta plānotā ES politika, Latvijas budžetā Kohēzijas aploksnes dēļ vien trūks aptuveni miljarda eiro.

Jāpiebilst, ka vidējais dzīves līmenis mūsu valstī ir tikai 64% no ES vidējā dzīves līmeņa.

Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola pērn konferencē Riga Cohesion bija ne tikai rezervēta, dodot cerības par iespējamām Kohēzijas finansējuma izmaiņām, viņa norādīja, ka ir pieļautas smagas kļūdas šīs politikas realizācijā.

Jāizlīdzina dotācijas

Šis sauklis patlaban ir praktiski visu augsto valsts ierēdņu mutēs. Vēl gada sākumā lauksaimnieki devās piketēt pie Eiropas Parlamenta un priecājās par iespēju parunāt ar vairākiem ES ierēdņiem, tomēr līdzšinējā veco Eiropas valstu nostāja bijusi cieta. Pēc pašreizējās tiešmaksājumu izaugsmes mūsu lauksaimnieku tiešmaksājumi pielīdzināsies ES veco dalībvalstu zemnieku dotācijām pēc 100 gadiem, iepriekš DB apliecinājusi Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa. «Runājot par kopējo lauksaimniecības politiku un to, kā nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus lauksaimniekiem un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības sektoru, Latvija turpinās ieturēt līdzšinējo pozīciju. Mēs uzsveram, ka nepieciešams izlīdzināt tiešmaksājumus un nesamazināt finansējumu lauku attīstībai. Lai arī mēs redzam, ka nākamajā periodā ir piedāvājums palielināt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniecībai, tomēr palielinājums nav pietiekams, savukārt paralēli piedāvātie samazinājumi lauku attīstībai par 15% rada nepieņemamu ainu,» informēja Zanda Kalniņa-Lukaševica,

Dzīvosim zaļi

Ministru kabinets 2. aprīlī jau apstiprinājis Latvijas pozīciju ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam. Starp citu, tieši ar šādu nosaukumu Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam izdots īpašs Eiropas Komisijas pārdomu dokuments, ko mūsu valdībā lasījuši un formulējuši savu nostāju. Arī šī dokumenta mērķis ir sagatavot augsni politiskai diskusijai šā gada vasarā Eiropas Komisijā par nākotnes prioritātēm. Galarezultātā diskusijas atspoguļosies daudzgadu budžetā.

«Eiropas Padome mudina strādāt četros lielos virzienos attiecībā uz ilgtspējas mērķu īstenošanu. Pirmkārt, ir runa par klimata pārmaiņu samazināšanu un pāreju uz aprites ekonomiku, otrkārt, par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas sistēmu, treškārt, EK iesaka zema oglekļa satura enerģiju. Visbeidzot visi šie mērķi ir jāsasniedz sociāli taisnīgā un sociāli ekonomisko kohēziju veicinošā veidā,» valdības piekrišanu EK izvirzītajiem mērķiem apstiprināja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. Viņš norāda, ka Latvijā organizēta valdības pozīcijas sabiedriskā apspriešana, notikušas konsultācijas ar ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un citiem sociālajiem partneriem.

«Mēs kā nozīmīgas dimensijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas kontekstā saredzam ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšanu, pāreju uz aprites ekonomiku ar domu, ka dzīve noteikti nav sliktāka, bet citāda un ilgtspējīgāka. Pāreja no lineārās uz aprites ekonomiku, ilgtspējīga lauksaimniecība un kvalitatīva pārtika, kā arī izglītība, zinātne, pētniecība, radošās industrijas un digitālās kompetences – tas būs kā pamats pārejai uz klimatneitrālāku un inovatīvāku ekonomiku. Valdība šo pozīciju ir atbalstījusi un lūdz to darīt arī deputātiem,» Saeimai sacīja V. Vesperis.

Tā kā steigšus bija jādodas spriest par valsts budžetu, neviens no deputātiem tā arī nejautāja, kas notiek gadījumā, ja Latvija perfekti realizē visu uzskaitīto ilgtspējas kalambūru, solot dzīvot videi draudzīgāk, bet dotācijas no ES tomēr samazinās, kā plānots, un zemniekiem neko vairāk neiedod. Par rezerves plāna esamību ziņas nebija arī nevienā no informatīvajiem ziņojumiem, kurus amatpersonas prezentēja deputātiem.