Ir tikai dažas uzņēmējdarbības nozares, kuras Rīgas dome paredz krasi ierobežot vai aizliegt Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam (RTP2030)

Rīgas teritorijas plānojums

Vairumam no aizliegumiem vai ierobežojumiem pamatojums ir esošajos likumos, noteikumos un teritorijas plānojumos, kā arī uzņēmēju un iedzīvotāju priekšlikumos un aptaujās.

RTP2030 izvirza prasības dažādu tirdzniecības un pakalpojumu objektiem atkarībā no funkcionālās zonas. Piemēram, RTP2030 tiek saglabāti ierobežojumi degvielas uzpildes staciju (DUS) un gāzes uzpildes staciju (GUS) izvietošanai dzīvojamo teritoriju tuvumā, kā arī tiek izvirzītas prasības auto stāvvietu organizēšanā. Arī citām nozarēm jārēķinās ar ierobežojumiem, kas var rasties zonējuma izmaiņu dēļ. Taču tikai vienu nozari ierobežo politisku iemeslu dēļ – azartspēles.

Vecrīgu neaiztiek

Līdz 10. aprīlim vēl turpinās RTP2030 pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Dienas Biznesam uzsver, ka Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam tiek izstrādāts, ievērojot pēctecības principu.

RTP2030 neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskajā centrā (RVC) un tā aizsardzības zonā, kur spēkā saglabājas 2006. gada 7. februāra saistošie noteikumi Nr.38 «Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi». Vecrīgā joprojām plānota ierobežota lielu tirdzniecības centru attīstība, tie pieļaujami atļautajās apbūves zonās, izvērtējot, vai konkrētais attīstības priekšlikums dos pozitīvu ietekmi uz RVC tirdzniecības telpisko struktūru. Plāns paredz, ka Vecrīgā attīstīsies «mazie veikali». Pirms gandrīz 15 gadiem dome ir devusi zaļo gaismu gan Centrāltirgus, gan Vidzemes (Matīsa) tirgus attīstībai, skaidrojot, ka šie objekti pieder pie lielākajām kultūrvēsturiskajām, ekonomikas attīstības, tūrisma vērtībām un ir nozīmīgi iedzīvotāju apkalpes infrastruktūras objekti. Kopumā Rīgas vēsturiskais centrs aizņem 438 hektārus no 304 m2 lielās Rīgas platības.

Pārsteidz nianses

Ir nozares, kuras jau izvērtējušas, kā RTP2030 ietekmēs to darbību un saredz traucējumus. SIA Maxima Latvija nekustamā īpašuma attīstības daļas vadītājs Viktors Novikovs skaidro, ka uzņēmums detalizēti izskata katras izmaiņas, ko ievieš dažādas valsts institūcijas, lai izvērtētu, kā tās ietekmē Maxima veikalu tīkla attīstību.

«Jaunajā teritorijas plānojumā ir atsevišķas nianses, uz kurām vēlētos vērst uzmanību, taču galvenokārt pārsteidz prasība jaunajā plānojumā vairākkārtīgi palielināt minimālo prasīto autostāvvietu skaitu pie neliela izmēra veikaliem. Šāda prasība, mūsuprāt, ir pārspīlēta, jo šo veikalu pircēji attālumu līdz veikalam izvēlas mērot pārsvarā ar kājām vai izmantojot velotransportu. Turklāt neliela izmēra veikalu novietojums visbiežāk ir Rīgas pilsētas apkaimēs ar labi attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā,» uz strīdīgo niansi norāda V. Novikovs. Viņš skaidro, ka mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija jau šogad būtiski paplašinās veikalu tīklu, atverot vairākus jaunus lieformāta veikalus, virkni mazā formāta veikalus convenience jeb Maxima Express formāta veikalus, kā arī pilnībā rekonstruēs 10 esošos, daļu no tiem būtiski paplašinot.

Uztrauc zonējuma maiņa

Kontekstā ar esošo un nākamo Rīgas teritorijas plānu, izaicinājumus saredz arī degvielas tirgotāji. Jaunajā pilsētas attīstības plānā, kura sagatave pašlaik ir nodota publiskajai apspriedei, ir virkne zemes gabalu ar degvielas uzpildes stacijām, kuru zonējums mainīsies uz tādiem, kur DUS būvniecība nav atļauta, skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere. «Lai arī tas neaizliedz jau esoša DUS darbību, nav skaidrs, vai Rīgas būvvalde neatbilstoša zonējuma dēļ apstiprinās šo DUS rekonstrukcijas un uzlabošanas projektus, ja tādi tiks iesniegti. Piemēram, ja degvielas tirgotājs vēlēsies izvietot elektrouzlādes moduli savā DUS, šāds neatbilstošs zonējums, iespējams, var kļūt par šķērsli projekta saskaņošanai Rīgas būvvaldē,» problēmu ieskicē LDTA. Šādā situācijā degvielas tirgotājiem var rasties šķēršļi, lai nodrošinātu, ka viņu DUS iet līdzi laikam un atbilst jaunākajām tirgus un kvalitātes prasībām. LDTA iesaka – Rīgas būvvaldei būtu precīzi jādefinē noteikumos, ka neatbilstošs zonējums pēc jaunā teritorijas plāna stāšanās spēkā nebūs šķērslis esošu objektu rekonstrukcijai un uzlabošanai, tai skaitā ēku paplašināšanai vai rekonstrukcijai, jaunu objektu izbūvei, piemēram, elektrouzlādes vietu ierīkošanai.

Nenoteiktība traucē investēt

Šobrīd nav zināms, kad jaunais teritorijas plāns stāsies spēkā, un tas rada attīstības izaicinājumus. «Plānojot jaunus projektus, uzņēmumiem ir jārēķinās gan ar esošo plānojumu, gan jāpatur prātā, ka nākotnē stāsies spēkā jaunais attīstības plāns. Tas nozīmē, ka projektiem, kuriem būvatļauju nav iespējams saņemt līdz jaunā attīstības plāna spēkā stāšanās brīdim, pastāv riski, ka, atbilstoši jaunajam attīstības plānam, plānoto ieceri vairs nebūs iespējams realizēt. Tas var likt uzņēmumiem nogaidīt un neinvestēt zemju un īpašumu iegādē līdz brīdim, kamēr nav skaidrs, vai uz noskatītās zemes plānoto projektu būs iespējams īstenot,» norāda I. Ligere.

Arī asociācijas biedri saredz nepieciešamību attīstīties, īpaši teritorijās, kur attīstīsies apbūve, – gan komerciālās teritorijās, gan dzīvojamās zonās.

LDTA paredz, ka 10 gadu perspektīvā noteikti attīstīsies elektroauto uzlādes vietu skaits esošajos DUS, lai gan DUS nebūs vienīgās vietas, kur varēs uzlādēt automašīnas. Šīs attīstības tendences gan noteiks ne tik daudz degvielas tirgotāji, kā valsts politika atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Kopumā LDTA uzskata, ka DUS un GUS skaits Rīgā ir pietiekams, bet nevarētu teikt, ka izvietojums ir optimāls, tāpēc, Rīgai attīstoties, arī DUS tīklam ir jāattīstās.

Aizliedz turpināt darbību

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) uzņēmumi ir vienīgie, kurus RTP2030 nevis ierobežo, bet aizliedz. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Dienas Biznesam skaidro, ka iemesli aizliegumam ir politiski, jo Rīgas dome šā gada martā ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Rīgā, atļaujot to darbību tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija Dienas Biznesam pauž, ka ar plānotajiem ierobežojumiem tiek aizskartas Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, jo faktiski komersantiem tiek aizliegts turpināt komercdarbību, un Rīgas domei nav tiesību pieņemt likumdevēja kompetencē esošus jautājumus. LSBA skaidro, ka likumdevējs nekad nav gribējis aizliegt azartspēles pilnībā, bet šo nozari tikai ļoti stingri regulēt, kas nodrošina arī sabiedrības aizsardzību.

Asociācija norāda, ka Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam pašreizējā redakcija regulē tos pašus jautājumus, kuri jau noregulēti Azartspēļu un izložu likumā, kurš paredz gadījumus, kādos azartspēles aizliegts organizēt, un nosaka konkrētas vietas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Turklāt RTP2030 noteiktie ierobežojumi nekustamā īpašuma izmantošanai ir vēršami tikai uz nākotni, kas nozīmē, ka tie ir piemērojami gadījumā, ja azartspēļu organizētājs vēlas atvērt jaunu azartspēļu organizēšanas vietu. Atbilstoši teritorijas izmantošanas un attīstības plānošanas principiem, teritorijas plānojuma noteikumi nedrīkst ietekmēt likumīgi uzsāktu izmantošanu attiecīgajā teritorijā. Līdz ar to RTP2030 nevarētu būt atpakaļvērsts spēks un uz tā pamata nevarētu tikt atceltas iepriekš izdotās atļaujas.

Neievēro samērīguma principu

Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka rupji tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības un samērīguma princips un tiek degradēta Latvijas uzņēmējdarbības vide. «Rīgas dome RTP2030 izstrādes ietvaros nav vērtējusi, kā paredzētās administratīvās barjeras ietekmēs šo tirgu, kādas būs regulējuma sekas attiecībā uz konkurenci. RTP2030 pašreizējā redakcija nodrošina nepamatotas konkurences priekšrocības šaurai tirgus dalībnieku grupai un tādējādi kropļo konkurenci azartspēļu tirgū. Pastāv augsts risks, ka RTP2030 rezultātā azartspēļu tirgū radīsies augsta tirgus koncentrācija, kurā viens vai daži tirgus dalībnieki pilnībā kontrolēs attiecīgo tirgu, bet jauniem tirgus dalībniekiem praktiski nebūs iespējams ieiet tirgū noteikto administratīvo barjeru dēļ,» pauž LSBA.

Asociācija no RTP2030 izstrādes materiāliem nav varējusi izsecināt, vai Rīgas dome ir vērtējusi, vai tā ar aizliegumu neaizskar ārvalstu kapitāla intereses. Ieviešot ierobežojumus, kas neatbilst Satversmei, pastāv augsts risks, ka ārvalstu investori vērsīsies tiesu instancēs ar prasībām pret Latviju.

Iedzīvotāji demonstrē vajadzības

Pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana notika marta beigās, un apspriešanas vadītāja Ilze Purmale, Rīgas domes attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos, izvirzīja divus galvenos jautājumus – Dārzciema iedzīvotāju priekšlikumi un azartspēļu jautājums. Dārzciema iedzīvotāji bija gatavojušies sabiedriskajai apspriešanai, lai RTP2030 izstrādātājiem parādītu savas vajadzības, un īsumā tās var raksturot šādi – prasības pēc kvalitatīvas dzīvojamās vides, kuru neizmaina uzņēmējdarbība. Iedzīvotāji dalījās ar emocionālu prezentāciju par pēkšņu ainavas maiņu, kas radusies, viņuprāt, nelikumīgi izcērtot kokus. Galvenās Dārzciema iedzīvotāju bažas ir zonējuma maiņa, kas var radīt situāciju, ka mierīgs ģimeņu dzīvojamais rajons tiek pārvērsts par noliktavu rajonu. Otrs svarīgs jautājums, ko Dārzciema iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, – vai līdz ar zonējuma maiņu nemainīsies arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. Ne uz vienu no jautājumiem iedzīvotāji nesaņēma skaidru atbildi, taču viņu prezentācija tika pieņemta zināšanai. Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietniece Inese Sirmā iedzīvotājiem skaidroja, ka jaunajā teritorijas plānojumā ir akcents noteikt vienu funkcionālo zonu viena kvartāla robežās, kas varētu samazināt konfliktu iespējas starp dažādajām zemju īpašnieku interesēm.

Apzinās, ka var apstrīdēt

Azartspēļu jautājumu publiskās apspriešanas laikā bija svarīgi apspriest, jo lēmums par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Rīgas teritorijā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ir tikko pieņemts, Dienas Biznesam skaidro I. Purmale. Aicinot paust savu attieksmi publiskajā apspriešanā, atbalstu Rīgas domes lēmumam izteica viens iedzīvotājs, novēroja Dienas Bizness. Uz vairākkārtējiem aicinājumiem izteikties par jautājumu atsauksmes nebija. «Apzināmies, ka tas ir stingrs un liels ierobežojums. Apzināmies, ka nosacījuma dēļ varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā teritorijas plānojums, tāpēc vēl jo vairāk nepieciešams jūsu viedoklis,» aicināja I. Purmale. Lai gūtu lielāku priekšstatu par sabiedrības nostāju, I. Purmale aicināja tos publiskās apspriešanas dalībniekus, kuri atbalsta Rīgas domes lēmumu par azartspēļu darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, pacelt roku. Vairums no klātesošajiem rokas pacēla, taču to skaits netika piefiksēts.

Pēc Dārzciema iedzīvotāju prezentācijas un azartspēļu jautājuma izskatīšanas vairums publiskās apspriešanas jautājumu bija saistīti ar apbūvi un tās radīto ietekmi uz dzīves kvalitāti.