Vairākas augstskolas plāno paaugstināt mācību maksu, būtisks kāpums sagaida virkni Latvijas Universitātes studiju programmu; bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem

Augstākā izglītība

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Vajadzētu teju 200 miljonu

Jautājums par pāreju uz bezmaksas augstāko izglītību periodiski bijis politiķu dienaskārtībā, taču šādam risinājumam būtu nepieciešami lieli finanšu līdzekļi no valsts budžeta, tāpēc pašreiz šāda iespēja netiek izskatīta, atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Pašlaik studiju finansējums gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām ir aptuveni 94 miljoni eiro. «Ja orientējoši puse no visiem studē par maksu, pārejai uz 100% valsts finansētu augstāko izglītību šo summu vajadzētu dubultot. Tāpēc šobrīd svarīgāk būtu koncentrēties uz budžeta vietu skaita palielinājumu tajās jomās, kur tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums,» norāda I. Šuplinska. Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2018./2019. akadēmiskajā gadā ir 80,5 tūkst. studējošo, no kuriem 47,3 tūkst. jeb 59% studē par maksu. I. Šuplinska atzīst, ka efektīvākais veids, kā noturēt jaunos studēt gribētājus Latvijā, ir piedāvāt budžeta vietas plaša spektra izglītības nozarēs, vienlaikus paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti, lai Latvija spētu konkurēt ar citās valstīs iegūstamo izglītību. Šim mērķim turpmākajos gados augstskolām un koledžām ir pieejams vairāk nekā 65 milj. eiro liels Eiropas Sociālā fonda finansējums, kas tiek ieguldīts studiju programmu modernizācijā, starptautiskās konkurētspējas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī augstskolu un koledžu labākas pārvaldības sistēmas izveidē. Papildu tam Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas tiek ieguldītas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes, matemātikas, medicīnas un radošās industrijas jeb STEM studiju un pētniecības infrastruktūras attīstībai.

Dārgākas būs medicīnas studijas

2019./2020. akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām LU studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies, informē LU Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne. 2015. gadā LU bijušais rektors Mārcis Auziņš noslēdza vienošanos ar Studentu padomi līdz 2019. gadam (uz četriem gadiem) par studiju maksu celšanu no 1700 eiro uz 2000 eiro visām studiju programmām, vienādojot studiju maksas ar norunu, ka tiek celta studiju kvalitāte, kur kā prioritātes tika izvirzītas, pirmkārt, svešvalodu apgūšana, otrkārt, nodrošināt saturisku e-studiju vidi, treškārt, praktiskas ievirzes kursi akadēmiskajām pamatstudiju programmām. A. Līgotne norāda, ka ir pienācis laiks nākamajām sarunām ar studentiem, un 2019. gada februārī ir parakstīta otrā vienošanās par studiju modernizēšanu, kas likumsakarīgi paredz arī maksu celšanu. Vairākas fakultātes ir vienojušās ar studentiem par to, ka studiju maksa pieaugs pamazām. «Studiju maksa pieaugs, jo kopš 2015. gada ir cēlies akadēmiskā personāla atalgojums, materiāltehniskās bāzes uzturēšanas izdevumi, kā arī tehnoloģiju ieviešana studiju procesā, kas ir galvenie komponenti, lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību. Lielākā studiju maksas palielināšana būs ar medicīnu saistītās studiju programmās. Izvērtējot pašizmaksu, saprotam, ka šajās programmās ir nepieciešami lielāki līdzekļi, jo jāmaksā par praksi, praktiskajām lietām un tehnoloģijām, ko izmanto studiju procesā,» klāsta A. Līgotne. LU Studentu padome ir noslēgusi papildvienošanās ar vairākām fakultātēm, kurās studiju maksas celšana ir īpaši aktuāla, piemēram, Medicīnas fakultātes programmām, Optometrijas un Industriālās inženierijas programmās, jo šo studiju programmu īstenošana ir resursu ietilpīga.

«Šobrīd ejam citā virzienā un saprotam, ka ir resursu ietilpīgākas un mazāk resursu ietilpīgas studiju programmas, līdz ar to studiju maksas programmām varētu būt diferencētas,» teic A. Līgotne. Šobrīd LU par budžeta līdzekļiem studē 6359 studenti, par maksas līdzekļiem – 8841 students. Iepriekšējā akadēmiskajā gadā LU ieņēmumi no studijām bija aptuveni 12,6 miljoni eiro.

Vēl 50 eiro klāt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāts 2019. gada aprīlī ir apstiprinājis jaunās studiju maksas 2019./2020. akadēmiskajam gadam. RTU finanšu prorektors Ingars Eriņš stāsta, ka tā ir palielināta nelielā daļā studiju programmu, kur tas bija nepieciešams, lai segtu pieaugošās izmaksas (komunālie maksājumi, IT risinājumu pakalpojumi u.c.). Vidējais pieaugums gada maksai ir aptuveni 50 eiro. RTU studiju maksu pārskata katru gadu atbilstoši izmaksu pieaugumam, kā arī pieprasījuma izmaiņām. Iepriekš tās paaugstinātas 2018. gadā, kad vidējais kāpums bija līdzīgs kā šajā gadā – 50 eiro. «Ienākumi no studiju maksas RTU kopējā budžetā veido salīdzinoši nelielu daļu, piemēram, 2019. gadā no RTU plānotajiem ieņēmumiem studiju maksa ir aptuveni 12%, savukārt valsts budžeta finansējuma studijām ir aptuveni 26% no RTU kopējiem ieņēmumiem,» klāsta I. Eriņš.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studiju programmu izmaksas tiek pārskatītas katru gadu, taču diskusija ir par studiju maksu jaunajiem studējošajiem, nevis jau esošajiem vecāko kursu studentiem, kuriem tiek saglabāta tāda studiju maksa, kāda tā noteikta, sākot studijas, klāsta LLU Studiju prorektors Aigars Laizāns. «Tā kā jau vairākus gadus esam saglabājuši uzņemto studentu skaitu vienā līmenī, universitāte nav spiesta būtiski paaugstināt studiju maksu interesentu trūkuma dēļ. Turklāt līdz šim ir izdevies nodrošināt līdzsvaru starp piedāvāto studiju kvalitāti un studētgribētāju finansiālajām iespējām. Mūsu studiju programmas izvēlas studenti ar atšķirīgām finansiālajām iespējām gan no lielākajām pilsētām, gan reģioniem, tāpēc strauju maksas paaugstināšanu neesam atbalstījuši un īstenojuši,» teic LLU prorektors. Kopumā šajā studiju gadā 37% LLU studē par saviem personīgajiem līdzekļiem. Šobrīd maksas paaugstināšana notiek pakāpeniski, lai segtu programmu īstenošanas izmaksas. Šajā studiju gadā studiju maksa par 5% tika paaugstināta pirmā kursa studentiem visās inženierzinātņu programmās, izņemot programmas, kas īstenotas Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Nākamajā studiju gadā arī šajās programmās jaunajiem studentiem būs līdzīgs paaugstinājums (robežās līdz 50 eiro). Izmaiņas citās studiju programmās nākamajā akadēmiskajā gadā netiek plānotas.

Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, tieši pretēji – ir saglabāta samazināta studiju maksa studijām filiālēs, izveidotas jaunas atlaides, piemēram, 50% semestrim un īpaši draudzīga studiju maksa vienai no jaunajām bakalaura studiju programmām – Datorsistēmas, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots. Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11–14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. Piemēram, 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt, gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 milj. eiro. Arī Rīgas Stradiņa universitāte nākamajā akadēmiskajā gadā studiju maksu palielināt neplāno.