SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Pārtika

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Ogas pēc sešām nedēļām

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Šogad saimniecībā ogu lauki pletīsies jau desmit hektāru platībā. Pamatā audzē trīs šķirnes – Rumba, Sonata un Malvīne. Viena ir agrāka, otra – vidēja, trešā – vēlāka, tādējādi izdodas nodrošināt ilgstošāku ražas laiku. Pavisam agro zemeņu audzēšanā siltumnīcās Lubeco nespecializējas, taču ražu pasteidzina, uz lauka klājot agroplēvi. «Šogad ziema bija laba, sala postījumi nav novērojami,» piebilst saimnieks. Pirmās ogas tirdzniecībā nonāks maija beigās, jūnija sākumā.

No roku darba neizbēgt

Ražošanas automatizācija zemeņu laukā iespējama nelielā apjomā, pamatā tas ir roku darbs. Lai vagas nebūtu jāravē, zemenes stāda uz melnās plēves, bet rind- starpas izpļauj. Nezāles nepieciešams izraut tikai tur, kur iestādīts pats cers. Modernizēta arī ogu lasīšana – traktors pāri laukam virza platformu, uz kuras guļ 14 cilvēku, ogas novācot no septiņām dobēm vienlaikus. Tas ļāvis darba efektivitāti palielināt trīskārtīgi. Kad visi lauki no ogām sarkani, darbs notiek divās maiņās, sezonas sākumā un beigās – vienā.

«Neko neturam noliktavās,» uzsver Dz. Silgals. Kolīdz ogas nolasītas no lauka, nonāk pie vairumtirdzniecības partneriem un lielveikalu plauktos. Jau pasūtījuma pieņemšanas brīdī ir zināms, cik lieli iepakojumi būs nepieciešami, un tajos uzreiz ogas arī lasa. Uz vietas uzlīmē etiķetes ar zīmolu Latvijas zemenes, liek uz paletēm un nogādā pircējam. «Tas ir palešu bizness. Strādājam uz apjomu,» piebilst uzņēmējs. Tomēr ogas audzē pēc integrētās metodes – iespējami pietuvināti dabai.

Nevar piedāvāt importa cenas

Pie uzņēmuma darbības virzieniem minēta arī saldētu ogu ražošana. Dz. Silgals skaidro, ka tas attiecas tikai uz zemenēm. Tās pieprasa restorāni, ar kuriem izveidojusies sadarbība. Vasarā ēdināšanas uzņēmumi iegādājas svaigas ogas, bet ziemā – saldētu produkciju. Tādai noiets atrasts arī vietējos bērnudārzos. «Ja ir izsludināts iepirkumu konkurss un izdevies uzvarēt, piegādājam,» piebilst Dz. Silgals. Tomēr kopumā Latvijā saldēto ogu ražošana ir brīva niša. Un ne bez iemesla. «Mēs nevaram konkurēt ar importa cenu. Zemenes, avenes, kas sasaldētas ienāk Latvijā, ir pat vairāk nekā uz pusi lētākas nekā mums,» norāda uzņēmējs.

Nākotnē zemeņu platības plānots vēl palielināt, taču nepārsniedzot 20 hektāru atzīmi. «Citādi sāktos grūtības apvienot ar otru nozari,» pamato Dz. Silgals. Kad zemeņu sezona galā, Lubeco vairāk pievēršas pārtikas biznesam. Sukāžu ražošana ir uzņēmuma pamatnodarbošanās no oktobra līdz martam, aprīlim.

Izšķiras par zīmola maiņu

Šobrīd ar zīmolu Pikolo tiek ražotas piecu veidu sukādes, seši produkti šokolādē, sīrupi, sulas un limonādes. Iepriekš tirgū gājuši ar firmas nosaukumu, bet pirms diviem gadiem izšķīrušies par zīmola maiņu. «Lub, jo esam no Lubezeres, eco – jo tas ir virziens, kurā ejam. Cidonijas mums ir ekoloģiskās, un šajā brīdī arī sertificējam bioloģisko pārstrādi. Taču ar pārējo produkciju vēl tikai ejam šajā virzienā,» saka Lubeco īpašnieks. «Ja visa produkcija īsti nav ekoloģiska, nevari izmantot eco nosaukumu. Tā ir patērētāju maldināšana. Un gudrās grāmatās raksta, ka firmas nosaukumu nav prātīgi izmantot zīmola nosaukumā.»

Pirmie produkti, ar ko uzņēmums izgāja tirgū, bija cidoniju sukādes un sīrups. Kad krūmi deva nelielu ražu, saimniece Zane sāka eksperimentēt. Viņa vēlējās iegūt tādu sukādes gabaliņu, kas pašiem patīk un kūst mutē. Tomēr skaidras domas par darbību šajā virzienā tobrīd nebija.

Pēc pāris gadiem ražas apmērs bija pieaudzis līdz tonnai. «Nelaimīgi vai par laimi sagadījās tā, ka tajā gadā bija ļoti zema cidoniju iepirkuma cena. Ņēmām lielo busu, ar maisiem vedām svaigi salasītas cidonijas un no mazajiem augļiem izspiestu sulu uz Centrāltirgu,» atceras Dz. Silgals. «Realitāte bija tāda, ka ar to pašu vedumu arī atbraucām mājās. Neko no tā rīdziniekiem nevajadzēja. Vai varbūt nepratām pārdot.» Sapratuši, ka par smiekla naudu cidonijas nav gatavi pārdot, sāka tās pārstrādāt. Pirmie trīs gadi pagāja, darbojoties mājražošanas līmenī. Iegūto produkciju patērēja paši, cienāja draugus, radus. Veikalos to pat necentās pārdot, jo nebija atbilstoša iepakojuma.

Ieklausās pircēju viedoklī

Pēc laika Lubeco tomēr nonāca līdz veikalu plauktiem. Taču bija skaidrs – ar diviem produktiem ir par maz. Ja pārtikas biznesā vēlas darboties nopietnāk, nepieciešams klāstu papildināt. Klāt nāca ķirbis, rabarbers, ābols. «Gribējām būt atšķirīgi no pārējiem un nosaucām par konfektēm. Taču ar laiku sapratām, ka latvietis žāvēto augli tik un tā sauks par sukādēm,» atzīst Dz. Silgals. Mainot zīmolu, pārdēvēja arī produkciju.

Pēc klientu pieprasījuma sāka gatavot ābolu un cidoniju sukādes tumšajā, piena un baltajā beļģu šokolādē. Šim procesam iepērk ārpakalpojumu, jo pašiem tādas tehnikas nav un nav plānots arī iegādāties.

Tālāk attīstījusies arī dzērienu līnija. Vispirms tirdzniecībā nonāca sīrups, kas lielā vairumā rodas sukāžu gatavošanas procesā. Taču tajā ir daudz cukura, kas pircējiem mēdz nepatikt. Ņemot to vērā, radīta sulu līnija. Ziemā pieprasītākās ir plūškoka, irbeņu, dzērveņu. No pagājušā gada gatavo arī četru veidu gāzētus un četru veidu negāzētus dzērienus. Sevišķi labs noiets tiem ir vasarā. Ražotne atrodas turpat saimniecībā, būvēta ar domu, lai varētu uzņemt tūristus. «Kur vēl labāk, ja pircējs atbrauc uz mājām un ir iespēja izstāstīt par ražošanu, parādīt, kā tas top!» uzsver īpašnieks. Popularizējot savu vārdu, Lubeco labprāt iesaistās dažādos pasākumos, piemēram, piedalās tūrisma rallijos.

Plāno attīstīt ražotni

Patlaban uzņēmums mēģina iekarot savu vietiņu zem saules – sukāžu ražošanā Latvijā konkurence ir ļoti liela un aizvien turpina pieaugt. Tomēr uzņēmējs uzskata, ka katrs ar kaut ko atšķiras. «Ja ir atkārtotie pirkumi, tas liecina, ka mūsu produkts ir labs un garšīgs.» Pieprasītākais produkts gan ir un paliek cidoniju sukādes.

Ziemassvētku laikā pēc korporatīvo klientu pasūtījuma veido komplektus. «Uzņēmumiem patīk savus sadarbības partnerus šādi apdāvināt, un cehs tad strādā ar pilnu jaudu,» priecājas Dz. Silgals. Tad darbinieku skaits cehā palielinās līdz astoņiem.

Ikdienā produkciju izplata Rimi lauku labumu Klēts sadaļā, Elvi, Maxima tīklā Latvijas ražotāju stendā Saimes galds, kooperatīva Talsu novada garša veikalā. Tam ir sadarbība ar Kuldīgas un Jelgavas mājražotājiem. Lai palielinātu sortimentu savos veikalos un cits citam palīdzētu, dažādu novadu kolēģi mainās ar produkciju. «Mēs gan no mājražotāja esam izauguši par ražotāju, bet uz kopējā fona tik un tā esam mājražotāji,» secina Dz. Silgals. «Neesam liela ražotne, bet apjomu, ko mums prasa, varam izpildīt.» Secinot, ka paši saviem spēkiem produkciju uz visiem veikaliem nevar izvadāt, Silgali plāno sadarboties ar dažiem vairumtirgotājiem.

Nelielā daudzumā Lubeco ražojumus eksportē uz Nīderlandi. Sadarbības partneris pērk visu veidu sukādes, sapakotas vienkāršos kilogramu iepakojumos, lai tālāk tās pārfasētu savā iepakojumā. Domājot par produkcijas noieta attīstību, Silgali piedalījušies pārtikas izstādēs Lielbritānijā un Vācijā. Domājot par eksporta attīstīšanu, paredzēts pilnveidot ražošanas cehu – iegādāties lielākas žāvētavas, jaudīgākas iekārtas. Iespējams, iegādāsies arī aparatūru gāzētās limonādes ražošanai. Patlaban tam izmanto ārpakalpojumu.