Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

Rotu bizness

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

I. Straupe-Lūse stāsta, – kopš krīzes uzņēmumā daudz kas ir mainīts, piesaistot papildu cilvēkus, kopš tā brīža katru gadu uzņēmums stabili ir audzis. «Biju pabeigusi augstskolu un sāku strādāt pilnu laiku ģimenes uzņēmumā, iesaistījās arī mans vīrs un jauns ražošanas vadītājs, ieviesām jaunas lietas, arī tehnoloģiski, lai nodrošinātu plašāku sortimentu un labāku kvalitāti. Iepriekš visas administratīvās lietas darīja Inita (Ievas Straupes-Lūses māte, uzņēmuma galvenā dizainere – DB) viena pati. Divatā ir vairāk laika pievērsties mārketingam. Pa šiem gadiem darbinieku skaits ir palielinājies, katrs ir nācis ar savu pienesumu. Tas ir komandas darbs,» viņa uzsver.

No hobija par biznesu

«Mums ir izdevies pārvērst manu un vīra Vitauta hobiju par biznesu. Sākumā tā bija interese par senajām, arheoloģiskajām rotām – viņš gatavoja izstāžu darbus, precīzas rotu kopijas. Pamazām pieslēdzos es, sāku zīmēt arī citas rotas, izmantojot senos motīvus. Radās iespēja braukt uz 3x3 nometnēm mācīt izgatavot rotas, pamazām rādot citiem to, kas mums šķiet interesanti un skaisti. Pirmos piecus gadus būtu grūti saukt par biznesu, tolaik uzņēmums bija ļoti mazs,» atminas I. Straupe. Reizi gadā ir jauna rotu kolekcija. Viņa iedvesmojas gan no senām rotām, gan dabas Siguldā, gan ceļojumiem. Laika gaitā ievērojami mainījusies uzņēmuma pieeja jaunu produktu izstrādē. Agrāk viņa vairāk balstījās uz savām sajūtām un patikšanu, bet tagad rotas izstrādā stratēģiski.

Tagad uzņēmumam ir darbnīca, veikals Siguldā un Rīgā, vasarā arī Turaidā, kā arī internetveikals. Uzņēmums organizē arī Nameja gredzena gatavošanas meistarklases. Piemēram, pērn šādi tapa vairāk nekā simts Nameja gredzenu. Cilvēki novērtē paša pītu gredzenu. Ir bijuši gadījumi, ka jaunlaulātie kāzās viens otram gatavo šo rotu, arī visa ģimene mēdz ierasties uz meistarklasi. «Tas latviešiem ir kaut kas vairāk nekā tikai gredzens,» saka I. Straupe. L. Geistarde-Šube piebilst, ka steidzīgajā laikmetā cilvēki novērtē kvalitatīvi pavadītu laiku, lietas ar papildu vērtību, individualitāti.

Ģimenes bizness

«Tagad jau ir cits apjoms, pateicoties paaudžu maiņai uzņēmumā un tam, ka laikus iesaistīti bērni,» spriež I. Straupe. Vaicāta, kā sastrādāties vairāku paaudžu ģimenes locekļiem, viņa atzīst, ka tas ne vienmēr ir viegli, bet, ja viss tiek izrunāts un ir kopīga izpratne par svarīgo un nesvarīgo, viss ir kārtībā. «Ļoti svarīga ir ģimenes sniegtā stabilitātes sajūta. Arī tie, kuri pie mums strādā un nepieder tieši pie ģimenes, kļūst par draugiem un novērtē šo sajūtu,» viņa saka. I. Straupe-Lūse piebilst, ka ir kolēģi, kuri strādā jau 10 un 20 gadus, tāpēc dabiski veidojas ģimeniskākas, ne tikai koleģiālas attiecības. Kolektīvā ir sadalīti pienākumi un, lai arī ģimene savā starpā konsultējas, katram ir sava atbildības sfēra. «Nav tā, ka viens būtu galvenāks visās jomās. Tas attiecas ne vien uz ģimenes locekļiem, bet arī pārējiem kolēģiem – mācāmies deleģēt pienākumus,» viņa teic.

Modei pa priekšu

I. Straupe teic, ka Baltu Rotas lielā mērā ir veicinājušas to, ka latviskums ir modē. Savulaik robežas pēkšņi bija vaļā, no visām pusēm ienāca dažādas krāsainas lietas. «Mēs kopš 90. gadiem sākām rādīt, kā bagāto mantojumu iedzīvināt mūsdienu veidolā. Visu laiku esam ar to nodarbojušies,» teic I. Straupe-Lūse. «Etnogrāfiskie motīvi ir aktuāli, cilvēkiem atpazīstami un ieņem jaunas formas, līdz ar to visu laiku ir modē,» papildina L. Geistarde-Šube. «Neatsakāmies no saknēm un kultūras mantojuma, bet visu laiku maināmies. Domāju, ka tā ir viena no veiksmes un ilgtspējas atslēgām,» viņa norāda.

Vaicāta par izaicinājumiem, I. Straupe-Lūse teic, ka ļoti jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē – gan tehnoloģiski, gan mārketingā. L. Geistarde-Šube piebilst, ka darbinieki regulāri apmeklē izstādes – gan tehnoloģiskās, gan dizaina, lai visu laiku attīstītos un izvērtētu jaunākās tendences. «Mums visu laiku ir bijis jāstrādā ar pašu kapitālu, nav mātesuzņēmuma vai citas darbības jomas, no kā varētu pasmelties līdzekļus. Visu laiku rūpīgi jārēķina, lai nekad nebūtu situācija, ka būtu problēmas ar maksājumiem vai algām. Tas ir izaicinoši,» atzīst I. Straupe-Lūse.

Uzņēmumam ir svarīgi būt sociāli atbildīgam. Pirms desmit gadiem I. Straupe radīja rotu kolekciju ar sarkaniem akmeņiem, un kopš tā laika ir vairākas kolekcijas, no kurām daļa ienākumu tiek ziedoti Zvannieku mājām un Cerību Spārniem. «Mūsu sirdsapziņa ir aktīva visu gadu, ne tikai Ziemassvētkos. Gribam palīdzēt cilvēkiem pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Cilvēki ir vērtība, un Latvijā viņu ir maz, ir jānovērtē ikviens,» uzsver L. Geistarde-Šube.

Izvēlas stāstu

I. Straupe-Lūse spriež, ka cilvēkiem svarīgs ne tikai dizains, bet arī rotu stāsts. Pērn pavasarī tapa viņas pirmā rotu kolekcija ar lapām, un katrai no tām ir savs stāsts, kas balstīts viņas vecvectēva, kurš bija meža zinātnieks, grāmatās rakstītā. «Katram kokam tiek piedēvētas cilvēciskās īpašības, piemēram, bērzs ir māksliniecisks, bet vientuļš koks, kas var augt visdažādākajās vietās. Tā mums katrai lapai un kokam tapa savs stāsts. Esam novērojuši, ka cilvēki uzreiz identificējas ar kādu no kokiem,» teic I. Straupe-Lūse.

L. Geistarde-Šube piebilst, ka ārzemju latviešiem vai viņu pēcnācējiem ļoti svarīga ir rotu etniskā izcelsme un pēc Nameja gredzeniem latvieši cits citu atpazīst svešumā. «Tas ir ledlauzis, lai sāktu sarunu,» viņa teic. Arī ārzemniekiem patīk latviskās rotas, jo tās ir raksturīgas tikai Latvijai – puse pircēju ir tūristi.

«Pērn jutāmies ļoti novērtēti no korporatīvo klientu puses, bija emocionāli un pacilājoši pasūtījumi. Ir liels gandarījums, kad kompānijas, uzņemot ārvalstu viesus, rīkojot konferences un sveicot darbiniekus, izvēlas mūsu rotas kā pateicības dāvanu vai valsti simbolizējošu lietu. Šo virzienu plānojam turpināt,» saka I. Straupe-Lūse. Viņa norāda, ka šiem klientiem ir svarīgi izvēlēties komplektu, kas der gan vīriešiem, gan sievietēm, piemēram, ir piespraudes sievietēm un aproču pogas vīriešiem vai žaketes piespraudes, kas piemērotas abiem dzimumiem.