Pagājušajā sestdienā pret pārāk augsto īres cenu notika vērienīgi protesti Berlīnē, Minhenē un Ķelnē. Berlīnē ielās izgāja tūkstošiem cilvēku

Pieredze

Viena no valstīm, kurā ir izteikts mājokļu trūkums, ir Vācija. Tās galvaspilsētā pēdējos desmit gados mājokļu cenas ir dubultojušās, pašreizējā vidējā īres maksa par vienu kvadrātmetru ir 10 eiro. Kā ziņo Euronews, nelielu dzīvokļu īres maksa mēnesī Berlīnes centrā (Mittes rajonā) ir 839 eiro, kamēr 100 kvadrātmetru liels dzīvoklis maksā 1663 eiro mēnesī. Protestētāji aicināja Berlīnes pašvaldību nacionalizēt privātām izīrēšanas kompānijām piederošas īres dzīvokļu mājas, kurās ir vairāk par 3000 dzīvokļiem. Ir sākta arī parakstu vākšanas kampaņa, lai par šo jautājumu tiktu rīkots referendums. Viens no protestētāju mērķiem attiecībā uz īres namu nacionalizāciju ir kompānija Deutsche Wohnen, kurai ir 115 tūkst. īpašumu Berlīnē. Vienlaikus Berlīnes pašvaldība ir aprēķinājusi, ka nacionalizācija kompensācijās pilsētai izmaksātu 37 miljardus eiro. Jānorāda, ka 85% no Berlīnes iedzīvotājiem mājokli īrē. Turklāt jāņem vērā Berlīnes specifika – tā nekad nav bijusi bagātākā Vācijas pilsēta, īpaši pēc abu Vāciju apvienošanās. Tajā dzīvo gana daudz salīdzinoši trūcīgu bijušās Austrumberlīnes iedzīvotāju. Taču īres cenas uz augšu spiež ienācēji Berlīnē no pārtikušās Rietumvācijas, piemēram, Bavārijas, kas izspiež «vietējos» pilsētas iedzīvotājus. Tā ir kardināli atšķirīga situācija no pārējās Eiropas, kur dārgākās ir tieši galvaspilsētas.

Deutsche Welle vēsta, ka pašlaik situācija ar mājokļiem ir kritiska 138 no 402 Vācijas pilsētām un apgabaliem. Īpaši lielas problēmas ir Berlīnē, Diseldorfā, Frankfurtē, Hamburgā, Ķelnē, Minhenē un Štutgartē. Centrālās nekustamā īpašuma komitejas prezidents Andreass Matners uzsver, ka lielākie ienaidnieki jaunu mājokļu būvniecībai ir aizvien pieaugošā zemes cena, stingrie tās izmantošanas noteikumi, ilgās būvniecības projektu saskaņošanas procedūras. Līdz ar to valdība tiek aicināta vienkāršot Būvniecības likumu, paredzot federālā līmenī tipveida apstiprinājumus jaunbūvēm. Vācijas Ekonomikas institūta Finanšu un nekustamā īpašuma tirgus vadītājs, profesors Mihaels Voigtlanders ir teicis, ka pašvaldības, piešķirot attīstītājiem zemi, ir tiesīgas izvirzīt investoriem savus kritērijus. Piemēram, Minhenes federālā zeme ir noteikusi, ka attīstītājiem, kas būvē jaunas dzīvojamās mājas, 30% ir jāparedz sociālajiem dzīvokļiem. Tāpat M. Voigtlanders uzsver, ka, piemēram, Berlīne 50 tūkst. papildu dzīvokļu varētu radīt ēku bēniņu izbūve.

Augstākā īres maksa Vācijā ir Minhenē – 16,65 eiro par kvadrātmetru, tai seko Frankfurte ar 13,09 eiro un Štutgarte ar 12,62 eiro. Portāls Deutsche Welle ziņo, ka vidēji Vācijas mājsaimniecība par mājokli (īre un komunālie pakalpojumi) maksā 859 eiro mēnesī, kas ir vairāk nekā viena trešdaļa no mēneša ienākumiem. Viens no situācijas risinājumiem ir Vācijas valdības noteiktais aizliegums izīrētājiem atkārtoti izīrēt īpašumu vairāk nekā par desmit procentiem virs vietējā salīdzināmā īres tirgus.

Vācijas īrnieku asociācijas priekšsēdētājs Ulrihs Ropertzs norāda, ka pērn tirgū parādījās tikai 26 tūkst. jaunu publisku mājokļu, kas, viņa vārdiem sakot, ir smieklīgi maz, ņemot vērā, ka derīguma termiņš beidzas 50 līdz 60 tūkst. mājokļu. Līdz šim valdība katru gadu jaunu mājokļu celtniecībā ir ieguldījusi divus miljardus eiro.

Lai situāciju uzlabotu, Vācijas valdība ir apņēmusies līdz 2021. gadam uzbūvēt 1,5 miljonus jaunu dzīvokļu, tādējādi palielinot piedāvājumu, kas varētu bremzēt cenu pieaugumu. Vienlaikus valdība ir iecerējusi investoriem piedāvāt nodokļu atvieglojumus. Proti, privātie investori varēs norakstīt līdz 5% no jaunu māju būvniecības izmaksām. Norakstījumi attieksies uz dzīvokļiem, kuru izmaksas ir mazākas par 3000 eiro par kvadrātmetru. Kā redzams, tas ir pamudinājums investoriem orientēties uz ekonomisko, nevis premium segmentu. Līdztekus jaunu mājokļu celtniecībai valdība ir rezervējusi 5 miljardus eiro sociālo dzīvokļu celtniecībai, un ir plānots līdz 2021. gadam uzcelt vairāk nekā 100 tūkst. šādu dzīvokļu. Lai sekmētu šo procesu pašvaldību līmenī, valdība plāno tām piešķirt zemi par subsidētām cenām.