Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu

Mežsaimniecība

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Palielina ieguves apjomu

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs. Apaļkoku un šķeldas apjoms ir tik liels, ka nepieciešams izmantot arī mazās ostas, lai visu uzglabātu, tās izmanto arī loģistikas dēļ, piebilst D. Ozols. Pērn labvēlīgās tirgus situācijas dēļ par 158 tūkst.kubikmetru – palielinājās koksnes realizācijas apjoms, pārsniedzot 500 tūkst. atzīmi (kopā ar parternu piegādāto ostās). Gadu iepriekš Laskana-mežs izstrādāja vairāk nekā 350 tūkst. kubikmetru koksnes. «Pieaugums veidojās arī visā nozarē kopumā. Mazvērtīgā sortimenta cena bija ļoti laba, un meža īpašniekiem bija izdevīgi veikt krājas kopšanas cirti, no kuras iespējams iegūt mazvērtīgāku koksni. Atņemot darba un transporta izmaksas, saimniekam ekonomiskais labums bija lielāks nekā citus gadus,» skaidro D. Ozols. «Tādēļ arī bija novērojams, ka mežs intensīvi tiek kopts.» Uzņēmuma desmit lielāko realizācijas klientu vidū pēdējos gados stabili ir māteskompānija Laskana, kā arī Kurekss, Latvijas Finieris, Pata un citi.

Pavasarī cena parasti krīt

Šā gada pirmajā ceturksnī vērojama cenu lejupslīde. 2018. gada beigās skujkoku papīrmalka maksāja virs 60–65 eiro kubikmetrā, tagad – vien aptuveni 45 eiro. Uzņēmumā norāda – tas ir ikgadējs cikls un skaidrojams ar pavasara atnākšanu, kad mežizstrādē iestājas miera periods.

Iemesli ir vairāki. 1. aprīlī sākas putnu ligzdošanas periods, kad daudzās platībās saimnieciskā darbība jāpārtrauc līdz pat 30. jūnijam, kad tas beidzas. Savu ietekmi atstāj sulu laiks. «Tagad nebūtu gudri zāģēt labu bērzu, no kura iespējams iegūt augstvērtīgāko no bērza sortimentiem – finierklučus,» skaidro D. Ozols. «Kokam sākusies sulu cirkulācija. Tādu nozāģējot, saražojot sortimentu, saules ietekmē notiks plaisāšana. Līdz ar to koksne zaudēs klasi, un tas ietekmēs cenu.»

Daudziem grants ceļiem sliktā stāvokļa dēļ tiek uzlikti kravas transporta masas ierobežojumi, un smagās tehnikas pārvietošanās nav iespējama. Cenu svārstības ietekmē arī realizācijas vietu uzkrājumi. Ja ziema bijusi laba, laukumi pilni ar kokiem un iepircēji samazina atlīdzību, netieši norādot, ka produkts vairs nav nepieciešams.

Rada pievienoto vērtību

SIA Laskana-mežs būtiski palielinājusi arī realizētās šķeldas apjomu. Pērn – aptuveni 200 tūkstoši berkubikmetru, gadu iepriekš – gandrīz 70 tūkstoši. Pieaugums skaidrojams ar pieprasījuma palielinājumu. «Apkure visur pasaulē virzās uz atjaunojamo resursu izmantošanu,» atgādina D. Ozols. Turklāt pērn, pieaugot kokmateriālu cenai, tā palielinājās arī šķeldai.

Pilnam mežsaimniecības ciklam uzņēmums pievērsās pirms diviem gadiem, jo vadības mērķis ir būt daudzpusīgiem, attīstīties. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ 2016. gadā tika nomainīts uzņēmuma nosaukums – iepriekš to dēvēja par Laskana–Logistic. Ideja par jaunu virzienu izauga, vērojot lielo tirgus pieprasījumu un vēloties radīt produkcijai pievienoto vērtību.

Šķeldošanai izmanto gan savu tehniku, gan iepērk ārpakalpojumu. «Šķeldojam gan savos īpašumos, gan teritorijās, kur sniedzam pakalpojumus mežu īpašniekiem, gan pērkam no klientiem zarus krautuvē,» stāsta D. Ozols. Uzņēmums realizē celulozes un meža šķeldu, ko izmanto attiecīgi ražošanā un apkurei. Lielākie noieta tirgi ir Dānija, Zviedrija, arī Somija. Latvijā paliek tikai kurināšanai paredzētā šķelda. To izmanto arī Liepājas enerģija.

Veidojas laba reputācija

Uzņēmumam pieder aptuveni 6000 hektāru meža visas Latvijas teritorijā. Tas apsaimnieko gan savā īpašumā esošos, gan māteskompānijas mežus, tāpat sniedz pakalpojumu privātpersonām. «Veicot pilnu apsaimniekošanas ciklu, klientam parādām, ka mums viņš ir interesants arī tajā brīdī, kad mežs nav cērtams. Sadarbojamies arī tad, ja ir stādāma, kopjama jaunaudze, augošs mežs, kuru nepieciešams sakārtot, izcirtums,» skaidro D. Ozols. «Palīdzam ne tikai novākt ražu, bet arī izaudzēt nākamo.»

Pakalpojums ir pieprasīts, jo Latvijā ir gana daudz privātpersonu, kam pieder meži, bet kuras nav zinošas šādu teritoriju kopšanā. Konkurence šajā lauciņā nav maza, labākā reklāma ir no mutes mutē – ja klients iesaka uzņēmumu citam, veidojas laba reputācija.

Meža zemes iegādē joprojām nākas spēkoties ar ārvalstniekiem un ārvalstu kapitālam piederošām kompānijām. Datu bāzes Lursoft informācija rāda, ka no simt lielākajiem mežsaimniekiem puse nav vietējie.

Tā kā pagājušā gada beigās un arī visa gada garumā bija ļoti labas kokmateriālu cenas, pieauga arī meža zemes cena. Hektāru laba skujkoku mežu ar labu krāju klients varēja pārdot pat par 15 tūkstošiem eiro. Šā gada pirmajā ceturksnī, kad novērojama kokmateriālu cenu lejupslīde, tā krītas arī īpašumiem. Hektāru tāda paša meža nu jau var pārdot vien par desmit tūkstošiem. «Mūsu uzņēmums vērtē mežu ilgtermiņā, tāpēc pērkot maksājam virs tirgus cenas – savu vidējo statistisko cenu. Iespējams, kad mēs to izstrādāsim, maksa par kokmateriāliem jau atkal būs pieaugusi,» norāda D. Ozols.

Prognozē bērza pārprodukciju

Privātajā sektorā ir tendence samazināties vērtīgo skujkoku mežu apjomam –mazie mežu īpašnieki bieži vien neizvēlas to atjaunot mākslīgi, jo tas prasa lielus finanšu ieguldījumus. Tādējādi ienāk aizvien vairāk pioniersugu – pirmie nocirsto mežu platībās ieaug bērzi, baltalkšņi, apse. «Saviem klientiem rekomendējam izcirstās platības atjaunot ar skujkoku stādījumiem, jo tie samazinās un nākotnē būs tikai vērtīgāki,» stāsta D. Ozols. Savukārt bērzam būs pārprodukcija.

Savos īpašumos Laskana–mežs mākslīgi apmežo pusi izcirsto platību. Stādus iegādājas no VAS Latvijas Valsts meži, jo iegūta pārliecība par materiāla kvalitāti. «Vēlme mežus atjaunot ir tik liela, ka viņi nespēj saražot tik stādu, cik būtu nepieciešams,» tendences iezīmē D. Ozols. Tas saistīts ar Eiropas atbalstu – privātie mežu īpašnieki ar projektu palīdzību varēja piesaistīt līdzekļus baltalkšņu audžu nomaiņai pret augstvērtīgāku sugu. Vēl viens iemesls ir 2017. gada rudens ilgās lietavas. Pārlieku lielā mitruma dēļ iznīka pat četrus, piecus gadus veci stādījumi, un tos nepieciešams atjaunot. Augstais pieprasījums atsaucies uz cenu līmeni – tas paaugstinājies.

Jaunaudžu stādīšana gan joprojām ir roku darbs. Mehanizētā meža atjaunošana ar tehniku patlaban iznāk sešas, septiņas reizes dārgāka. D. Ozols apliecina, ka arī šajā nozarē trūkst darbaspēka, tomēr: «Lai noturētu savus pakalpojuma sniedzējus, izvēlamies labi maksāt, salīdzinot ar citiem uzņēmējiem. Cenšamies arī nodrošināt, lai viņiem darbs būtu nepārtraukti un nebūtu dīkstāves.»