Latvijas pilsone Lietuvā par skaidru naudu – 20 tūkstošiem eiro – iegādājusies automašīnu, un pēc reģistrācijas Latvijā viņai izrakstīts 3000 eiro liels sods, kuru vēlāk Valsts ieņēmumu dienests atcēla

Finanses

Par to Dienas Biznesu informēja juriste Marita Klikiča, kura sagatavojusi soda pārsūdzību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Viņa norādīja uz iespēju, ka ne visi automašīnu pircēji, reģistrējot Ceļu satiksmes drošības direkcijā ārzemēs pirktas automašīnas, kas pirktas par skaidru naudu, zina par to, ka Latvijā esošie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi uz kaimiņvalstīm neattiecas.

Ieteic pārsūdzēt

M. Klikičas stāsts par klienti ir vienkāršs. Sieviete pēc automašīnas iegādes Lietuvā iebraukusi Latvijā, kur tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļā reģistrējusi par skaidru naudu nopirkto automašīnu. Iedotajā veidlapā M. Klikičas kliente godprātīgi norādījusi, ka automašīnu iegādājusies par skaidru naudu. Viņa uzaicināta uz VID. Notikusi iztaujāšana un vēlāk pienākusi ziņa par uzlikto sodu, jo ir pārkāpts skaidras naudas lietošanas ierobežojums. Proti, no 2017. gada 1. janvāra skaidras naudas lietošanas ierobežojums fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, ir 7200 eiro.

Tomēr ir viens noteikums, proti, Latvijas likumi darbojas tikai Latvijas teritorijā. Tā kā darījums ir noticis Lietuvā – pārkāpuma nav un sods nav jāmaksā. M. Klikiča Dienas Biznesam uzsvēra, ka šo niansi ne visi Latvijas iedzīvotāji ņem vērā, savukārt, reģistrējot automašīnu, CSDD tiek jautāts, vai mašīna pirkta par skaidru naudu. Konkrēti – ir jāaizpilda veidlapa, kurā ir jautājums par maksājuma veidu. M. Klikiča pieļauj, ka VID pieļauta vienreizēja kļūda vai noticis kāds pārpratums, kura rezultātā uzlikts sods 15% apmērā no pirkuma summas.

«Ja ir personas, kuras saņēmušas sodus par līdzīgiem skaidras naudas darījumiem ārvalstīs, tad tos iespējams pārsūdzēt pat tad, ja tie nomaksāti pirms gada vai diviem. Pēc likuma sods nav jāmaksā un naudu var prasīt atpakaļ,» norādīja M. Klikiča.

Vērtē darījumus ārvalstīs

«Skaidras naudas lietošanas ierobežojums Latvijā ir spēkā kopš 1990. gada, laika gaitā tas ir attīstījies un ticis pilnveidots atbilstoši sociālajai realitātei. Likumā Par nodokļiem un nodevām aizliegums darījumiem skaidrā naudā ir spēkā kopš 1995. gada 2. februāra. Tas laika gaitā ir mainījies. Patlaban 30. panta astotajā daļā noteiktais aizliegums fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro, ir spēkā no 2017. gada 1. janvāra,» skaidroja VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Šādi ierobežojumi norēķiniem ar skaidru naudu jau sākotnēji ieviesti, lai mazinātu nedeklarētu darījumu skaitu, ierobežojot iespējas personām legalizēt naudas līdzekļus, kas iegūti, iesaistoties ēnu ekonomikā, kā arī, lai mazinātu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas.

E. Teice-Mamaja atzina, ka Latvijas Republikas normatīvie akti ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā un tajos paredzētās sankcijas ir piemērojamas par valsts teritorijā izdarītajiem pārkāpumiem, ja vien nav starpvalstu nolīgumi, kas nosaka citādu kārtību. Tieši šī iemesla dēļ pieminētajai pilsonei sods atcelts.

«VID kompetences ietvaros ir tiesības vērtēt darījumus ne tikai pēc to juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskās būtības, iegūt pierādījumus par darījuma vietu un norisi, pārbaudīt personas naudas izcelsmes legalitāti. Tādējādi VID katru darījumu vērtē kopsakarā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem,» norādīja E. Teice-Mamaja.

Jautāta par CSDD veidlapu, kas, iespējams, bijusi visu neērtību cēlonis, E. Teice-Mamaja uzsvēra, ka CSDD iesniegumā transportlīdzekļu reģistrācijai jautājumiem ir vairāki uzdevumi, tostarp – cīņa ar ēnu ekonomiku. «Katrs konkrēts gadījums tiek vērtēts individuāli. Nodokļu administrēšanas procesā tiek izmantota VID rīcībā esošā informācija, iegūti fizisko personu paskaidrojumi, kā arī informācija no citu valstu nodokļu administrācijām. Lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības tiek pieņemts, vērtējot iegūto informāciju kopsakarā ar transportlīdzekļu reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem,» soda uzlikšanas vispārējo gaitu skaidroja VID speciāliste.

Kopš pašreizējā skaidras naudas lietojuma ierobežojuma stāšanās spēkā 2017. gada 1. janvārī līdz šodienai VID ir pieņēmis 30 lēmumus par fizisku personu sodīšanu par skaidras naudas lietošanas pārkāpumiem.