Ēdienu piegādes platformas var sekmēt restorānu noietu; šajā biznesā ienāk arvien jauni spēlētāji

Piegādes bizness

Ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzēji ir kā e-komercijas platformas, kas ļauj restorāniem palielināt savus ienākumus internetā. «Partneru apgrozījums korelē ar viņu pašu interesi un aktivitāti pārdot savus produktus mūsu platformā. Rīgas restorānu īpašnieki apzinās tendences. Mums ir pat tādi partneri, kam nav fiziska restorāna. Viens no šādiem piemēriem bija Ramen Riga, kas pirmos mēnešus pirms restorāna atvēršanas darbojās tikai Wolt platformā,» stāsta Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes platformas Wolt vadītāja Baltijā. Ēdienu piegādes platformas Qfer pārdošanas vadītājs Jānis Mitrofanovs teic, ka tas, cik lielu apgrozījumu palīdz radīt ēdienu piegādes platformas, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – restorāna zīmola popularitātes, pamatdarbības veida, piemēram, atsevišķi restorāni koncentrējas tikai uz piegādes nodrošināšanu, cik daudz resursu velta konkrētā kanāla popularizēšanai u.c. Sadarbība ar Qfer ēdinātājam vidēji palielina apgrozījumu no diviem līdz 20%.

DB jau rakstīja, ka Ausmeņa kebaba gadījumā Rīgā piegāde ir nozīmīga apgrozījuma daļa un veido aptuveni piekto daļu no visiem pasūtījumiem. Bistro Balts līdz- īpašniece Liene Kuplā teic, ka apgrozījuma daļa ir mainīga atkarībā no laikapstākļiem un daudziem citiem ietekmējošiem faktoriem. Piemēram, ja līst lietus, cilvēki vairāk izvēlas ēdienu pasūtīt uz mājām vai biroju. Viņa novērojusi, ka pasūtījumi caur piegādes platformām pienāk kuplākā skaitā, un domā, ka šī tendence attīstās. «Cilvēkiem tas ir ērts veids, kā izvēlēties maltīti, jo vairāki ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji ir pieejami vienuviet,» tā L. Kuplā. Pie plusiem viņa min to cilvēku sasniegšanu, kuri kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib atnākt līdz bistro. Ēdienu piegādes platformā var sasniegt arī tādus klientus, kuri par Balts iepriekš nezināja. «Mīnuss ir lielā komisijas maksa par pasūtījumiem, kurus maksā ēdināšanas uzņēmums, ja tas ir veikts caur platformu. Ņemot vērā, ka Wolt aplikācijai konkurence Latvijā ir vāja, komisijas maksa ēdināšanas uzņēmumam ir salīdzinoši augsta,» norāda L. Kuplā.

Arvien demokrātiskāk

«Ēdienu piegādes pakalpojums ir kļuvis demokrātisks – maltīte no tuvējā bistro vai kafejnīcas maksā nepilnus divus eiro, līdz ar to daudzi ir kļuvuši slinkāki un priekšroku dod ēdiena pasūtīšanai ar piegādi, nevis dodas paši pēc ēdiena, lai arī iemīļotā vieta atrodas vien pārsimts metru no viņiem,» novērojusi L. Kuplā

L. Ristala teic, ka ēdiena piegādes kategorija Eiropā organiski aug ik gadu par 50% un tā arvien ir diezgan jauna joma. Runājot par tendencēm un biznesa attīstības jomām, viņa iesaka skatīties Āzijas virzienā. Piemēram, pērn Dienvidkorejā ēdienu piegādes pakalpojumus viens iedzīvotājs izmantoja vidēji desmit reizes. Rīgā ēdienu piegādes pakalpojumus izmanto mazāk nekā 20% pieaugušo iedzīvotāju. Pēc šī piemēra viņa spriež, ka mums vēl tāls ceļš ejams un šī kategorija ir ļoti jauna. «Mūsu dzīves kļūst arvien drudžainākas, un veltīt laiku, lai iepirktos un gatavotu ēdienu, nav tas, kā mēs vēlētos pavadīt savu brīvo laiku. Gatavot ēdienu ģimenei kļūst par hobiju un mazāk par ikdienas uzdevumu. Piekļūt svaigam un veselīgam ēdienam ir kļuvis ļoti viegli un daudz pieejamāk nekā agrāk,» uzskata L. Ristala.

Pašiem aktīvi jāiesaistās

L. Ristala stāsta, ka saviem partneriem iesaka maksimāli izmantot platformas iespējas un izcelt savus īpašos ēdienus, pievienot fotogrāfijas visiem ēdienkartē atrodamajiem ēdieniem, tulkot ēdienkartes citās valodās un izmantot datus par pārdošanu, ko platforma nodrošina. Restorānu īpašnieki un vadītāji, kam ir laiks un resursi maksimāli izmantot platformas iespējas, spēj piedāvāt klientiem labāko pieredzi un iegūt no tā. Vēl viens aspekts ir komunikācija: visiem restorāniem ir divu veidu kanāli – tiešsaistes un ne-tiešsaistes, tas ir, viņu pašu restorāns. Restorānu īpašnieki var uzlabot pārdošanas rezultātus, informējot cilvēkus, ka viņu pakalpojumi pieejami arī ēdienu piegādes platformās. Šāds pakalpojums nekad nespēs konkurēt ar vakariņošanas pieredzi restorānā, bet reizēm ir gadījumi, kad nav iespējams doties uz kafejnīcu, bet vēlme pēc sava mīļākā ēdiena ir tik spēcīga, ka cilvēks to labprāt pasūtītu. Ja cilvēks šādos gadījumos restorāna mājaslapā vai sociālajos tīklos var atrast draudzīgu atgādinājumu, ka ēdiens pieejams arī ar piegādi, visticamāk, notiks darījums. Līdzīgi spriež J. Mitrofanovs: svarīgi, lai restorāns pastāstītu savai auditorijai par iespēju pasūtīt ēdienu, vajadzīgs arī apmācīt personālu.

Jābūt gatavībā

Vaicāta, kā sagatavoties dienas periodiem, kad ir dabiski lielāks pieprasījums, L. Ristala skaidro: «Mēs nodrošinām restorānus ar pilnu pārskatu, kad pasūtījumi ienāk un kas tiek pasūtīts. Balstoties uz šiem datiem, ir iespējams sagatavoties «sastrēgumstundām», jo jau iepriekš ir zināms, ko un cik daudz mēdz pasūtīt. Tas padara vieglāku komandas komplektēšanu un sastāvdaļu sagatavošanu. Cilvēki biežāk pasūta no vietām ar īsāku gaidīšanas laiku, un īsāks vidējais ēdiena pagatavošanas laiks dod iespējas pārdot vairāk.»

J. Mitrofanovs teic, ka «sastrēgumstundas» šajā sfērā ir ikdienišķa problēma gan Qfer, gan restorāniem, un tām ir grūti sagatavoties. Taču sarežģītais bieži vien ir vienkāršs, un, viņa skatījumā, ir vajadzīga rūpīga resursu un procesu plānošana. «Parūpēties, lai viss pietiktu, ir ēdināšanas uzņēmumu ikdiena. Vienalga, vai pasūtījums ienāk caur platformu vai ar telefona zvana starpniecību, vienmēr ir jābūt gatavam, ja ēdināšanas pakalpojums ir kā bizness, nevis hobijs. Balts ir gatavs saņemt lielus pasūtījumus un tos izpildīt maksimāli ātrā laikā. Ir jau izveidojusies sadarbība ar birojiem, kas sūta maltītes 30, 40 un pat 100 personām, un tas ir tieši tas, ko Balts vēlas darīt arī turpmāk, – piegādāt kvalitatīvu maltīti kolektīviem, lai tie būtu veselīgi, darbspējīgi un enerģijas pilni,» teic L. Kuplā.

Piemērots iepakojums

Vaicāta, kas restorāniem jādara, lai tiem no sadarbības ar ēdienu piegādes platformām būtu pēc iespējas lielāks ieguvums, L. Kuplā teic, ka ēdināšanas uzņēmumam jāpiestrādā pie tā, lai tas būtu zināms, tāpat ēdienam jābūt piemērotam pārvadāšanai. «Balts ēdienkarte un ēdienu pasniegšanas veids ir paredzēts ērtai ēdienu līdzņemšanai, līdz ar to ēdienu piegādes pakalpojumu iespējams nodrošināt augstā līmenī. Ir atšķirība – tas tiek servēts uz šķīvja vai tiek piegādāts līdzņemšanai paredzētā iepakojumā. Restorāna ēdiens, ievietots līdzņemšanai paredzētā kastītē, zaudēs savu šarmu, kamēr tiks piegādāts līdz durvīm, – zupa, iespējams, būs atdzisusi, izlijusi, deserts sagāzies, rezultātā klients būs vīlies. Balts ēdiens ir paredzēts līdzņemšanai, arī piegādāts tas nezaudēs savu izskatu un kvalitāti. Svarīgs aspekts arī ir līdzņemšanai un piegādei paredzētais iepakojums – vēlētos, lai ēdināšanas uzņēmumi vairāk piedāvātu to tādu, kas ir ražots no videi draudzīgiem materiāliem, kā to dara Balts,» uzsver L. Kuplā.

Jauni spēlētāji

Latvijā ēdienu piegādes jomā ienācis arī Zeew, tāpat Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš – Taxify) paziņoja, ka plāno papildināt savu pakalpojumu klāstu un sāks ēdienu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu. Sākumposmā pilotprojekta režīmā tas būs Igaunijā, Somijā un Dienvidāfrikā. «Apvienojot mūsu tehnoloģiju iespējas, efektīvo darbību un simtiem tūkstošu autovadītāju, plānojam nodrošināt labāko iespējamo ēdienu piegādes pakalpojumu miljoniem cilvēku Eiropā un Āfrikā, kuri jau šobrīd izmanto mūsu pakalpojumus ikdienā,» minēja Bolt dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs.

J. Mitrofanovs norāda, ka šis ir diezgan sarežģīts bizness un, lai arī Latvija nav liels tirgus, tas joprojām ir augošs un tam ir potenciāls – arvien vairāk lietotāju izvēlēsies ēdienu pasūtīt ar piegādi. «Šobrīd grūti prognozēt, kā to ietekmēs vēl viena liela uzņēmuma ienākšana tirgū. Koncentrējamies un sava uzņēmuma attīstību, savu auditoriju un izaugsmi, pilnveidojot gan tehnoloģiju, gan servisa kvalitāti. Zinām arī, ka vismaz vēl viens liels uzņēmums ir izrādījis interesi par šo tirgu, kaut gan publiski par to vēl nav ziņojis,» viņš teic.

Jāpiebilst gan, ka šajā biznesā ir ne tikai jaunpienācēji, bet arī, iespējams, «kritušie», tā, piemēram, pērn Foodout beidz savu darbību Lietuvā, un arī Latvijā tā ir apturēta.