Miroslavs Andrusiaks Latvijā dzīvojis kopš 1976. gada. Kopš 2017. gada viņam Latvijā nav fiziskas personas bankas konta

Bankas

M. Andrusiakam ir Latvijas nepilsoņa pase un visas tiesības dzīvot Latvijā, tomēr tas ir apgrūtinoši, ja nav konta bankā. Viņš apgalvo, ka nav krimināli sodīts, viņam nav parādu, viņš ir sūdzējies pat prezidentam un Saeimai, un tomēr kontu atvērt bankas atsakās. Intervijā Dienas Biznesam M. Andrusiaks izskaidro savu notikušā versiju tik tālu, cik viņš pats to saprot, jo saņemtās atbildes no Latvijas institūcijām ir atbildes pēc formas, ne satura.

Vai jūs Latvijā vispār gribat dzīvot, ja ir šādas problēmas?

Jā, es gribu dzīvot šajā valstī. 1991. gadā arī biju Vecrīgā, arī biju uz barikādēm ar domu, ka dzīvošu brīvā, demokrātiskā valstī. Valstī, kur cilvēka tiesības ir definētas konstitūcijā un tās patiešām aizstāv, nevis cilvēkus pēc patikas izsūta, liek tiem aizbraukt uz citām pasaules malām, jo tajā vietā viņi nav vēlami vai ir vajadzīgi kaut kur citur.

Kur ir problēmas sakne, un kad to apjautāt? Vai kādam ir, iespējams, labums no tā, ka jums Latvijā nav pamatkonta nevienā bankā?

Esmu nevēlams diviem cilvēkiem, ietekmīgam bankas ierēdnim un izbijušam politiķim. Mans piemērs ir gluži kā paraugs, kā jebkuram cilvēkam var liegt uzņēmējdarbību un vispār dzīvi valstī savu personīgo ambīciju vai labuma dēļ.

Konkrēti, kad ir problēmu sākuma punkts?

2009. gadā man bija sadzīviska rakstura konflikts ar personu, kas ir Swedbank augsts ierēdnis. Viņš man arī pateica, ka dzīvot Latvijā neļaus un agri vai vēlu es no šejienes aizbraukšu. Es to neuztvēru nopietni, jo biju pārliecināts, ka konflikts ir sadzīvisks un naids pāries. Līdz 2011. gadam no vairākām personām saņēmu draudzīgus ieteikumus posties prom no Latvijas. Arī uz to es nereaģēju. 2011. gadā Swedbank slēdza kontu manam uzņēmumam, bet tas nesagādāja nekādas problēmas, jo kompānijai Latvijā nebija darījumu. Arī no šī starpgadījuma es nekādus būtiskus secinājumus neizdarīju.

Īsto problēmu sākums?

2012. gadā ķēros pie finanšu kompānijas ELS International SIA vadības. Uzņēmumam bija negatīva bilance, tādēļ uzreiz apturēju tā darbību un ķēros pie darba. Mani pieņēma kā krīzes menedžeri. Uzdevums bija ieviest kārtību uzņēmumā. Tas nozīmēja gan personāla atlasi, gan programmatūru maiņu. Vārdu sakot, viss no baltas lapas. Man izdevās. Mana darba laikā uzņēmums ieguva Principal Member MasterCard tiesības, kas deva iespējas strādāt dažādu valstu finanšu tirgos. Par to, ka esmu uzņēmuma vadībā, uzzināja jau pieminētais Swedbank ierēdnis, un banka slēdza uzņēmuma kontus. Mani brīdināja - ja turpināšu strādāt ELS International SIA, tad uzņēmumam jau drīzumā nebūs iespējas atvērt kontu nevienā Latvijas bankā. Lai neradītu problēmas uzņēmumam, aizgāju no tā un pat uz laiku izbraucu no Latvijas.

Ko darījāt ārzemēs?

2013. gadā Ukrainā radīju ražošanas uzņēmumu ROCK DESIGN. Ir interneta vietne rock-design.eu. Jau pēc dažiem gadiem uzņēmums kļuva par līderi nozarē savā valstī.

Kad atgriezāties?

Bija pagājuši gadi kopš sākotnējā konflikta, kas tiešām bija sadzīvisks, bez kādām finansiālām vai fiziskām sekām. 2017. gadā es uzsāku SIA QIWI Wallet Europe iegādes procedūru ar stingru pārliecību atgriezties Latvijā, šeit arī dzīvot un strādāt.

Darījuma brīdī visa mana nauda, kas bija atspoguļota arī manās deklarācijās, atradās Latvijas bankās – Swedbank un Privatbank Latvia. Būtiski, ka Swedbank klients es biju kopš tās dibināšanas. Mani konti bankā vienmēr bijuši aktīvi, un ar tiem nebija nekādu problēmu. Darījumam bija jānotiek atbilstoši likumā noteiktai procedūrai. Iesniedzu nepieciešamo dokumentu paketi FKTK, lai to apstiprinātu. Notika tikšanās, biznesa plāna aizstāvība. Viss gāja savu gaitu. 2017. gada 2. martā es nopirku cesiju ABLV Bankā un šādā veidā kļuvu par pirmās hipotēkas turētāju četrām telpām pilsētas centrā. Kā otrais hipotēkas turētājs tām pašām telpām bija labi zināms Latvijas bijušais politiķis. Vēlāk izrādījās, ka viņš ir labās un draudzīgās attiecībās ar jau pieminēto Swedbank ierēdni. Man ir zināms, ka šis politiķis sarunā ir norādījis, ka velti es atgriezos Latvijā, ka es vēl būšot laimīgs savākt savu naudu un bēgt no valsts. Pie kam viņam bija zināms, cik precīzi naudas man bankā ir. Es par to, cik man ir naudas bankas kontā, nevienam nestāstu.

Kā noslēdzās darījums, kuru bijāt iecerējis?

Atbilstoši pirkšanas - pārdošanas līgumam man vajadzēja izdarīt pirmās iemaksas, un par to es paziņoju bankām. Līdzko Swedbank kļuva zināms par darījumu, mans konts tika slēgts. Nekavējoties. Desmit kalendāro dienu laikā pēc Swedbank konta slēgšanas tika slēgts arī mans konts Privatbank Latvia. Mēģināju atvērt kontu visās Latvijas bankās, bet visur sekoja atteikums. Nekur nepaskaidroja kāpēc. Jau izmantojot sakarus un labus paziņas, man izdevās noskaidrot, ka Swedbank ir iekļāvusi mani starpbanku šaubīgo darījumu sarakstā kā personu, kas veikusi kādus neskaidrus finanšu darījumus, kas, protams, neatbilst patiesībai. Precīzāk, es nesaprotu, kas viņiem šķiet šaubīgs, un viņi arī neko nav paskaidrojuši. Pats vienmēr esmu centies izvairīties no darījumiem, kas rada šaubas.

Īsāk sakot – darījums nenotika, un no tā kādam ir labums. Ir radīta situācija, kad nevarat samaksāt, lai arī pats darījums ir likumīgs un iespējams?

Jā. Es apstaigāju bankas vienu pēc otras. Visas atteica atvērt fiziskas personas kontu. No dažām bankām izdevās iegūt rakstisku atteikumu pamatkonta atvēršanai, bet tas valstī ir paredzēts ar likumu. Mani personīgie konti tika aizvērti tieši darījuma laikā, kad vajadzēja maksāt. Esmu pārliecināts, ka steigas nolūks bija darījuma izjaukšana, tas, lai es nevarētu iegādāties SIA QIWI Wallet Europa, kā arī tas, lai es Latvijā vairs nevarētu normāli dzīvot. Starp citu - fakts, ka man ir slēgti konti, nenozīmē tikai to, ka man ir problēmas ar norēķināšanos valstī. Tiesā, kas nekādi neskar banku vai tās darbību, bankas darbinieks tiesnesim norādīja, ka esmu persona, kurai slēgti konti, tā radot par mani sliktu iespaidu. Šīs tiesas protokols ir pieejams, un, manuprāt, Swedbank tālu pārsniedz savas pilnvaras par viņu aizdomu ietekmes robežām.

Iznāk - ja banka pateikusi, ka esat aizdomīgs, tad praktiski esat vainīgs?

Tieši tā, tikai nevienam nav zināms, kādos noziegumos. Pat pati banka to nevar pateikt. Es vienkārši esmu melnajā sarakstā, un cilvēks, kurš ir banku melnajā sarakstā, vienkārši ir beidzies.

Atgriežamies pie darījuma. Samaksāt neizdevās, tālāk?

Protams, darījums bija jāpārtrauc Swedbank radītās situācijas dēļ. Es atsaucu dokumentus no FKTK. Pieņemu, ka pēc kontu slēgšanas bija radīta situācija, lai es arī citādi nevarētu veikt pārskaitījumu. Tas bija neiespējamais darījums, un es to sapratu. Es arī saprotu citas bankas, kuras rīkojas tikai pēc sistēmā ievadītiem datiem, ka es esmu šaubīgs un vēlams kontu neatvērt. Neviens jau neredz iemeslu, kādēļ es esmu tur iekļauts. Vēl vairāk, šī starpbanku datu bāze ir tāda puslegāla. Jebkurā brīdī viņi mierīgi var pateikt, ka nekāda melnā saraksta nav.

Vai pēc notikušā esat kaut kur sūdzējies, kādam prasījis atbildes? Vai kāds Jums oficiāli ir atbildējis?

Swedbank esmu prasījis un ne reizi vien. e-pastos ir pienākušas atbildes, tikai tās nav pēc būtības. Tie ir dokumenti, kas apliecina, ka man ir atbildēts, bet patiesībā neko nepasaka. Esmu rakstījis uz Saeimu, prezidentam, Datu valsts inspekcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Manas vēstules vismaz vienā gadījumā ir pārsūtītas FKTK kā pārraugošai institūcijai. No viņiem arī atbilde man ir. Šajā laikā iestādēm bija iespējas veikt fiziskas personas auditu pilnā apjomā un saprast, ka man nav ne nodokļu parādu, ne aizdomīgu darījumu, bet, ja tādi, viņuprāt ir, tad uzdot precizējošus jautājumus – kas īsti manā darbībā nav saprotams. Tā vietā seko ieteikums tiesāties ar banku civiltiesiskā kārtībā, bet varbūt es arī vairs nevēlos sadarboties ar šādu banku. Es vienkārši vēlos, lai man būtu iespēja atvērt kontu Latvijā.

No Swedbank atbildēm vienīgā interesantā vieta ir tā, kur par atbildes kavēšanos viņi attaisnojas ar cilvēcisko faktoru, tā netieši norādot uz aizmāršību un kļūmi. Man personīgi ir radusies pārliecība, ka šis cilvēciskais faktors šaubīgo personu saraksta veidošanā ir ļoti liels, tikai vairums Latvijas sabiedrības to vēl nezina. Banku rokās ir pārāk liela vara, kuru var vajadzības gadījumā attaisnot ar cilvēcisko faktoru.

Vai bankai norādījāt, ka, slēdzot kontus, ir pārtraukts darījums?

Jā. Es aprakstīju visu situāciju, kā tagad stāstu jums, un vēl norādīju, ka Swedbank pēc būtības ir bijis izrēķināšanās instruments un ir persona, kurai no tā ir labums. Galējā atbilde pēc 90 dienām bija, ka bankai ir tiesības slēgt kontus. Īsi un skaidri. Es viņiem uzstājīgi prasīju iemeslu, kādēļ esmu iekļauts melnajā sarakstā, jo ļoti labi apzinos, ka ir desmitiem iemeslu, kāpēc persona var kļūt šaubīga. Piemēram, bez īpašnieka ziņas viņa dati tiek izmantoti. Es visu mūžu strādāju finanšu organizācijās un esmu redzējis ne to vien. Es daudz ko spēju saprast un piedot, bet gada laikā atbildei neesmu ticis pat tuvumā. Mutiski visi mani saprot un jūt līdzi, bet palīdzēt nevar neviens. Jēdzīga izskaidrojuma uz jautājumu «kāpēc?» vēl aizvien nav.

Cerat, ka iegūsiet atbildes un izdosies tikt galā, būs jums konts Latvijā?

Es vēl ceru, jo esmu pietiekami stiprs un man ir iespējas dzīvot arī bez bankas konta Latvijā. Neviens jau man neaizliedz norēķināties ar skaidru naudu, tomēr tas rada pamatīgas grūtības sadzīvē. Vienīgais, ko gribu piebilst -ja kaut kas līdzīgs notiek ar vājāku cilvēku, tad visādi var būt. Bez konta valstī dzīvot ir grūti, cīnīties par taisnību - vēl grūtāk. Latvijas valstij vajadzētu atzīt, ka tā devusi bankām pārāk lielu varu un tas ir reālu represiju instruments. Ja ar situāciju neizdosies tikt galā – es būšu spiests aizbraukt un dzīvot citā valstī, kaut arī to nemaz nevēlos. Būs piepildījušies tie draudi, kurus Swedbank darbinieks man savulaik izteica.