Ēdināšanas uzņēmumiem saņemt aizdevumu bankā nav vienkārši, jo to finanšu rādītāji bieži vien nav spīdoši un ienākumu plūsma nav paredzama

Aizdevumi

Tā DB atzīst aptaujāto kredītiestāžu pārstāvji, kas novērojuši, ka pieprasījums pēc kredītiem lielā mērā ir sezonāls.

Grūti paredzams

Lai arī daudziem šķiet, ka ēdināšanas bizness ir viens no vienkāršākajiem, lai būtu sekmīga uzņēmuma darbība ilgtermiņā, ir svarīga šo uzņēmumu pārvaldība, izpratne par biznesa specifiku, spēcīgs zīmols un citi faktori, uzskaita Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis. Pēc viņa novērojumiem, sabiedriskajā ēdināšanā stila un modes diktāts ir skarbs un ilgstoši tirgū pastāvēt ir spējušas tikai labi pārvaldītas restorānu un kafejnīcu ķēdes un tikai daži atsevišķi restorāni, kuriem jau no darbības sākuma izdevies iemantot publikas simpātijas caur vairāku faktoru kopumu, piemēram, koncepciju un kvalitātes noturību cauri gadiem, profesionālu un motivētu personālu un vadību, vietas izvēli, un ārkārtīgi svarīga ir īpašnieku spēja un vēlmes investēt savus līdzekļus biznesa uzturēšanā un modernizācijā, arī bez veiksmes nekādi neiztikt. Tajā pašā laikā pastāv vairāki objektīvi šķēršļi, kuru dēļ aizdevuma saņemšana ir sarežģīta. «Ēdināšanas uzņēmumu naudas plūsma bieži vien nosedz vien pamatizmaksas, piemēram, darba algas, izejvielas, nodokļus, telpu uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to segt kredītmaksājumus visa gada griezumā ir problemātiski. Arī ikdienā var novērot, ka restorānu dzīvescikls ir salīdzinoši īss, tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, nevienā biznesa plānā nevar pārbaudīt, vai ēdināšanas uzņēmums būs dzīvotspējīgs. Tādējādi to attīstība visbiežāk ir jāfinansē no īpašnieku līdzekļiem, lai investīciju atmaksa neradītu papildu slogu ikdienas darbības naudas plūsmā. Līdz ar to banka šajā nozarē ir izsniegusi ļoti nelielu finansējuma apmēru,» atzīst SEB bankas Privātpersonu un SME kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs.

Pieprasa papildus

Banku pārstāvju novērojumi liecina, ka šo prasību dēļ daļa uzņēmēju savas spējas šajā jomā izmēģina paši saviem spēkiem un ar savu finansējumu, savukārt pie bankām biežāk vēršas tirgū jau ļoti zināmi uzņēmumi, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus par visas nozares tendencēm kopumā.

Uz kopējā fona aizdevumi ēdināšanas uzņēmumiem nav lieli, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins, kurš novērojis, ka pārsvarā tie svārstās no 10 līdz 30 tūkstošiem eiro ar vidējo aizdevuma termiņu 12 mēneši. Vidēji gadā Capitalia izsniedz finansējumu 5 līdz 10 ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā. Minimālā prasība ir uzņēmuma aktīva darbība ar pozitīvu naudas plūsmu vismaz 6 mēnešus. Primāri tiek izvērtēti uzņēmuma finanšu rādītāji un saimnieciskā darbība kopumā – vai nav bijušas kādas radikālas pārmaiņas uzņēmumā, apjomu kritumi, uzkrāti nodokļu parādi u.tml. Uzmanība tiek vērsta arī uzņēmuma un vadības kredītvēsturei, kā arī faktiskajai naudas plūsmai bankas kontā, kas precīzāk ļauj izprast uzņēmuma darbību un finanšu vajadzības. «Ēdinātājiem piemērots ir Capitalia POS kredīts, kur ikmēneša maksājums ir proporcionāls POS termināla ieņēmumiem, tādējādi pielāgots uzņēmuma reālajai naudas plūsmai un sezonālām svārstībām. Tas nozīmē, ka uzņēmums neaizņemas vairāk, nekā attiecīgajā sezonā to faktiski spētu arī nosegt,» viņš klāsta.

«Swedbank daudz enerģijas iegulda uzņēmēju izglītošanā, jo, tāpat kā citās jomās, arī šī sektora uzņēmumiem pie bankām ir vērts vērsties tikai ar caurspīdīgiem finanšu rādītājiem, pozitīvu pašu kapitālu un rentabilitāti. Diemžēl redzams, ka sektorā kopumā aizvien ir paaugstināts pelēkās naudas klātbūtnes risks,» saka N. Polis. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, joprojām gana augsts ir pieprasījums pēc naudas plūsmas sakārtošanas un klientu ērtību palielinošiem produktiem – piemēram, mPos termināļa, kas ir mobila karšu pieņemšanas ierīce un lietojama dažādām izbraukuma ēdināšanas un ielas ēdināšanas vai tirdziņu vietām, kas kļūst aizvien populārākas. Vēl novērojams, ka ēdināšanas sektora uzņēmumi aizvien biežāk piesakās auto līzingam (izteikti komercauto segmentā) uzņēmumu loģistikas operāciju nodrošināšanai. Ilgtermiņa attīstības finansējums lielākajiem un finansiāli stabilajiem uzņēmumiem tiek arvien skatīts, piesaistot kādu no atbalsta programmām, piemēram, tās, kuras pārvalda Altum vai EIF COSME programma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, skaidro N. Polis.

Sezonāls pieprasījums

Kopumā vērojams, ka interese pēc finansējuma piesaistes uzņēmumu attīstībai pieaug tieši pavasarī. J. Grišins šo tendenci skaidro ar gatavošanos aktīvajai sezonai, kad nereti ieguldījumi tiek veikti, piemēram, terases izveidē vai apgrozāmajiem līdzekļiem jeb naudas plūsmas uzlabošanai. Šādos gadījumos nereti der īstermiņa aizdevums, kas pieejams, sākot no 1000 eiro. Viņš skaidro, ka summām līdz 25 tūkst. eiro nav nepieciešams nodrošinājums, savukārt aizdevuma atmaksas periods var būt no trim līdz 36 mēnešiem, turklāt aizdevumu līdz 25 tūkst. eiro ir iespējams saņemt ar Eiropas Investīciju fonda garantiju. Kompānijas novērojumi liecina, ka ēdināšanas uzņēmumus var iedalīt divās kategorijās. Vieni ir izteikti sezonāli, un tiem visbiežāk ir nepieciešams atspēriens sezonas sākšanai vai ieguldījumu veikšanai pirms tās. Ģeogrāfiski šie uzņēmēji pamatā atrodas reģionos, kur vasarā ir vērojama izteikta tūristu plūsma, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un, protams, arī Rīgā. Otra daļa ir jebkurš ēdinātājs, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kurš plāno attīstību un ieguldījumus uzņēmumā, piemēram, telpu remontā, iekārtu un inventāra iegādē.