Bankas aizvien biežāk ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem

Bankas

Tiek saņemti ziņojumi par aizdomām saistībā ar aplokšņu algu, nedeklarētu saimnieciskās darbības veikšanu, potenciālo izvairīšanos no PVN maksāšanas un citiem iespējamiem pārkāpumiem. Banku pārstāvji skaidro, ka likumdošana kļuvusi striktāka, tādēļ arī ziņojumu skaits pieaudzis, un arī šajā gadā nav izslēgti nepatīkami pārsteigumi. Tajā pašā laikā grāmatveži novērojuši, ka daudziem uzņēmumiem strādāt ir grūti, neskatoties, ka pārkāpumus tie nav veikuši.

Daļai - sodi

Aizvadītais gads īpaši izcēlās ar banku klientu neapmierinātību par bloķētiem kontiem, ņemot vērā, ka pārbaudes ilgst krietnu laiku un ne vienmēr atbildīgajām institūcijām pietiek kapacitātes raiti izskatīt ziņojumus. Dažkārt pārkāpums netiek konstatēts un konts tiek atbloķēts, taču visi darījumi uz kādu laiku tiek apstādināti, turklāt, kā liecina uzņēmumu un to grāmatvežu pieredze, ja konts tiek bloķēts, tad, visdrīzāk, tas vairs netiks atbloķēts.

Pērn VID kopumā saņemti 1496 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā: 1156 ziņojumi saņemti no finanšu iestādēm, bet 340 - no nefinanšu sektora pārstāvjiem. Tas ir divas reizes vairāk nekā 2017.gadā, kad dienests saņēma 738 ziņojumus. Šā gada pirmajā ceturksnī VID kopumā saņēmis 362 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. 272 ziņojumi saņemti no finanšu iestādēm, bet 90 - no nefinanšu sektora pārstāvjiem. 2019.gada 3 mēnešos pabeigta 91 pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un 1.ceturksnī pieņemti 28 lēmumi par sankciju piemērošanu saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 78.pantu – 26 gadījumos par soda naudas piemērošanu 32 805 eiro apmērā, vienā gadījumā par brīdinājuma izteikšanu un septiņos gadījumos par darbības apturēšanu.

Īpaši neizceļ

Banku pārstāvji skaidro, ka ziņojumu skaits aug līdz ar stingrāku prasību ieviešanu. Tā, piemēram, Swedbank aizdomīgus darījumus konstatē, veicot uz riska pieeju bāzētu regulāru klientu darījumu uzraudzību, skaidro bankas pārstāvis Jānis Krops. Banka pievērš lielāku uzmanību darījumiem, kuri varētu būt saistīti ar nedeklarētu saimnieciskās darbības veikšanu, izvairīšanos no PVN nomaksas vai arī izvairīšanos no cita veida nodokļu samaksas. Vēl Swedbank cenšas identificēt situācijas, kuras varētu liecināt par iespējamu algas maksāšanu aploksnēs. Konstatējot šādus faktus, kas apliecina iespējamo pārkāpumu, attiecīga informācija tiek nodota VID.

SEB banka vadās pēc normatīvajiem aktiem, kas paredz ziņošanu par šādām darbībām Kontroles dienestam un VID, nepieciešamības gadījumā citām valsts iestādēm, skaidro bankas vadītāja Ieva Tetere. FKTK ir izdevusi ieteikumus kredītiestādēm, kuros definēti vairāki desmiti kritēriju, kas raksturo aizdomīgu darījumu pazīmes, tās banka monitorē, un par daļu no tām ir pienākums ziņot tieši VID. Uzraudzību banka veicot visu klientu griezumā, un nav tā, ka kāda konkrēta nozare īpaši izceltos, savas iezīmes banka ir identificējusi. «Trīs tipiskākie ziņojumu veidi ir ziņojumi par identificētiem mēģinājumiem izvairīties no nodokļu nomaksas, neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, kā arī darījums ir klienta ikdienas finanšu plūsmai netipisks. Vērtējot šo jautājumu pēdējo gadu griezumā, jānorāda, ka pieaugošais ziņojumu skaits iet roku rokā arī ar normatīvo aktu precizējumiem un papildu prasībām. Jānorāda, ka bankai ir pienākums ziņot ne tikai par aizdomīgiem, bet arī neparastiem darījumiem,» atgādina SEB bankas pārstāve.

Strādāt grūti

Grāmatveži, kas strādā ar uzņēmumiem, kam bloķēti konti, novērojuši, ka ne vienmēr tas notiek pamatoti, un pat godīgi strādājošu kompāniju darbība tiek būtiski apgrūtināta, turklāt reti ir gadījumi, kad uzņēmums atkal var atsākt strādāt.

«Pēc mūsu pieredzes, konti tiek bloķēti neatgriezeniski, un nav bijis tāds gadījums, kad bloķē uz pārbaudes laiku un tad atbloķē,» novērojis SIA CL Serviss grāmatvedis Kristaps Spruntulis. Tāpat viņš stāsta - lai arī bankas to noliedz, eksistē kopējs saraksts, kur uzņēmums tiek ievietots, jo pēc šāda notikuma atvērt kontu citās Latvijas vadošajās bankās nav iespējams, kaut gan ar tām uzņēmumam saistības iepriekš nav bijis. Ja nebūtu maksājumu sistēmas (Paypal, Skrill, Transferwise, Paysera u.tml.), kā arī atsevišķu Latvijas banku, kas tomēr domā ar galvu, uzņēmumu darbība faktiski būtu izbeigta,» asi izsakās grāmatvedības kompānijas pārstāvis. Viņa pieredze liecina, ka īpaši strikti bankas pārbauda uzņēmumus, kam īpašnieki ir nerezidenti, – tiem tiek pieprasīta visa struktūra pat līdz labuma guvēju izglītībai, ienākumiem utt. Jaunus kontus šādiem uzņēmumiem atvērt ir ļoti grūti, pat ja Latvijā tiek maksāti milzīgi nodokļi un visa darbība ir kristāltīra, atzīst eksperts.

«Novērojams ir tas, ka atsevišķu likumu pārkāpšanas gadījumu dēļ ļoti tiek sarežģīta dzīve visiem Latvijas uzņēmumiem. Tas pats attiecas arī uz NILLFT likumu, Trauksmes celšanas likumu un līdzīgām idejām, kaut gan problēmas pamatā ir pārāk smagā un sarežģītā nodokļu sistēma, it īpaši darbaspēka nodokļu un PVN jomā, bet to, šķiet, neviens nekad neatzīs un turpinās «līmēt plāksterus mironim» minēto pārbaužu un likumu izskatā, audzēt birokrātijas aparātu un uzskatīt visus uzņēmējus par noziedzniekiem,» nožēlu pauž eksperts.