Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca

Kultūras mantojums

Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Piedāvā pilnu servisu

Sākot villas apdzīvošanu, bija nepieciešamas diezgan lielas investīcijas, jāveic dažādi darbi, lai namā varētu rīkot pasākumus. Nomas maksa gadu gaitā ir palielinājusies. Pēc M. Mielava domām, tā nav ne pārspīlēti liela, ne maza, taču konkrētu summu viņš nenosauc. «Visu šeit darījām paši. Esam veikuši remontdarbus, lai telpas būtu tīras, un tas prasīja laiku,» stāsta nama apsaimniekotājs.

Aptuveni trīs gadus vēsturiskajā namā rīkoti gan privāti pasākumi, gan publiski. Apdzīvots tiek arī villas dārzs, kurā, iestājoties siltajam laikam, tiek rīkoti bezmaksas koncerti. Īpaši tam villas dārzā mākslinieks Andris Eglītis uzbūvējis skatuvi. «Jau Piena svētkos man bija dzimusi domā, ka skatuve ir jābūvē pašiem, nevis jāīrē. Tas ir liels ieguvums un līdzekļu ietaupījums,» uzskata M. Mielavs. Koncertu rīkošana iespējama, jo ir iegūts līdz-

finansējums no sponsoriem, Rīgas domes atbalsts, kā arī investēti ienākumi no bāra. «Kultūras daļa rada lielāku interesi šeit kaut ko darīt, jo tas ir kaut kas tuvāks sirdij, kā arī veido publisko tēlu,» stāsta M. Mielavs. Viņaprāt, villā var sajust, ar kādu pamatīgumu un nopietnību cilvēki ēku ir būvējuši.

Vasarās villā vairāk tiek rīkotas kāzas, bet ziemās – dažādas balles, kā arī semināri. Savukārt gada sākums līdz martam ir klusais periods. «Pasākumu daudzums ir viļņveidīgs un grūti paredzams, tāpēc pie tā jāpiestrādā. Protams, tas ir atkarīgs no cilvēku plūsmas, kā sabiedrība kaut ko var vai nevar atļauties. Banketu un svinību daudzums ir atkarīgs no tā, cik naudas ir cilvēkiem. Tās nav pamata nepieciešamības,» domā M. Mielavs. Pasākumu organizēšanai villā tiek piedāvāts pilns serviss, tostarp nodrošināti arī ēdināšanas pakalpojumi. Viņš novērojis, ka korporatīvie pasākumi ik gadu notiek citā vietā. M. Mielavs teic tā: ja piedāvātu īrēt tikai telpas, bizness īsti nesanāktu, jo nav tik liela pieprasījuma.

Jauni un turīgi

Pārsvarā villu novērtē cilvēki, kuriem piemīt spēja sajust nama šarmu. Par kāzu vietu fon Stricka villu visbiežāk izvēlas rīdzinieki, kā arī ārzemnieki. Uzņēmējs norāda, ka pirmkārt tie ir cilvēki, kas vēlas svinēt lielas kāzas, kā arī salīdzinoši turīgi iedzīvotāji. «Liels pluss ir tas, ka villa atrodas Rīgā. Svinībās, kuras notiek lauku muižās, nereti ļaudis iedzer, un no rīta neviens vairs braukt nevar. Tie ir praktiski un svarīgi apsvērumi,» pasmejas M. Mielavs.

Pasākumu rīkošana villā ir diezgan sarežģīts bizness. To ietekmē dažādi ierobežojumi, piemēram, ēkā nedrīkst veikt papildu remontdarbus. «Mana atbildība nav šo ēku rekonstruēt un renovēt. Tajā pašā laikā kā izīrētājs esmu atbildīgs par šo namu, ar dziļu cieņu pret tās sākotnējiem saimniekiem. Te bija atbraukuši pat viņu radinieki, kuri staigāja pa šo namu, grima atmiņās. Tie, kas šeit dzīvoja, bija bagāti cilvēki, piemēram, dārzā ganījās zirgi un poniji. Tas pat relatīvi nav sen – nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem. Katru trešo nedēļu pie manis atceļo kāds stāsts, kas te ir bijis. Kāda tante atnes grāmatas un tad stāsta, ka šeit atradās aviācijas detaļu ražotne. Šeit ir bijis Ļeņina muzejs, kā arī čekas vīzu daļa. Savukārt Latvijas neatkarības sākumā šeit bija dažādi privāti uzņēmumi,» stāsta M. Mielavs.

Sociāla vieta

«Ar ēkas saimnieku esam regulārās un labās attiecībās un plānojam, ko darīt ar visu villu. Biznesa ziņā tā ir laba pieredze. Pircējs nav uzradies jau vairāk nekā 10 gadus. Es šajā vietā neinvestēju ārprātīgas summas. Par projektu tiek domāts salīdzinoši īsos posmos, lai to, ko ieguldu, spētu relatīvi ātri atpelnīt. Tajā pašā laikā, kur es vēl tiktu šādā ēkā? Protams, esmu runājis par garantijām. Visi zina risku, arī banķieriem un citiem viss ir cilvēcīgi skaidrs. Esmu iemantojis cieņu un uzmanību, bankai nav intereses meklēt citu apsaimniekotāju. Ja būtu pircējs, tāpat process būtu vismaz gadu ilgs,» spriež M. Mielavs.

Arī šajā sezonā villā tiks rīkoti gan koncerti, gan privāti pasākumi. Domājot par villas nākotni, M. Mielavs vēlētos, lai šī vieta vieš apkārtējos optimismu. Lai organizētie svētki un citi pasākumi būtu vērsti uz visu sabiedrību. «Šī varētu būt atvērta kultūras un svētku vieta. Tāda ir mana vīzija. Jautājums, kā to pārvērst uzņēmējdarbībā? Piemēram, otrajā stāvā varētu izveidot mākslinieku rezidences, kāzu salonus, pasākumu aģentūras, lai ēka būtu dzīva. Protams, viens pats es to nepacelšu. Pirmais stāvs būtu atvērts, piemēram, ar laiku varētu izveidot kafejnīcu,» savā redzējumā dalās M. Mielavs. Šobrīd uzņēmējs aprēķina, kādas investīcijas būtu nepieciešamas, lai šos projektus īstenotu. «Daļu investīciju, iespējams, varētu meklēt Eiropas fondos. Manuprāt, mazas un kvalitatīvas vietas un lietas vienmēr spēj dzīvot,» pauž M. Mielavs.