Veļas ražotājiem Krievijas tirgus joprojām galvenais

Veļas ražošana

Šodien, 16. aprīlī, akciju sabiedrība Lauma Lingerie Jūrmalā iepircējiem un tirgotājiem no visas pasaules prezentē jauno – 2020. gada pavasara, vasaras – kolekciju. Liepājas veļas ražotāju galvenais eksporta tirgus joprojām atrodas austrumos. Lai gan pirms tam tos smagi ietekmēja rubļa krīze, divos gados uzņēmumi atguvušies un atkal sasnieguši iepriekšējos rādītājus.

Ap pussimt uzņēmumu

Liepāja izsenis ir zināma kā Latvijas veļas ražotāju galvaspilsēta. Pašvaldības informācija rāda, ka pilsētā apģērbu ražošanas nozarē pēdējos četros gados darbojas vidēji 85 uzņēmumi. Lielākā daļa ir apakšveļas šuvēji un ar to saistītās firmas, piemēram, Lauma Fabrics, kas ražo tekstila materiālu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pēc Latvijas Veļas ražošanas asociācijas datiem, Liepājā koncentrējušies vairāk nekā 50 veļas ražotāju. Galvenie nopelni tajā ir 70. gadu sākumā atvērtajam galantērijas kombinātam Lauma un tā dzīvotspējai cauri gadu desmitiem. Daudzu uzņēmumu vadītāji, īpašnieki savulaik strādājuši tieši tur, līdz nolēmuši sākt savu biznesu.

Patlaban AS Lauma Lingerie ir nozares līderis Baltijā, eksportē vairāk nekā 90 procentu produkcijas un gadiem izpelnās apbalvojumu kā uzņēmums ar labāko reputāciju tekstila nozarē. «Labas konstrukcijas lieliem izmēriem, dizains un kvalitāte – šie ir trīs atslēgvārdi,» uzņēmuma veiksmes formulu definē tā valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Dati par apgrozījumu un peļņu pagājušajā gadā vēl publiski nav pieejami, taču provizoriski tiek lēsts, ka vērojams pieaugums. 2017. gadā Lauma Lingerie sasniedza 6,6 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 26% vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņa pieauga pat vairāk nekā septiņas reizes, sasniedzot teju 300 tūkstošu eiro atzīmi. Uzņēmumā skaidro, ka nav piedzīvota strauja izaugsme, bet rādītāji atgriezušies ierastajos rāmjos. Pirms trim gadiem nozari skāra Krievijas rubļa kursa kritums. Tādēļ 2016. gadā Lauma Lingerie kritās ražošanas, pārdošanas apjoms, līdz ar to arī peļņa.

Līdzīga situācija ir pārējos Liepājas tekstila ražošanas uzņēmumos. 2017. gadā apgrozījums palielinājās vairāk nekā pusei kompāniju. Kopumā nozarē tas pieauga par 12%, vēsta D. Freidenfelde.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas, saimnieciskās darbības rādītāji uzņēmumu gada pārskatos pirms diviem gadiem uzlabojušies apakšveļas ražotājiem visas Latvijas mērogā. Apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, bija palielinājies par 4,03 miljoniem jeb gandrīz 14 procentiem, peļņa – par teju miljonu jeb 2,7 reizes. Zaudējumu summa samazinājusies par nedaudz vairāk kā miljonu eiro, kas ir 68,4 procenti. Pārskatu iesniegušo nodokļu maksātāju skaits gan nedaudz sarucis.

Ņemot vērā iespējas piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, L. Matisone spriež, ka nozare šobrīd stagnē. Iepriekš sadarbības partneri, kas pēc pasūtījuma ražo produkciju ar Laumas vārdu, bijuši gana noslogoti. Tagad tie ir gatavi ņemt lielāku darbu apjomu, kas apliecina, ka ne visiem klājas labi.

Cīņas ar pelēko zonu

Tehnoloģiski apakšveļas ražošanā ir sarežģīti veikt revolucionāras izmaiņas. Tas ir un paliek roku darbs, radošs process no pirmās idejas līdz brīdim, kad produkts tiek pārdots. Pēc Liepājas domes datiem, apģērbu ražošanā pilsētā pēdējos gados nodarbināti vairāk nekā divi tūkstoši darbinieku, rādītājs ir stabils.

Lauma Lingerie joprojām sevi var saukt par Liepājas veļas ražotāju šūpuli. Patlaban gan šim vārdu salikumam ir nedaudz skumja pieskaņa. Blīvā nozares uzņēmumu tīkla dēļ notiek cīņa par darbaspēku, un ne vienmēr tā risinās godīgiem paņēmieniem.

Veļas ražošana pilsētā jau gadiem zināma kā viena no pelēkās zonas nozarēm. Tajā darbojas gan pagrīdes uzņēmumi, gan oficiālas kompānijas, kas cilvēkus nodarbina nelegāli, maksā aplokšņu algas. Pirms dažiem gadiem tieši Lauma Lingerie aktualizēja šo problēmu, jo parādījās tendence, ka nule apmācīti darbinieki pāriet strādāt uz konkurējošiem uzņēmumiem, kur tiek solīts nopelnīt vairāk, bet daļu algas maksā nelegāli. «Pēc datiem, kas tiek publicēti, mums ir otras augstākās algas nozarē, bet rindā pēc darba šeit neviens nestāv, kas ir absolūti kurioza situācija,» nosaka L. Matisone. Uzņēmuma vadītāja piebilst, ka pēdējos gados daļa cilvēku vispār nevēlas strādāt oficiāli. Pret viņiem tiek vērstas parādu piedziņas saistībā ar ātrajiem kredītiem vai citiem kavētiem maksājumiem, tādēļ izdevīgāk ir neuzrādīt nekādus ienākumus.

VID informācija rāda, ka aplokšņu algu īpatsvars nozarē Latvijā pērn samazinājies par 1,7 procentpunktiem. Nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars 2017. gadā bija gandrīz 30 procentu, pērn – par diviem procentiem mazāk.

Pēdējos gados būtiski pieauguši apakšveļas ražošanā strādājošo darba ņēmēju ienākumi, informē VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, tie palielinājušies par 8,3 procentiem, bet pērn – jau par 11,2 procentiem. Tomēr lielākā daļa uzņēmumu saviem darbiniekiem aizvien vidēji maksā mazāk par valstī noteikto minimālo algu, kas ir viens no rādītājiem, ka daļa atalgojuma aizvien tiek izmaksāta neoficiāli. Pērn tādi bija 82,8 procenti darba devēju. Vairāk par valstī noteikto minimālo algu 2018. gadā maksāja tikai 10 procenti no visiem nozarē strādajošajiem uzņēmējiem.

Tomēr veļas ražošanas nozare nav VID prioritāšu sarakstā, un kontroles pasākumi uzņēmumos tiek plānoti vispārējā kārtībā, norāda K. Augstkalne-Jaunbērziņa. Līdz šim visbiežāk konstatēti pārkāpumi deklarāciju un pārskatu iesniegšanā un aizpildīšanā, nodokļu aprēķināšanā un samaksā no darba algām, kā arī darba laika uzskaitē.

Uz pasaules fona – mazs

Pārdošanas jomā Lauma Lingerie citus Liepājas veļas ražotājus gan par konkurentiem nesauc. Latvijas tirdzniecības centros šie zīmoli ir maz pārstāvēti, vairāk ir starptautisku firmu, ar kurām tieši vai netieši konkurēt. Tas pats arī eksporta tirgos. Uz pasaules uzņēmumu fona Lauma Lingerie sevi sauc par mazu kompāniju. «Esam liela holdinga – Silvano Fashion Group – sastāvdaļa. Mūsu māsaskompānija Baltkrievijā – zīmols Milavitsa – ir desmit reižu lielāka nekā mēs,» situāciju ilustrē L. Matisone.

Latvijā paliek līdz desmit procentiem Lauma Lingerie saražotās produkcijas. Galvenais tirgus, tāpat kā lielākajai daļai Liepājas veļas ražotāju, ir Krievija, Baltkrievija un citas valstis austrumu virzienā. Tur pircējiem zīmols ir zināms no Padomju Savienības laikiem kā augstas kvalitātes un stila garants. Pieprasīti ir krūšturi lielajiem izmēriem – sākot no 95. un ar ļoti lieliem kausiņiem F, G, H. To Lauma Lingerie atradusi par savu nišu, jo piedāvājums tajā nav liels. «Mazos izmērus – 75A vai B – prot saražot jebkurš iesācējs. Lai uzkonstruētu krūšturi, kas labi sēž lielajiem izmēriem, nepieciešamas gadiem krātas prasmes un pieredze,» uzsver L. Matisone.

Kopumā uzņēmuma produkciju eksportē uz aptuveni 20 valstīm, to vidū ir arī Albānija, Uganda, Saūda Arābija, Turcija, ASV. Pērn sākta sadarbība ar Čehiju, šogad eksporta apjoms uz šo valsti tiek kāpināts. Uzņēmumam ir franšīzes veikalu tīkls 12 pasaules valstīs. Pagājušā gada otrajā pusē Lauma Lingerie sāka atjaunot to vizuālo noformējumu. Koncepciju izstrādājusi kompānija Dānijā. Sekojot pircēju paradumiem, šogad tiks atvērts arī internetveikals.

Iet modes pavadā

Viens no lielākajiem izaicinājumiem veļas ražošanas nozarē ir pastāvīgi sekot tirgus un modes tendencēm, lai piedāvātu aktuālus produktus. Tas cieši saistīts ar virsapģērba modes tendencēm. Piemēram, pērn aktuāls bija zaļš un samts. Tādas pašas tendences piedāvāja arī veļas ražotāji. Gada laikā Lauma Lingerie izveido aptuveni pussimtu jaunu modeļu. Katru mēnesi veikaliem piedāvā četras līdz piecas jaunas kolekcijas. No pagājušā gada ieviestas jaunas tehnoloģijas un tiek ražoti jaunās paaudzes krūšturi bez vīlēm un karkasiem. «Tas tiek panākts ar speciālu laminēšanas tehnoloģiju,» piebilst L. Matisone. «Tomēr lielākoties tehnoloģijas šūšanā kardināli nemainās. Vairāk mainās materiālu piedāvājums. Joprojām aktuāla ir tendence – jo plānāki, jo labāki. Pircējām gribas, lai ikdienas veļu zem apģērba nevar manīt.» Tajā pašā laikā aktuāli ir lencītes vai citas apakšveļas detaļas speciāli parādīt virs apģērba kā akcentu. Topā atgriežas biksītes ar paaugstinātu vidus līniju.

Pircējs bieži vien domā – kādēļ tik mazs izstrādājums ir salīdzinoši tik dārgs. Taču jāņem vēra, ka tā ražošanā iesaistīts liels cilvēku skaits. Viena krūštura sastāvdaļas nāk no astoņiem līdz desmit dažādiem piegādātājiem, katrs katrs atrodas citā pasaules malā. Ja izvēlēts violets tonis, tad āķīšiem, cilpiņām, kokvilnas pastiprinātājiem, poroloniem, mežģīnēm, pamatmateriālam, bantītēm, podziņām jābūt vienā krāsu gammā. Saskaņošana ir ļoti ilgs, skrupulozs un darbietilpīgs process.

Lai atlasītu kvalitatīvākos, konkurētspējīgākos materiālus, sagādnieki, modelētāji dodas uz profesionālajām izstādēm visā pasaulē. Katram piegādātājam ir savs rokraksts, kuru nozares speciālisti jau var atpazīt, novērtējot vizuāli. «Ja vēlamies ieviest jaunumus, jāmeklē sadarbība ar citām kompānijām,» norāda L. Matisone. Tajā pašā laikā ir vairāki nemainīgi piegādātāji, piemēram, Lauma Fabrics, kas atrodas tajā pašā ēkā, Rīgas kompānija Arta un citas.