Darbaspēks būs, bet nav skaidrs, kurš to spēs apmācīt

Nodarbinātība

Latvijas darba tirgus uzsilst, un darbinieku deficīts kļūst aizvien akūtāks, taču tuvojošās reformas atbrīvos daudz jaunu darbinieku, PwC veiktajā Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti. Tiesa gan, tika secināts, ka liela daļa šo darbinieku sākotnēji varētu būt nederīgi, un būs jāveic pārapmācības, taču šobrīd nav kompetentas iestādes, kas to varētu izdarīt.

Krīze vairs neatkārtosies

Gan pasaulē, gan Baltijas valstīs šī biznesa cikla straujākais izaugsmes posms ir jau aiz muguras, un turpmākajos gados gaidāma bremzēšanās, prognozē Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Pēdējos pāris gados Latvijas ekonomika ir augusi par 5%, kas mūsu valstij ir gaismas ātrums, salīdzina eksperts. Tajā pašā laikā izaugsme Latvijā bijusi plaša un diezgan sabalansēta, bet līdz ar nobriestošu biznesa ciklu arvien redzamāk iezīmējas cikla karstuma punkti. Viens no tiem ir būvniecība, kur bijusi strauja izaugsme. Otrs strauji augošs sektors ir IKT, kas ir veiksmīgs piemērs un dod artavu arī eksportā. Tomēr tāda krīze, kā bija pirms 10 gadiem, pēc M. Kazāka domām, vairs neatkārtosies. To M. Kazāks pamato ar vairākiem faktoriem: tekošā konta deficīts šoreiz ir ap 0 līmeni un arī kreditēšana vājāka, algu kāpums atpaliek no iepriekšējās reizes, kopumā pārspīlētības šoreiz ir mazāk. Tiesa gan, darba tirgus turpinās uzsilt, un to atdzesēs tikai nākamā ekonomikas sabremzēšanās. Pērn algu kāpums bija 8-9%, kas ir diezgan straujš, taču inflācija aizvien bija salīdzinoši zema – ap 3%, kas nozīmē, ka algu pieaugumu veicina pirktspēja. Protams, nevienlīdzība ienākumu ziņā dažādās sabiedrības grupās ir diezgan liela, taču šie neapšaubāmi Latvijas ekonomikai ir labie laiki, uzsver M. Kazāks. Tomēr eksperts jautā, vai varam atļauties tik strauju algu pieaugumu, jo darba ražīgums atpaliek no šiem rādītājiem.

Nākotnē, skatoties uz prognozēm, vērojama izaugsmes bremzēšanās, pieaugums kļūs lēnāks, un lielākoties tas notiks ārēju faktoru rezultātā. Tomēr AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis prognozē, ka nebūs vispārējas krīzes un nebūs tā, ka visas nozares kritīs, un nākamie ekonomiskie cikli būs atšķirīgi pa nozarēm, taču tas nenozīmē, ka ikvienam nav jāmainās. Lietuvā šobrīd notiek pragmatiska diskusija ar nozaru pārstāvjiem, tiek vērtēti labākie uzņēmumi un salīdzināti ar visu nozari, vērtēta to attīstība, tā Latvijā, pēc uzņēmēja domām, pietrūkst.

Tajā pašā laikā Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs krīžu laikā saskata arī iespējas. Krīzes ekonomikā un Eiropā ir tādas pašas kā mums, taču mūsu atšķirība ir tā, ka mums tajā brīdī ir lieliska iespēja iekarot savu tirgus daļu krīzes nomocītajā Eiropā un pārcelt savas ražotnes uz Latviju. Pagaidām šis ir absolūti neapgūts lauciņš no politiskā skatu punkta, tādēļ vajadzētu mudināt Latvijas uzņēmējus skatīties šajā virzienā un deklarēt sevi kā vietu, kur izvietot modernas ražotnes. Kredītlīmeņi Latvijas uzņēmumiem ir zemi, tas dod iespēju kreditēt šādus pirkumus, un būtu jāskatās šajā virzienā.

Satrauc vairāki jautājumi

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijā uzņēmēji visvairāk satraucas par darbaspēka izmaksu pieaugumu – 31% gadījumu. 21% uzņēmēju satrauc korupcija un kukuļņemšana, 14% - demogrāfiskās izmaiņas darbaspēka jomā, un tikpat daudz uztraucas arī par Brexit ietekmi, savukārt 12% uztraucas par pārmērīgu regulējumu un prasmju pieejamību. Laika gaitā lielākie apdraudējumi, pēc uzņēmēju domām, Latvijas ekonomiskajai izaugsmei ir mainījušies – 2015.gadā tā bija ģeopolitiskā nenoteiktība, 2017.gadā – nodokļu sloga palielināšanās, bet tagad – darbaspēka izmaksas. Pētījumā secināts, ka piecas nozīmīgākās darbinieku prasmes, ko Latvijas uzņēmumu vadītāji šobrīd visvairāk pieprasa, ir spēja ātri mācīties (97%), efektīva lēmumu pieņemšana (90%), visaptveroša problēmu risināšana (87%), radošums un inovācijas (85%) un kritiskā domāšana (80%). 26% par nesvarīgām atzinuši STEM prasmes, 21% - emocionālo inteliģenci, bet 21% darbiniekos nemeklē līderību un cilvēku vadību.

Patlaban darba tirgū notiek pārmaiņas, un esošā situācija neliecina par krasām izmaiņām saistībā ar reemigrācijas vai ārvalstnieku piesaisti, līdz ar to jāmeklē resursi savā vidū, diskusijas laikā atzina eksperti. Tiesa gan, risinājums jāveido kompleksi, bet patlaban notiek lēkāšana no viena jautājuma uz otru, secināja diskusijas dalībnieki.

Jāmeklē atbildīgais

Kopumā par nodarbinātību un cilvēkkapitāla attīstību Latvijā faktiski nav atbildīga neviena valsts iestāde, kas ir paradoksāla situācija. EM pienākumos šī atbildība nav paredzēta, savukārt LM ir atbildīga par tiem cilvēkiem, kuriem klājas grūti, taču par to, kas notiek dažādos nodarbinātības sektoros, neviens nedomā . Tāpat būtiska ir nepareizas profesijas izvēle. Patlaban par pedagogiem ik gadu mācās 700 cilvēku, bet uz skolu aiziet strādāt vien 12, tātad cilvēki mācās absurdās profesijās, uz kurām nekad neaiziet, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas pārstāvis un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ja paskatās darba tirgus struktūru, tad virs 1000 eiro patlaban saņem 36% cilvēku, bet aptuveni 30% saņem algu, kas ir tuvu minimālajai darba samaksai. Līdz ar to secināms, ka darbaspēka struktūra ir traģiska un daudz līdzekļu vēl jāiegulda, lai pārapmācītu milzīgas cilvēku grupas, norādīja ekonomisti.

«Reemigrācijai panākumi būs tad, kad palielināsim vidējo atalgojumu, ārvalstnieku piesaiste ir birokrātiski sarežģīta, līdz ar to jāmeklē vēl rezerves no iekšējiem resursiem,» uzsvēra J. Endziņš. Attiecībā uz vietējiem darbaspēka resursiem arī nepastāv dimanta lode un tūlītējs risinājums, tādēļ ir jāveic pasākumu komplekss, lai papildinātu darbinieku rindas, sacīja J. Endziņš. Viena no perspektīvām grupām ir jaunie vecāki – nereti tie ir labi kvalificēti cilvēki, par kuriem tiek maksāti nodokļi un labas algas. Aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņiem tiek saglabāti 80% no vidējās darba algas, bet, ja viņi turpina strādāt, tad saglabāti tiek tikai 30%. «Tad ir jautājums: kas valstij ir izdevīgāk – ka labs, darbaspējīgs cilvēks turpina strādāt vai sēž mājās un iztiek ar valsts naudu,» retoriski vaicā J. Endziņš. «Mēs veicām aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, un lielākā daļa (84%) atbildēja, ka ir gatavi turpināt strādāt, ja šis pabalsts būtu aptuveni 80% no algas. Cerams, ka uz nākamo budžeta ciklu tas varētu aiziet kā priekšlikums,» viņš piebilda. Tāpat, pēc viņa domām, vēl pastāv resursi invalīdu nodarbinātībā.

Nāksies mācīt no jauna

Eksperti atgādināja, ka aizvien pastāv milzīgi darbaspēka resursi valsts pārvaldē. A. Ašeradens skaidroja, ka valdībā patlaban strādā 3000 ierēdņi, bet pašvaldību rīcībā ir 102 tūkstoši ierēdņu, līdz ar to administratīvi teritoriālās reformas rezultātā situācija varētu mainīties. Ja šo skaitu izdotos samazināt vismaz uz pusi, tad atbrīvotos liela darbaspēka rezerve. Tomēr M. Simanovičs uzsvēra, ka jādomā, kā tos integrēt tirgū: «Mums priekšā stāv izglītības reforma un administratīvi teritoriālā reforma, kas darba tirgum neapšaubāmi iedos desmitiem tūkstošu jaunu darbinieku, taču pastāv jautājums, kā šos cilvēkus pārapmācīt, jo es šobrīd neredzu NVA spējas šos cilvēkus integrēt atpakaļ darba tirgū. Mēs sportiskas intereses pēc esam pieņēmuši darbā šādus darbiniekus, taču viņiem, sākot strādāt (un īpaši jāizceļ valsts sektorā strādājošie), ir tāda sajūta, ka viņi, atnākot uz darbu, jau ir nopelnījuši savu algu.»

Tāpat, pēc M. Simanoviča domām, būtu jāstrādā pie plašākām prakses iespējām bērniem 14-16 gadu vecumā, lai attīstītu zināšanas, atbildību, radītu interesi un viņi saprastu, ko vēlas darīt. «Esam gājuši cauri administratīvajam slogam, kā radīt prakses bērniem, un varu teikt, ka tas ir nenormāls,» viņš sacīja. Otrs ir cilvēki pēc 55 gadu vecuma, jo šos cilvēkus dabūt atpakaļ darba tirgū ir grūti. Tāpat, pēc A. Ašeradena domām, mūžizglītība aizvien patlaban ir neapgūta joma un tikai 5-7% iedzīvotāju piedalās mūžizglītības programmās. Salīdzinājumam – Skandināvijā iesaistās aptuveni trešdaļa no kopējā iedzīvotāju skaita, viņi reizi trijos gados dodas uz akadēmiski kvalificētu programmu, kas ļauj uzlabot darbības efektivitāti, vai pāriet uz citu profesiju.