Privātos uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, sākot ar 1. maiju, ir jābūt iekšējai ziņošanas sistēmai

Likumdošana

Valsts kancelejā būs īpašs birojs, kurā reģistrēs ziņotāju pienesumu, lai varētu efektīvāk un bargāk sodīt uzņēmējus, kuri līdz šim no soda ir izvairījušies.

Šādus jaunumus Dienas Bizness uzzināja Valsts kancelejas rīkotajā preses konferencē, kas uzsāka kampaņu Redzi. Dzirdi. Runā. Tās uzdevums ir skaidrot jaunā Trauksmes cēlēju likuma iespējas iedzīvotājiem. Likums ir pieņemts un stājas spēkā no šā gada 1. maija, apstiprināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Ziņot ir labi

Kampaņu sākot, Valsts kancelejas darbinieki bija nolikuši uz podesta iepuvušu bumbieri, kuru pirms sarunas par kampaņu Redzi. Dzirdi. Runā. pārklāja ar stikla kupolu, tā velkot paralēles, ka valstī kaut kas «ir sācis pūt» un potenciālie trauksmes cēlēji ar to tiks galā.

Jau no 1. maija Valsts kancelejā, kas atrodas Ministru kabineta ēkā, Apmeklētāju centrā Trauksmes cēlējiem būs iespēja iepazīties ar savām iespējām, likumu. Apmeklētāju centrā ir atsevišķa ieeja, kur nav īpašas kontroles un var iztikt bez iepriekšējas reģistrācijas.

«Mēs, Latvijas sabiedrība, vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. To mēs varam sasniegt, visi kopā līdzdarbojoties. Mūsu – valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un tādus likumus, kas dod iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā mēs redzam šīs daudzās nejēdzības, pārkāpumus, korupciju, problēmas ar iepirkumiem, pārkāpumus būvniecībā. Par šādiem jautājumiem sabiedrība bieži vien klusē! Kāpēc? Mēs labākajā gadījumā paužam kādus komentārus internetā. Tādēļ esam radījuši vēl vienu mehānismu – Trauksmes celšanas likumu, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties, lai mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies. Trauksmes celšanas likums dod iespēju trauksmes cēlējam ziņot par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar viņa darba vietu. Cilvēki ir aicināti ziņot par būtiskiem pārkāpumiem, kas skar visas sabiedrības veselību, labklājību, dzīvību.

Es aicinu ikvienu sabiedrības locekli būt drosmīgam, neklusēt un celt trauksmi!» ievadvārdos kampaņai un jaunajam likumam sacīja J. Citskovskis.

Valsts kancelejas vadītājs neprecizēja, no kura gala zem kupola paliktais bumbieris ir iepuvis – galvgalī, t.i., valsts aparāta daļā, vai tālāk. Tomēr sekojošajā pētījumā tika norādīts, ka 90% iedzīvotāju ļoti labi atpazīst korupciju, valsts mantas izšķērdēšanu un amatpersonu bezdarbību. Ziņot cilvēkus aicina par visiem likumpārkāpumiem gan valsts iestādēs, gan privātos uzņēmumos. Pēc Valsts kancelejas direktora uzrunas sekoja arī kampaņas nagla – nepilngadīga zēna Klāva Smildziņa sirsnīgs aicinājums tautai redzēt, dzirdēt un runāt, t.i., ziņot. Tas arī ieskaņots reklāmas video, un, visticamāk, jau drīzumā katrs uzņēmējs to varēs noklausīties sociālajos tīklos un parādīt savam dēlam vai meitai.

Ar cēlu ideju

Trauksmes cēlēju informatīvā kampaņa balstās uz apgalvojumu, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības vēlas dzīvot labāk, tomēr neprot, nemāk, baidās vai kādu citu iemeslu dēļ neizmanto esošos instrumentus, kas principiāli nodrošina likumību un tiesiskumu valstī. Kampaņas cēlā ideja tiek balstīta kompānijas Nortstat veiktā interneta aptaujā, kurā piedalījušies 707 respondenti dažādās vecuma grupās no 18 līdz 64 gadiem, proti, darbaspējīgā vecumā. Pirmais un galvenais jautājums ir: «Vai esat gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā?» 69% gadījumu atbildes ir apstiprinošas. Savukārt nojēga par to, kas īsti ir Trauksmes celšana, ir 14% aptaujāto. Jautāti izteikt savu minējumu, aptaujātie norādījuši, ka tie varētu būt kādi pārkāpumi, kurus viņi ievērojuši darba vietā.

Aptauja tāpat liecina, ka 11% sabiedrības baidās ziņot par kādu pārkāpumu, jo negrib zaudēt darba vietu, bet 18% netic, ka kaut kas mainīsies, 33% apgalvo, ka savā darba vietā nekādus pārkāpumus nav novērojuši. Īsāk, likumam ir cēla ideja vismaz palīdzēt tiem nepilniem 30% iedzīvotāju, kuri iepriekš nav varējuši mainīt lietas. Trūkums ir tas, ka neviens nezina – vai pārkāpumi, kurus iedomājas aptaujātie, patiešām ir pārkāpumi.

To, ka iespējamas viltus trauksmes un papildu nodarbe jau tā pārslogotajām valsts iestādēm, atzīst arī likuma izstrādātāja - Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe. Viņa Dienas Biznesam pauda pārliecību, ka pat tad, ja 90% ziņojumu būtu nepamatoti, atlikušie 10% ir tā vērti, lai strādātu ar tiem.

Jēga un ieviešana

Trauksmes cēlēju uzdevums ir identificēt pārkāpumus, kas skar būtisku sabiedrības daļu vai nozīmīgu jomu tautsaimniecībā. Likuma mērķis un lielākais ieguvums ir informācijas sniegšanas sasaiste par novērotiem pārkāpumiem darbā, ērta un droša mehānisma izveide un represiju gadījumā trauksmes cēlēja nodrošināšana ar pienācīgu aizsardzību.

«Trauksmes celšanas likums Latvijā nav unikāls. Šādi likumi ir Francijā, Nīderlandē, Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Itālijā un Lietuvā. Pirms mēneša šāds likums pieņemts arī Austrālijā. ASV Trauksmes cēlēju likumam šogad aprit 30 gadi,» žurnālistiem norādīja I. Kušķe. Jau šodien, 17. aprīlī, Eiropas Parlaments lemj par Trauksmes cēlēju direktīvu, un, ja tā tiks apstiprināta, tad līdzīgs likums kā Latvijā tuvāko divu gadu laikā tiks pieņemts arī visās Eiropas Savienības valstīs, kurās tā vēl nav.

«Trauksmes celšanas mehānismi Latvijā ir šādi. Pirmkārt, trauksme ir ceļama iekšēji – darba vietā. Visās valsts institūcijās, pašvaldības iestādēs un uzņēmumos ar vairāk nekā 50 darbiniekiem ir jāizveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Nākamais solis ir vērsties tajā institūcijā, kurā var reaģēt uz noteikto pārkāpumu. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts Valsts kancelejā un mūsu tīmekļvietne trauksmescelejs.lv ļaus cilvēkiem labāk saprast, kura ir kompetentā institūcija. Ja ziņojums būs nosūtīts ne pēc adreses, tas iespējami drīz jāpārsūta kompetentai institūcijai. Visbeidzot cilvēks var vērsties ar savu ziņojumu arī Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kas informāciju nosūtīs pēc piederības. Likumā arī paredzēts, ka biedrības un nodibinājumi var sniegt atbalstu trauksmes celšanā. Likumā noteiktos gadījumos trauksmi var celt, informāciju sniedzot publiski,» par likuma ieviešanu stāstīja I. Kušķe.

Jautāta, kā praktiski izpaužas iekšējā trauksmes celšanas sistēma, I. Kušķe norādīja, ka uzņēmuma darbiniekiem ir jābūt pieejamai informācijai, kur sūdzēties par konkrētiem pārkāpumiem, un noliedza pirmo mītu, kas jau radies par jauno likumu, ka katrā uzņēmumā būs viens ziņotājs. Tautiski runājot, trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos ir kaut kas līdzīgs evakuācijas plānam vai ugunsdzēsības noteikumiem pie kādas uzņēmuma sienas, kur skaidri norādīts, kur un kā trauksmes cēlējiem, ja tādi uzņēmumos uzrodas, ziņot par savu darba devēju.

Jautāta, vai Valsts ieņēmumu dienesta datu sistēmas uzlaušana, ko savulaik paveica Ilmārs Poikāns, kurš tobrīd, lai paliktu anonīms, sevi dēvēja par Neo, pēc jaunā likuma būtu uzskatāma par trauksmes celšanu, I. Kušķe norādīja, ka tas būtu smalki jāizvērtē. Viņasprāt, tā tas nav, jo Neo bijusi iespēja brīdināt valsts iestādi par esošajām nepilnībām sistēmā, nevis ziņot publiski, tomēr datorspeciālists šo iespēju nav izmantojis. I. Kušķe uzsvēra, ka ar publisku ziņošanu sociālajos tīklos par jebkādu pārkāpumu cilvēkiem vajadzētu uzmanīties, un ieteica vispirms izlasīt Trauksmes cēlēju likumu, citādi var iznākt, ka cilvēks trauksmi sacēlis, bet tiesisko aizsardzību par to baudīt nemaz nevarēs.