Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Intervija

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Kuri ir galvenie notikumi kompānijas attīstībā 30 gados?

Galvenais ir tas, ka Tallink ir investējis 1,5 miljardus eiro flotē. Esam uzbūvējuši vairākus jaunus kuģus. Romantika (kursē maršrutā Rīga‒Stokholma) faktiski bija pirmais jaunais kuģis, tad nāca Victoria, Baltic Queen, Galaxy, Baltic Princess. Tad sekoja Star, Superstar, kas bija paredzēti pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai Tallinas‒Helsinku maršrutā, un tagad tur tiek izmantots Megastar, kas ir videi draudzīgākais un efektīvākais kuģis enerģijas patēriņa ziņā Baltijas jūras reģionā. Tas izmanto sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas ir tīrākā šobrīd pieejamā degviela, ko var izmantot jūras pārvadājumos. Pirms nedēļas paziņojām, ka būvēsim otru, Megastar līdzīgu LNG kuģi Tallinas‒Helsinku maršrutam. Tas viss ir stāsts par ļoti ātru attīstību 30 gadu laikā. Jaunais kuģis, kas būs gatavs 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā, palielinās mūsu kapacitāti šajā maršrutā attiecībā gan uz pasažieriem, gan uz kravu pārvadātājiem. Mums šajā savienojumā būs par 1,7 milj. pasažiervietām gadā vairāk, un redzam, ka šis bizness augs nākamajos 10 gados.

Skatāmies, kas notiek ar Rail Baltica (RB) projektu. Kad tas būs gatavs pēc sešiem gadiem, tas sāksies Mūgas ostā (Tallinā). Mums tur ir kravu pārvadājumu maršruts Mūga‒Vuosāri (Helsinki). Mums ir jābūt gataviem, pirms RB ir gatavs. Tagad mums tur ir viens kuģis kravu pārvadājumiem, bet ir skaidrs, ka būs nepieciešama papildu kapacitāte, un mēs šobrīd meklējam jaunu kuģi. Mūsu mērķis ir audzēt kompānijas pamatbiznesu, kas ir jūras pārvadājumi, bet skatāmies, ko varam darīt arī krastā. Kompānijai ir viesnīca Rīgā, viesnīcas Tallinā, ir daži modes preču veikali Igaunijā, bet pamatbizness paliks jūras pārvadājumi. (Pērn Tallink iegādājās Esprit, Vero Moda, Jack&Jones un Benetton franšīzes. Šobrīd Tallink ir franšīzes tiesības pārvaldīt šo zīmolu veikalus Igaunijā. Kopumā ir seši veikali Tallinā un Tartu, kurus pārvalda Baltic Retail, Tallink Grupp meitas uzņēmums. Patlaban Tallink izvērtējam iespējas papildināt veikalu un franšīzu (ne tikai modes) skaitu arī nākotnē ‒ DB).

Kādi ir Megastar ieviešanas rezultāti skaitliskā izteiksmē?

Pērn – tāpat kā visi citi – cīnījāmies ar augstām degvielas cenām. Megastar patērē par 30% mazāk degvielas – naudas izteiksmē ‒ salīdzinājumā ar Star, kas kursē tajā pašā maršrutā un izmanto dīzeļdegvielu. Turklāt Megastar ar 2800 pasažieru vietām ir par 30% lielāks nekā Star. Tā kā kuģis ir jauns, moderns, inovatīvs, klientu tēriņi uz kuģa ir par 20% lielāki salīdzinājumā ar Star. Kravām – vieglajām un smagajām automašīnām – ir paredzēti 3800 līnijmetri salīdzinājumā ar 2000 līnijmetriem uz Star. Tam visam ir pozitīva finansiāla ietekme. Vēl viena lieta – mums ir arī jāaizsargā Baltijas jūra, jādomā par vidi, un LNG ir tīrākā degviela, ko varam izmantot. Tādēļ nākamie kuģi, ko būvēsim, visticamāk, izmantos LNG.

Lai gan esat biržā kotēta kompānija, ko varat atklāt par nākotnes plāniem?

Mans personiskais viedoklis ir, ka Tallink vajadzētu uzbūvēt jaunu kuģi katrus 3‒4 gadus, lai saglabātu augstu pakalpojumu līmeni. Megastar sāka darbību pirms diviem gadiem, jaunais LNG kuģis sāks darbību 2022. gadā. Redzēsim, kas notiks 2025., 2026. gadā. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, bet mūsu mērķis ir uzturēt floti pēc iespējas jaunāku, lai apmierinātu augstās klientu prasības.

Kas notiks ar vecajiem kuģiem – pārdosiet vai paturēsiet, palielinot kapacitāti?

Tas atkarīgs no tirgus. Ja, piemēram, Rīgas‒Stokholmas tirgus augs, kādu dienu – mēs ceram – tas būs gatavs nomainīt kuģi Isabelle. Šobrīd tirgus tam nav gatavs. Tādēļ, ieguldot vairākus milj. eiro, atjaunojām Isabelle, lai saglabātu to labā tehniskā stāvoklī un atjaunotu pasažieru izmantotās telpas. Tagad, atrodoties uz kuģa Romantika, varu teikt, ka Isabelle ir romantiskāka nekā Romantika (otrs kuģis Latvijas‒Zviedrijas savienojumā ‒ DB). (Smejas.) Man savā ziņā patīk retro stils, un Isabelle nemaz nav tik vecs kuģis – (tam ir tikai) 30 gadi. Silja Symphony un Silja Serenade, kas kursē starp Helsinkiem un Stokholmu un ir sava veida leģendas, ir tajā pašā vecuma grupā. Tādēļ jautājums drīzāk ir par to, kā saglabājam savus kuģus labā tehniskā stāvoklī un cik tajos ieguldām (nevis par to vecumu), lai tos atjaunotu, kā arī atjaunotu restorānus, veikalus, pasažieriem domātās telpas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Isabelle no iekšpuses izskatās daudz labāk nekā no ārpuses.

Kādas iespējas pastāv atvērt citus maršrutus no Latvijas, Rīgas vai arī likt uzsvaru uz kravu, fūru pārvadājumiem?

Redzēsim. Tas vienmēr ir jautājums par to, kā iet mūsu eksporta tirgū. Ja salīdzina eksporta un importa rādītājus, tajos nav balansa, proti, kuģi dodas uz Stokholmu ar precēm, bet atpakaļ pamatā tiek vesti tukši kravas auto. Šai proporcijai vajadzētu būt citādai. Attiecībā uz citiem maršrutiem, organizējam vasaras kruīzus, piemēram, no Helsinkiem uz Rīgu. Šovasar mums būs trīs šādi kruīzi. Rēķinām un domājam par nākamo gadu, iespējams, noorganizēt īpašu kruīzu latviešiem no Rīgas uz Visbiju. Taču mums šobrīd vēl nav visi nepieciešamie skaitļi. Izskatām dažādas iespējas un domājam, kā šeit paplašināt biznesu. Turklāt ne tikai jūras pārvadājumos, bet arī sauszemē. Šobrīd mums ir tikai viena viesnīca, varbūt nākotnē būs vairākas. Iespējams, sāksim darbību citā jomā, kas mums jau ir Tallinā, piemēram, mazumtirdzniecība. Skatīsimies, kā tirgus augs un kad varēsim par to pateikt kaut ko vairāk.

Kā jūs raksturotu dažādus maršrutus? Kuros visvairāk nopelnāt?

No mūsu finanšu atskaitēm var redzēt, ka maršruts Tallina‒Helsinki ir vispelnošākais. Diemžēl Rīga‒Stokholma ir «pa nullēm».

Kāpēc tā?

Zināmā mērā tas ir jautājums par kruīzu kultūru. To ietekmēja arī tas, ka pirms dažiem gadiem Tallink bija noņēmis vienu kuģi. Tobrīd tas bija nepieciešams, bet nepalīdzēja saglabāt tirgu tā laika līmenī. Tagad, protams, izmantojam divus kuģus, taču viena kuģa atstāšana tobrīd nepalīdzēja kruīzu kultūras attīstībai. Cita lieta – ir daudz kas darāms, lai popularizētu Baltijas valstis kā galamērķus. Gan Tallina, gan Rīga – abas ir UNESCO (Pasaules kultūras un dabas) mantojuma pilsētas. Manuprāt, te ir darbs arī par tūrismu atbildīgajām institūcijām abās valstīs, lai Zviedrijā popularizētu Rīgu un Tallinu kā tūrisma galamērķus. Zviedrijas tirgū strādāt ir sarežģīti, jo šajā valstī gan dzīvo 10 milj. cilvēku, taču tai ir liela teritorija, un apgabalā, kur nozvejojam pasažierus, dzīvo tikai aptuveni 1,5 milj. cilvēku, proti, Stokholmā un ap to. Ja Rīga varētu vairāk reklamēties Zviedrijā kā galamērķis, tas palīdzētu arī mums šeit paplašināt biznesu.

Minējāt RB, bet ir arī idejas uzbūvēt tuneli starp Tallinu un Stokholmu. Ja drīkst pajokot, ko grasāties ar to darīt – sabotēt? Ja uzbūvēs tuneli, ko tad atliks jums darīt?

Vēl neesmu redzējis, ka būtu sākušies kādi būvniecības darbi, līdz ar to nav pamata uztraukumam. Igaunijas valdība un Somijas valdība saka, ka agrākais, kad tunelis varētu tikt uzbūvēts, ir 2040. gads. Lai uzbūvētu tuneli... es zinu, ka Angry Birds izgudrotājam Vesterbaka kungam ir doma par 2024. gadu. Man gan jāteic, ka uzbūvēt tuneli nav radīt datorspēli, un šis datums nav reāls. Mēs par to neuztraucamies. Esmu redzējis pētījumu, kur minēts, ka šāda tuneļa būve izmaksātu 20 miljardus eiro. Lai tunelis darbotos, katru gadu būs nepieciešami vēl 250 milj. eiro. Manuprāt, Igaunijai un Somijai ir nopietnākas lietas, ko darīt, nekā subsidēt tuneli 250 milj. eiro apjomā. Vēl jau ir arī jautājums, kādu tad problēmu atrisinām ar 250 milj. eiro gadā. Vai ir kāda problēma? Nē. Mums šobrīd ir 14 atiešanas dienā, Eckero Line ir sešas atiešanas dienā, Viking Line ir 4‒6 atiešanas dienā. Jau šobrīd (šajā maršrutā) ir pietiekami daudz kuģu. Kādu gan problēmu atrisināsim ar 20 miljardiem eiro plus 250 milj. eiro gadā? Tā ir milzīga nauda. Šobrīd mūsu biznesa plānā šāds tunelis nav paredzēts.

Taču RB bez tuneļa jums ir laba lieta.

Noteikti. RB sākas Mūgā. Ir kravu pārvadājumos iesaistītie, kuri saka, ka līdz ar RB kravu apjomi trīskāršosies. Tas, protams, būs svarīgs savienojums.

Kādas ir galvenās tendences aktivitātēs pasažieriem uz kuģiem?

Svarīgākais ir tas, ka uzturam savus kuģus labā stāvoklī visu laiku, tos atjaunojot. Katru gadu darām kaut ko jaunu. Gribam, lai pasažieri izmantotu mūsu pakalpojumus nevis tikai vienu, bet vairākas reizes gadā. Regulāri mainām izklaides programmu, kā jau minēju – ieguldījām vairākus miljonus eiro Isabelle, atjaunojot pasažieriem domātās telpas. Ja pasažieri atgriežas, viņi vienmēr atrod kaut ko jaunu.

Jautājums par riskiem. Nesen redzējām, ko piedzīvoja norvēģu kruīza kuģis Viking Sky, turklāt vienkārša iemesla dēļ – dzinēji apstājās eļļas trūkuma dēļ ...

... (Smaida.) Mums (eļļas) pietiek.

Un tomēr – cik riskants ir šāds ceļojums Baltijas jūrā?

Drošība ir Tallink galvenā prioritāte. Par to nav nekādu jautājumu. Tādēļ arī gribam, lai mūsu flote būtu pēc iespējas jaunāka. Mums ir (uzstādīti) augsti drošības standarti, kurus izpildām. Šī ir lielā mērā regulēta nozare, tādēļ ikviens var justies drošs uz Tallink kuģiem.

Cik bieži grupas ietvaros nākas paziņot, ka reiss tiek atcelts slikta laika dēļ?

Pērn šādu gadījumu nebija. Var gadīties, ka ceļojums ir nedaudz ilgāks, jo kuģis brauc nedaudz lēnāk, taču arī šādi gadījumi ir ļoti reti.

Nesen bija izmaiņas kompānijas vadībā. Kāpēc un ko tas ir devis?

Es pats pievienojos kompānijai pērnā gada maijā. Mani uzaicināja uzraudzības padomes priekšsēdētājs un viens no kompānijas dibinātājiem Enns Pants (Enn Pant). Tallink ir savā ziņā interesanta kompānija. Tie paši cilvēki, kas savulaik nopirka kompāniju, ir galvenie akcionāri un uzraudzības padomes locekļi. Infortar, kas ir galvenais akcionārs ar 40% akciju, ir ļoti cieši saistīts ar kompāniju un ļoti ieinteresēts, lai Tallink klātos labi. Pērn viņi mani uzaicināja pievienoties kompānijai. Un ir tikai loģiski, ka jaunam valdes priekšsēdētājam nepieciešams zināms laiks, lai izveidotu savu valdi. Šobrīd mums ir ļoti spēcīga valde, gaidām, ka mums 15. aprīlī pievienosies bijusī Tallinas lidostas vadītāja (Piret Mürk-Dubout). Pirms tam viņa bija Telia-Sonera viceprezidente Zviedrijā. Viņa ir mārketinga un tirdzniecības speciāliste, un mēs tiešām ceram, ka viņas pieredze palīdzēs mums panākt, ka vairāk zviedru dodas uz Rīgu. Man bija iespēja izveidot savu vadības komandu, esmu par to priecīgs un pilnīgi pārliecināts, ka Tallink uzrādīs investoriem tīkamus rādītājus nākamajos gados, kā arī piepildīs mūsu klientu augstās cerības.

Kas īsti bija tas, ko akcionāri redzēja jūsos vai sagaidīja no jums, kad aicināja šajā amatā?

Esam izstrādājuši dividenžu politiku, kas ir ļoti svarīgi investoriem. Mēs apstiprinājām dividenžu politiku pirmo reizi Tallink vēsturē. Vispirms tie bija trīs centi, tagad vismaz pieci centi, kas veido aptuveni 5% peļņu no akciju cenas. Pagājušajā nedēļā sniedzām prezentācijas Somijā, Londonā un Igaunijā, un pensiju fondi un citi institucionālie investori bija ļoti priecīgi, ka šis līmenis ir vismaz pieci centi par akciju. Tas padara Tallink pievilcīgu investoriem. Attiecībā uz mani – esmu 22 gadus strādājis kultūras jomā (tostarp bijis Igaunijas Kultūras ministrijas ģenerālsekretārs, vadījis teātri Vanemuine – DB). Un mēs zinām, ka šajā jomā ir jāizdara vairāk ar mazāk naudas. (Smaida.) Visticamāk, tas palīdz arī Tallink ietaupīt naudu, (reizē) izdarot vairāk.