Valstīs ap Baltijas jūru trūkst profesionālu, dažādu kvalifikācijas līmeņu loģistikas darbinieku, rāda pētījumi un statistikas dati

Izglītība

Lai uzlabotu mācību programmas un topošajiem jomas darbiniekiem nodrošinātu zināšanas un iemaņas, kas atbilst tirgus prasībām, Zviedrijā, Somijā, Latvijā un Igaunijā augstākās izglītības iestādes īsteno projektu.

Specifiku var apgūt

Ideja par tā nepieciešamību radās jau pirms vairākiem gadiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāle jau ilgstoši sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm citās valstīs, notiek vieslekcijas. Vienā no tādām reizēm Somijas Lahti Lietišķo zinātņu universitāte piedāvāja piedalīties kopējā Baltijas jūras reģiona projektā. Tajā iesaistījies arī Zviedrijas Karaliskais tehnoloģiju institūts un Tallinas Lietišķo zinātņu universitāte. «Situācija katrā valstī ir mazliet citāda, atšķiras arī izglītības pieeja – katrs to dara pēc saviem ieskatiem,» stāsta viena no projekta ekspertēm, RTU Liepājas filiāles docente Māra Birze.

Projekta Centrālbaltijas valstu universitātes līmeņa profesionālās loģistikas izglītības attīstīšana gaitā vispirms veikts pētījums par darbaspēka kvalifikāciju un atbilstību pašreizējām prasībām. Pētījumā iesaistīti dažādu jomu uzņēmumi – tādi, kas darbojas jūras pārvadājumu, aviopārvadājumu, noliktavu loģistikas sfērā. Darba devējiem uzdoti vieni un tie paši jautājumi. Uzrunāti arī operatīvā līmeņa darbinieki, kas stāstīja, kā viņi izprot jēdzienu loģistika un kādas prasības viņiem tiek piemērotas. Apkopojot rezultātus, izkristalizējušās galvenās nepieciešamās prasmes.

«Nozīmīgākās prasmes ir spēja sadarboties ar klientiem, datora lietošanas zināšanas, attieksme, precizitāte, atbildība. Brīnījāmies, ka vairāk prasību ir pēc sociālajām prasmēm nekā pēc kompetencēm loģistikas jomā,» stāsta M. Birze. Iemesls tam ir vienkāršs – darba specifiku var apgūt konkrētajā darba vietā vai atsevišķos kursos.

Visaugstāk darba devēji novērtē darbinieku radošo domāšanu, iniciatīvu un arī teorētiskās zināšanas par to, lai krava kustētos pareizā virzienā, vietā, laikā. «Prioritāte ir tiem potenciālajiem darbiniekiem, kas šajā digitalizācijas laikmetā prot strādāt ar tehnoloģijām, jo loģistika ir XXI gs. profesija un šobrīd viss notiek ļoti, ļoti ātri. Spēja ātri reaģēt uz procesiem, pieņemt lēmumus, zaļa domāšana, netērējot liekus resursus ne laika, ne enerģijas ziņā, tirgus pārzināšana ir peļņas pamats,» norāda M. Birze. Loģistika skar pilnīgi jebkuru uzņēmējdarbības sfēru, nozari. «Pārsvarā ir priekšstats, ka tas saistīts ar transportēšanas procesiem, krājumiem, noliktavām. Tā jau tas ir – krājumu virzīšana ir visa pamatā, bet procesi šobrīd ir ļoti orientēti uz izmaksām un termiņiem,» norāda M. Birze. «Darbs loģistikā tomēr ir paaugstināta stresa apstākļos, cilvēks ir atbildīgs par lielām materiālām vērtībām un termiņiem, jo klientam pasūtījumu vajag jau vakar. Process notiek, pirms vispār ir izdarīts pasūtījums. Tāpēc ir būtiska spēja redzēt uz priekšu.»

Svarīga spēja sadarboties

Analizējot izglītības programmas, mācību iestādes konstatēja, ka bakalaura grāda līmenī saturs un mācību metodes ir līdzīgas, bet katrā valstī ir specifiska odziņa, ko varētu izmantot arī citi. Šobrīd projekts nonācis otrajā posmā – notiek moduļu veidošana.

«Neiejaucamies katras universitātes mācību programmās, bet papildinām ar jaunu klāstu, kas ļauj saprast starptautisko nozīmi, pārzināt tirgu, lai veidotu mācību procesu, orientētu uz praktiskām iemaņām situāciju modelēšanai, risināšanai. Arī paši darba devēji var uzdot studentiem papētīt kādu konkrētu problēmu. Tiks organizētas dažādas simulācijas programmas, kas citā valstī jau ir pieejamas, citā ne, un dalīties ar to,» paskaidro M. Birze. Viņa piebilst, ka RTU Liepājas filiālē regulāri risinās projektu nedēļas, kurās jau notiek kas līdzīgs. Studenti, piemēram, saņem uzdevumu no Biznesa inkubatora uzņēmumiem, lai pētītu un piedāvātu savus risinājumus.

Bakalaura līmenī tiks testēti 18 moduļi, maģistra – 15. Tas nozīmē, ka visās četrās valstīs tos iekļaus mācību procesā. Moduļiem ir tādi nosaukumi kā Reversā loģistika, kas vērsta uz pieļauto kļūdu ātru labošanu, Loģistikas digitalizācija, kas nozīmē darbu ar e-pakalpojumu palīdzību, Inteliģentās transporta sistēmas.

Ir doma, ka konkrētu tēmu videoversijā varētu mācīt vairāku valstu pasniedzēji. Maģistra līmenī izglītības apguve loģistikas jomā paredzēta vairāk angļu valodā, kas dotu iespēju integrēties starptautiskajā tirgū, lai, nonākot šādā darba vidē, jaunie speciālisti likumsakarības izprastu daudz labāk. «Akadēmiskā vide dod daudz teorētisko zināšanu, bet šie moduļi dotu spēju izprast piegāžu ķēžu procesu lielo bildi. Loģistikā vairāk svarīga ir nevis konkurence, bet partnerība,» uzsver M. Birze.

Izprast procesus kopumā

Augstākā izglītība dod ne tikai zināšanu kopumu, bet arī iemāca attieksmi, precizitāti, spēju atbildēt par lēmumiem augstākā līmenī, – M. Birze pamato, kādēļ šai nozarē mācīties tomēr ir būtiski, lai arī darba devēji bieži vien lielāko uzsvaru liek uz pieredzi. «Bez teorētiskām zināšanām praktiski darboties ir ļoti grūti. Taču arī prakse bez teorētiskām zināšanām ir akla, neredz procesus kopumā. Loģistika ir tā joma, kur jāmācās visu mūžu.» Nozarē būtiskas ir arī svešvalodu zināšanas. Darba devēji bieži vien pēc jaunajiem speciālistiem meklē tieši RTU, un viens no jautājumiem ir par prasmi sazināties krieviski un angliski. Augstskola dod iespēju iegūt arī zināšanas par specifisko terminoloģiju šajās valodās. «Krievu valoda ir tā, kam vidējās mācību programmās netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. Augstskola valodas pamatus vairs nemācīs,» nosaka M. Birze. «Taču komunikācija svešvalodā loģistikā nav nepieciešama tādā līmenī, lai varētu rakstīt, runāt, uzstāties. Ir jāprot sazināties ar klientu, lietot starptautiskus terminus, pašam jāatrod iespēja, kā to pateikt. Ir, piemēram, klients, kas runā tikai dāniski. Ja notiek iekraušana vai izkraušana, jāatrod iespēja no viņa iegūt vajadzīgo informāciju, kaut vai rosināt uzrakstīt īsziņā vai e-pastā viņa valodā, kas ļauj tekstu ielikt Google tulkotājā.»

To, ka loģistikas speciālistiem pēc izglītības ir liels pieprasījums, var redzēt arī pēc pieaugušo izglītības kursantu skaita. Tas ir trešais pieprasītākais. RTU katru gadu studijas loģistikas nozarē bakalaura līmenī beidz 40 līdz 50 cilvēku, Liepājas filiālē, kur studijas notiek koledžas līmenī un otrajā kursā ir specializācija loģistikā, to pabeidz astoņi līdz desmit studenti gadā. Nozarē izglītoties vēlas gan puiši, gan meitenes, jo tas vairāk ir biroja darbs. «Tajā pašā laikā ir jāuzvelk noliktavu apavi cietiem purngaliem. Mums ir bijušas situācijas, kad ar studentiem ierodamies partneruzņēmumos, kuri labprāt parāda sava darba specifiku, un meitene biroja kostīmiņā ar smagiem noliktavu apaviem izstāsta visu un izrāda,» pasmaida M. Birze. Lai mazinātu plaisu starp akadēmisko profesionālo izglītību, RTU sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā ADS Baltic, AE Partner, Terrabalt, Duna, Ekers Stividors LP, Kapsēdes biznesa centrā strādājošām kompānijām un citiem. Šajos uzņēmumos transporta nodaļā vai loģistikā strādā arī šīs augstskolas beidzēji.