Sākotnējās investīcijas kravas mikroautobusu koplietošanas platformas ieviešanā Latvijā ir 600 tūkstoši eiro, bet kopā tuvākā gada laikā plānots ieguldīt aptuveni 1,1 miljonu eiro

Auto koplietošana

Paredzēts, ka trīs mēnešu laikā uzņēmums sāks pelnīt, bet investīcijas plānots atpelnīt trijos gados. «Nolēmām sākt ar busiņiem, jo tie prasa mazākas investīcijas un ir arī mazāks risks. Varam ienākt ar 30 busiņiem un skatīties, vai cilvēkiem vispār patīk. Risks ir mazāks, bet atdeve – tāda pati. Protams, vieglo auto nišā lietotājus ir vieglāk uzrunāt nekā tos, kuri izmanto busiņus. Digitālā mārketinga stratēģija ir nedaudz citāda,» atzīst Egija Gailuma, SIA CityBee Latvija vadītāja.

2013. gadā Lietuvā dibinātā uzņēmuma CityBee klienti veica 1,2 miljonus braucienu. Kompānijas īpašnieks Modus Group pērnā gada nogalē uzņēmumā ieguldīja 110 miljonus eiro turpmākajai attīstībai. Tā bija gada lielākā investīcija Lietuvā jaunuzņēmumu vidē. Par šiem līdzekļiem paredzēts iegādāties 5000 automašīnas, kas ir piecas reizes vairāk nekā šobrīd esošajā uzņēmuma autoparkā.

Uzņēmums šobrīd vairākās pilsētās kaimiņvalstīs piedāvā vairāk nekā tūkstoš koplietošanas vieglās automašīnas un 60 busiņus. Polija un Latvija ir kompānijas pirmais ārzemju tirgus, kur CityBee startē ar B kategorijas kravas busiņiem.

Atslēdz ar telefonu

Kad cilvēkam ir nepieciešamība pēc B kategorijas kravas busiņa, viņš CityBee mobilajā lietotnē rezervē auto. Viņam ir 15 minūtes laika, par ko netiek iekasēta maksa, lai aizietu līdz transportlīdzeklim. Maksa par pakalpojumu tiek iekasēta, rēķinot nobrauktos kilometru un stāvēšanas laiku, kas ir aptuveni deviņi eiro stundā. Skaitītājs apstājas pie 36 eiro dienā. «Ja visu dienu jāpārvadā mēbeles no viena dzīvokļa uz otru, to var izdarīt par 36 eiro,» saka E. Gailuma. Braucēji paši uzpilda degvielu, bet papildus par to nemaksā. «Mašīnās ir «cirkulīša» kartes – ja esi tik labs un uzpildi degvielu, dodam dažu eiro bonusu. Piešķiram to, jo citādi jau nevienam negribas tērēt laiku un uzpildīt ne savu mašīnu,» tā E. Gailuma.

Paredzēts, ka kravas busiņi atradīsies pie desmit būvniecības un «dari pats» veikaliem, piemēram, K-Senukai, Kurši un Būvniecības ABC. Polijā ir vienošanās arī ar IKEA, bet Latvijā sarunas par sadarbību nav vainagojušās panākumiem. «Polijā mums ir veiksmīga sadarbība ar visiem trim IKEA veikaliem, tur teju nevienu brīdi nav brīvas mašīnas – tikko kā ir kāds brīvs busiņš, tā to uzreiz rezervē nākamais braucējs. Arī veikaliem sadarbība ir izdevīga, jo tiem vairs tik bieži nav jānodrošina piegāde, kas nav šo uzņēmumu pamatbizness, bet gan tikai klientu apkalpošanas sastāvdaļa. Viņiem pat ir izdevīgāk sadarboties ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā mēs,» spriež E. Gailuma.

Svaiga industrija

«Latvijā busiņu koplietošana ir jauns pakalpojums. Jā, ir Carguru, kas piedāvā vieglo automašīnu koplietošanu, bet kopumā šī industrija ir ļoti jauna. Šobrīd šajā jomā konkurences nav, mēs cits citu reklamējam un kopīgiem spēkiem izglītojam. Pakalpojumu pazīst jaunieši un centra cilvēki, kam patīk jaunās lietas. Viņiem pakalpojums patīk, bet vēl ļoti maz cilvēku zina, kas tas ir, kā darbojas auto koplietošana, saskaramies ar dažādiem jautājumiem – kur parakstīt līgumu, kā samaksāt. Pirmajā reizē cilvēki nesaprot, ka viss uzreiz notiek aplikācijā – pievieno tiesības un maksājumu karti, un vienošanās ir noslēgta. Daudziem šķiet, ka obligāti vajag kādu, kurš izsniedz atslēgas. Šī ir ļoti «svaiga» industrija visā pasaulē,» norāda E. Gailuma.

Viņa uzskata, ka braucamrīku koplietošana ir nākotne, arī pilsētas iet uz to, ka izspiež no centra automašīnas. «No vienas puses, tas ir forši, bet, no otras puses, ir jādomā par alternatīvām, kā pārvietoties,» viņa atzīst. Tomēr pagaidām viņai šķiet, ka sabiedrība vēl nav gatava pilnībā atteikties no privātā transporta. «Arī man grūti iedomāties, ka es vispār atteiktos no savas mašīnas, bet, ja dzīvotu centrā, tas varētu būt ticams variants. Kamēr visā pilsētā nav ērti izvietotas koplietošanas mašīnas, tikmēr tas nebūs tik ierasti. Piemēram, Lietuvā CityBee ir ļoti plaši izplatīts pakalpojums un var pat aizbraukt no Viļņas uz Klaipēdu. Tur tas ir tiešām populāri, jo ir plašs pārklājums,» saka E. Gailuma.

Īsajiem braucieniem

Novērojumi liecina, ka vieglos auto pārsvarā Lietuvā izmanto īsajiem braucieniem, brīvdienās – arī garajiem braucieniem ārpus pilsētas. «Nevar just, ka cilvēki sliecas izvēlēties kādu konkrētu auto modeli – izvēlas tuvāko. Ja vienādā attālumā ir Golf un Toyota, cilvēki izvēlēsies Golf. Ir arī tādi cilvēki, kuri aplikāciju apskata tad, kad nemaz nevajag nekur braukt un, ja pamana tuvumā Volkswagen Arteon vai jocīgo Fiat Multipla, viņi izbrauks ar auto arī tad, ja nekur īpaši nevajadzēs braukt,» stāsta E. Gailuma. Viņa paredz, ka Rīgā busiņus visbiežāk izmantos, lai iepirktos un pārvadātu preces, īpaši lieliem pirkumiem, piemēram, mēbelēm. Sākumā to vairāk varētu izmantot privātpersonas, bet pēc kāda laika, kad kompānija būs «ieskrējusies», to vairāk varētu izmantot mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, ēdinātāji, pasākumu aģentūras.

Vaicāta par biznesa atšķirībām dažādās valstīs, E. Gailuma teic, ka citās valstīs uzņēmums ienācis pavisam nesen un vēl grūti izteikt kādus novērojumus, taču, piemēram, Polijā bieži «pazūd» telefona turētāji un lādētāji, aptieciņas, bet Lietuvā līdzīgi gadījumi notiek daudz retāk. Viņa uzskata, ka Latvijā šādas situācijas būs vēl retāk.

Cenšas draudzēties

Vaicāta, kā rīkojas gadījumos, ja auto tiek sabojāti, E. Gailuma teic, ka braucamie tiek tīrīti divreiz mēnesī, bet jebkurš var paziņot, ka mašīna ir īpaši netīra. «Ja kāds aiz sevis atstājis nekārtību, viss ir vienkārši – atsūti bildi. Arī, ja gadās mašīnu noskrāpēt, kas busiņiem ir viegli izdarāms, par to nesodām. Galvenais, lai kompānija par to zinātu. Citiem konkurentiem tuvākajā reģionā ir uzskaitīti sodi par visu iespējamo, bet mūsu politika ir nemēģināt no cilvēka «novilkt» naudu par visu. Esam draugi – vai tiešām draugam piestādīsi rēķinu, ja viņš drusku apskrāpēs mašīnu? Vienīgi, ja iekļūsti avārijā un mašīna tiek patiešām sabojāta un stājas spēkā apdrošināšana, pašrisks ir 300 eiro. Tas nozīmē – ja ir kaut kas līdz 300 eiro, tad tas jāsedz pašam, bet, ja ir liela avārija, tad arī 300 eiro, bet pārējo segs apdrošinātājs. Taču, ja kāds iebuktē busiņu, viss kārtībā – atsūti bildi, paziņo, turpini lietot,» stāsta E. Gailuma.