Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmējdarbība

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi. «Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu  ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

«Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros līdz šim esam noslēguši 39 granta līgumus visā Latvijā. To apmērs ir no nepilniem 8 līdz pat 200 tūkstošiem eiro, kas ir maksimāli pieļaujamā viena granta summa. Kopējā piešķirto grantu summa šobrīd ir gandrīz trīs miljoni eiro, tostarp jau noslēgto granta līgumu summa – 2,7 miljoni eiro,» saka Altum Programmu attīstības departamenta vadītāja Madara Dambe–Krastkalne.

109 pieteikumi

Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros kopumā līdz šim Altum saņēmis 109 grantu pieteikumus, tostarp 2018. gadā vien – 90 pieteikumus. Interese par sociālā uzņēmuma grantiem ir stabili noturīga – aizvadītā gada 4. ceturksnī pieteikumu skaits pieaudzis par aptuveni 1/3. M. Dambe–Krastkalne to skaidro ar normatīvā regulējuma izmaiņām – līdz 2018. gada beigām uz atbalstu varēja pretendēt tie komersanti, biedrības, nodibinājumi, kurus par programmas dalībniekiem bija  atzinusi Labklājības ministrija. Tādējādi pagājušā gada nogalē aptuveni 2/3 pieteikumu bija no uzņēmumiem, kas pieteicās vēl pēc iepriekšējā regulējuma, un aptuveni 1/3 bija komersanti, kuri jau saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu atbilstoši Sociālā uzņēmuma likuma nosacījumiem, kas bija iespējams kopš 2018. gada 1. aprīļa. Kopš 2019. gada uz grantiem var pretendēt tikai sociālā uzņēmuma statusu ieguvušie komersanti. Šogad līdz šim iesniegti desmit jauni pieteikumi.

Oficiāls apliecinājums

«Sociālā uzņēmuma statuss ir oficiāls apliecinājums sociālam mērķim, kas izveidojies dabiski. Projektu sākotnēji radīju kā klasisku biznesa projektu, tikai es kā radītāja piederēju un piederu pie sociālās grupas, uz kuru parasti tiek vērsti sociālās uzņēmējdarbības projekti. Jo vairāk es saskāros ar sociālo uzņēmējdarbību, jo vairāk redzēju to, kādā situācijā atrodas invalīdi Latvijā. Bieži vien saknes tam saistītas ar ģimeni un audzināšanu, līdz ar to izmaiņām būs nepieciešami daudzi gadi. Tas, ka OWA ir sociālā uzņēmuma statuss, palīdz pievērst uzmanību situācijai un rada interesi sabiedrībā, kas, cerams, nonāks arī līdz ģimenēm,» teic apģērbu zīmola OWA dibinātāja Natālija Jermolajeva. Jau divas reizes ir īstenota zīmola fotosesija, modeļu lomā piesaistot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šo tradīciju viņa plāno turpināt, jo fotosesiju bildes neizraisīja žēlumu.

Vaicāta par to, kā vērtē likumu, N. Jermolajeva teic, ka ir pagājis tikai gads un tagad tiek nodotas pirmās atskaites un pārskati, tiek vēl formulēts atskaišu un uzskaites formāts, kā arī tas, kā varētu vērtēt šo uzņēmumu sociālo ietekmi, jo tas ir diezgan sarežģīti.

OWA vēl nav pretendējis uz sociālā uzņēmuma grantu. «Šajā ziņā pavisam jauniem uzņēmumiem ir vieglāk pretendēt uz grantu, jo viņiem ir tīra finansiālā vēsture. OWA projekts ir tapis, pateicoties nelielām investīcijām, vēlāk ieguldot ieņēmumus attīstībā, un no biznesa viedokļa tas ir normāli, ka šāds projekts pirmajos gados sevi vēl neatpelna, bet granta noteikumi paredz, ka projektiem ir jābūt vai nu pilnīgi jauniem, vai arī ar ļoti pozitīvu bilanci, kas ražošanas uzņēmumiem bieži vien ir sasniedzams tikai ar gadiem. Esam izrunājuši šo jautājumu ar VID, mums ir vienošanās par pakāpenisku nodokļu nomaksu, ko veiksmīgi pildām jau gadu, tā ka izskatās - līdz grantam varēsim nonākt pēc gada, kad optimizēsim visus izdevumus,» stāsta N. Jermolajeva.

Vieglāk uzsākt

L. Reine–Miteva uzskata, ka daļa no jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem ir radušies tāpēc, ka tagad ir tiem speciāli izveidots likums. «Tas dod iespēju formalizēt savu līdzšinējo darbību. Lielākā daļa reģistrā ir jauni uzņēmumi, kas nodalījuši daļu no savām NVO aktivitātēm, piemēram, RB Cafe, kas nāk no biedrības Rūpju bērns,» skaidro L. Reine–Miteva. RB Cafe idejas autors Māris Grāvis teic, ka sociālā uzņēmuma statuss ir palīdzējis ar to, ka varēja pieteikties grantam un līdz ar to jūnijā durvis vērs pirmā kafejnīca, kur strādā cilvēki ar invaliditāti. Vaicāts, vai tas būtu bijis iespējams bez granta, viņš norāda, ka, visticamāk, tas būtu noticis, bet daudz lēnāk, mazākā apmērā un ar lielākām bažām. Grants ir bijis būtisks faktors, lai varētu saņemties uzsākt šo projektu. «Likums un statuss paver diezgan daudzas durvis. Manuprāt, tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem,» norāda M. Grāvis.

L. Reine–Miteva piebilst, ka granta uzdevums ir palīdzēt izveidot un nostabilizēt šo jauno uzņēmējdarbības veidu Latvijā, «nostādīt uz kājām» uzņēmumus, kas varbūt citādā veidā nevarētu tikt pie papildu finansējuma. «Pieeja grantam biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai atvieglo uzņēmēja dzīvi,» tā viņa.

Lielāku burkānu

Vaicāta par iespējamiem uzlabojumiem likumā, L. Reine–Miteva norāda, ka pagaidām nav tādas nepieciešamības un jāsagaida pirmās sociālo uzņēmumu atskaites. «Sociālā uzņēmuma likums ir labs sākums, jo tas dod iespēju sociāliem uzņēmumiem tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu. Likums nozīmē arī juridisko skaidrību un noteiktību un tas dod iespēju tiem uzņēmumiem vai nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar sociālo problēmu risināšanu, formalizēt savu darbu, iegūt statusu, kā arī saņemt grantu savam biznesam. Papildus tas ir arī statusa, prestiža un piederības jautājums, lepošanās ar savu darbu! Likums ir devis jaunu tēmu, par ko aizdomāties arī tradicionālajiem uzņēmumiem – savas kompānijas sociālā mērķa definēšanu un uzņēmējdarbības sociālo ietekmi uz apkārtējo pasauli,» piebilst L. Reine–Miteva.

BlindArt dibinātājs Andrs Hermanis spriež, ka likums ir piemērots, lai varētu piesaistīt grantu, bet BlindArt gadījumā citu taustāmu ieguvumu esot maz un tie esot teorētiski. «Galvenais, uz ko liek uzsvaru, ir uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojums, bet tas tagad ir jebkuram SIA, kam arī nav jāmaksā ienākuma nodoklis par reinvestēto peļņu. Iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus no pašvaldības nozīmē, ka uzņēmumam jāpieder īpašumam. Nezinu nevienu sociālo uzņēmumu, kam varētu piederēt nekustamais īpašums,» viņš teic. A. Hermanis uzskata, ka likumā vajadzētu lielāku «burkānu», iespējams, privilēģijas sociāliem uzņēmumiem iepirkumos. M. Grāvis ir saskāries ar to, ka vajadzīga plašāka izpratne par sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem. Tie varētu pretendēt uz privileģētiem iepirkumiem, daudziem pašvaldībās tā šķiet laba doma, bet vēl nav pieredzes un izpratnes, kā rīkoties.

«Gada laikā ir radušies vairāki ierosinājumi atbalsta uzlabošanai sociālajiem uzņēmumiem, piemēram, papildināt mērķa grupu sarakstu ar vecākiem, kuriem mājās ir kopjami bērni (sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina mērķa grupu pārstāvjus, ir noteikti atvieglojumi). Šā gada otrajā pusgadā plānojam veikt likuma un atbalsta pasākumu līdzšinējās pieredzes izvērtējumu un pētījumu par nepieciešamajām izmaiņām likumā un citos normatīvajos aktos. Atbilstoši pētījuma rezultātiem – ja būs nepieciešams – nākamā gada sākumā tiks sagatavoti priekšlikumi likuma un Ministru kabineta noteikumu uzlabojumiem,» teic J. Cebulis.

Dažādās nozarēs

«Jomu spektrs,  kurās vēlas darboties sociālie uzņēmumi, izmantojot grantu, ir plašs – izglītība, sports, ēdināšanas pakalpojumi, pārtikas produktu ražošana, viesu izmitināšana, sociālās aprūpes centru pakalpojumi, jauniešu sporta centri, kultūras mantojuma aktivitātes u.tml.,» saka M. Dambe–Krastkalne. Lai arī nepilna puse projektu (46%) tiek īstenoti Rīgā, aptverta ir teju visa Latvija, atbalstot projektus gan Latgalē, kur, piemēram, viesu nams nodarbina ilgstošus bezdarbniekus, gan Kurzemē, kur tiek ražoti palīglīdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem, gan pārējos valsts reģionos.

Arī L. Reine–Miteva stāsta, ka sociālie uzņēmumi darbojas dažādās jomās – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanā, nodarbinot jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem, šūšanas ražotne, kur tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, izglītības pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā bērniem ar dzirdes, runas un stājas problēmām, kā arī ar mācību traucējumiem, suņu-pavadoņu pakalpojuma piedāvāšana un pat būvniecība. 41% no visiem sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas uzņēmumi vai kā galveno mērķi izvirzījuši darbavietu radīšanu noteiktām personu grupām.

Pamatā sociāla problēma

Vaicāta, kādas ir biežākās kļūdas, ko uzņēmēji pieļauj, rakstot pieteikuma dokumentus grantam. M. Dambe–Krastkalne stāsta, ka tās ir tādas pašas kā citiem biznesa uzsācējiem – grūtības pamatot, vai ideja ir dzīvotspējīga ilgtermiņā, vai uzņēmums ir gatavs investīcijām, pietrūkst arī nākotnes redzējuma un komandas kompetenču. Altum saskaras arī ar projektu kvalitātes problēmu, grūtībām izstrādāt naudas plūsmu u.tml. Tāpat ir gadījumi, kad projekta pieteicēja biznesa fokuss ir granta piesaiste, nevis sociālas problēmas risināšana. Tāpēc, balstoties uz biežāko atteikumu iemesliem, Altum aicina uzņēmējus pirms pieteikuma iesniegšanas padomāt par to, kāda sociālā problēma ar šo projektu tiks risināta. Vienlaikus ir patiešām daudz uzņēmēju, kas pilnībā izprot sociālās problēmas un proaktīvi tās risina, ejot uzņēmējdarbības ceļu. «Līdzās jau labi zināmajiem BlindArt, Latvijas Samariešu apvienībai, Cerību spārniem, fonda Viegli veidotajam izglītības projektam Ziedoņa klase  u.c., jāpiemin arī virkne citu projektu. Piemēram, Cafe M veidotā bezatkritumu kafejnīca, kas ir pirmā šāda veida kafejnīca Latvijā un kurai viens no mērķiem ir izglītot sabiedrību par iespējām, kā samazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu, izmantojot pieejamās produktu un iepakojumu alternatīvas, kā arī kļūt par videi draudzīga biznesa paraugu citiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Tāpat jāpiemin biedrība Dižvanagi, kas Liepājā veido  mobilitātes centru MobilCentrs cilvēkiem ar kustību traucējumiem, projekta ietvaros plānots izstrādāt pakalpojumu Atelpas brīdis+ ģimenēm, kurām ir bērni – invalīdi, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe,» norāda M. Dambe–Krastkalne.

Viņa atgādina, ka atbalstu var saņemt sociālo uzņēmumu projekti, kas ir dzīvotspējīgi, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā, jo grants nav sociālā palīdzība. Tas paredzēts projektiem, kas sniedz labumu sabiedrībai – atbalsta vai iesaista darba tirgū cilvēkus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārto vidi vai sasniedz citus uz sabiedrisko labumu vērstus mērķus. Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Granta apjoms iespējams līdz 200 tūkstošiem eiro, tas atkarīgs gan no biznesa projekta lieluma, gan no uzņēmuma darbības ilguma un apjoma. 

Izskatīšana aizņem laiku

L. Reine-Miteva piebilst, ka it īpaši pēdējā laikā asociācija uzklausa uzņēmēju sūdzības par to, ka iesniegtie projekti netiek izskatīti saprātīgā laikā, tādējādi kavējot sociālā uzņēmuma spēju īstenot noteiktos uzdevumus. «Protams, Altum arī šī ir jauna nozare, pilnīgi citāda nekā tradicionālie biznesi, kad jāvērtē ne tikai biznesa plāns, bet arī sociālais mērķis, tāpēc, iespējams, arī pieprasījumu izskatīšana varētu aizņemt ilgāku laiku. Tāpat Altum speciālisti min, ka sociālajiem uzņēmumiem pieklibo biznesa puse un biznesa plāni un finanšu dokumenti bieži vien tiek iesniegti ļoti «zaļā» stadijā, nesagatavoti, tiem nepieciešami daudzi labojumi un to izskatīšana prasa lielus laika un cilvēkresursus. Savukārt tiem, kuri izprot biznesu un prot plānot finanses, to visu apvienojot kvalitatīvā biznesa plānā, Eiropas Sociālā fonda grants tiek piešķirts bez lielas aizķeršanās. Tas nozīmē, ka sociālajiem uzņēmumiem akūti ir nepieciešams atbalsts un konsultācijas par biznesa plānu sagatavošanu un līdzīgiem  ar biznesu saistītiem jautājumiem. Šis ir valstiski risināms jautājums, ja mēs vēlamies, lai šī nozare augtu un attīstītos,» viņa uzsver.

Arī J. Cebulis norāda, ka diezgan daudziem pretendentiem grūtības sagādā nepieciešamo dokumentu iesniegšana un sava biznesa dzīvotspējas pamatošana, rezultātā mazāk nekā puse no pretendentiem saņem grantus. «Lai palīdzētu uzlabot granta pieteikumu kvalitāti, Ministru kabinets decembrī grozīja noteikumus, ieviešot papildu atbalsta veidu sociālajiem uzņēmumiem – konsultācijas biznesa plānu sagatavošanā. Šobrīd notiek iepirkuma sagatavošana, un konsultācijas būs pieejamas šī gada otrajā pusgadā,» viņš teic.